Uzturs vēža gadījumā: ko ēst, no kā izvairīties un kas patiešām ir svarīgi

Galvenās atziņas

• Nav viena universāla uztura plāna vēža gadījumā. Vajadzības mainās ķīmijterapijas, staru terapijas un atveseļošanās laikā.
• Ārstēšanas laikā galvenā prioritāte ir olbaltumvielas, jo svara un muskuļu masas zudums ir saistīts ar biežākām blakusparādībām.
• Kamēr ķīmijterapijas dēļ ir samazināts balto asins šūnu skaits, daži pārtikas produkti uz laiku jāatliek malā, jo organismam ir grūtāk cīnīties ar pārtikas izraisītām infekcijām.
• Populāri apgalvojumi — cukurs baro audzējus, sārmaina diēta izārstē vēzi, ketogēna diēta liek vēža šūnām badoties — ir pārlieku vienkāršoti vai nav pamatoti ar pašreizējiem pierādījumiem.
• Dažkārt nepieciešams uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu, taču iegurņa staru terapijas gadījumā pašreizējie pierādījumi atbalsta ierastā šķiedrvielu daudzuma saglabāšanu.
• Grūtākajās dienās pietiek apēst dažus krekerus un maziem malciņiem padzert buljonu. Mērķis ir uzņemt uzturvielas, nevis sasniegt pilnību.

Vai tiešām pastāv īpaša diēta vēža gadījumā? Ko liecina pierādījumi

Ja jums nesen diagnosticēts vēzis vai jūs atbalstāt kādu, kam tas diagnosticēts, viens no pirmajiem jautājumiem šķiet pavisam vienkāršs: “Ko man tagad ēst?”

Internetā ir tūkstošiem atbilžu, un daudzas no tām ir savstarpēji pretrunīgas. Viena vietne iesaka kļūt par vegānu. Cita mudina ievērot ketogēnu diētu. Trešā iesaka visu pārvērst sulās. Pēkšņi ēdiens kļūst par vēl vienu iemeslu satraukumam.

Īsā atbilde ir šāda: nav vienas diētas vēža gadījumā, kas derētu visiem. Palīdz elastīga pieeja uzturam, kas mainās ārstēšanas un atveseļošanās gaitā. Uzturam ir nozīme arī profilaksē. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka 30 līdz 50% vēža gadījumu var novērst, un tās uzskaitīto riska faktoru vidū līdzās tabakai, alkoholam un fizisko aktivitāšu trūkumam ir arī uzturs [1]. Profilakse un pilnvērtīgs uzturs ārstēšanas laikā ir atšķirīgi jautājumi, un šajā ceļvedī aplūkoti abi.

Šo ceļvedi veidojām, lai palīdzētu orientēties informācijas pārbagātībā, balstoties uz Eiropas klīniskā uztura vadlīnijām un NHS slimnīcu ieteikumiem, nevis uz to, kas šonedēļ piesaista klikšķus. Šeit neatradīsiet brīnumlīdzekļus vai vainas apziņas radīšanu — tikai pamatprincipus, kurus varat pielāgot sev.

Ko ēst ķīmijterapijas laikā

Ķīmijterapija bojā šūnas, kas dalās, tostarp veselās šūnas kaulu smadzenēs, kur veidojas asins šūnas, un zarnu gļotādā [2]. Tā var izraisīt arī mutes dobuma sāpīgumu, mainīt ēdiena garšas uztveri un mazināt apetīti [2]. Enerģijas vajadzības parasti saglabājas aptuveni tādas pašas kā pirms ārstēšanas, taču nepieciešamais olbaltumvielu daudzums ir liels [3]. Tāpēc mērķis nav ēst nevainojami. Tas ir uzņemt pēc iespējas vairāk uzturvielu ar to ēdienu, ko izdodas apēst.

Olbaltumvielas: galvenā prioritāte ķīmijterapijas laikā

Ja no šīs sadaļas atceraties tikai vienu lietu, lai tā ir šī: vispirms apēdiet olbaltumvielām bagāto ēdienu.

Daudziem cilvēkiem ar vēzi ir grūti apēst pietiekami daudz, un daži ievērojami zaudē svaru [3]. Tam ir nozīme. Svara zudums ir saistīts ar biežākām blakusparādībām un ārstēšanas intensitātes samazināšanu vai pārtraukšanu, savukārt muskuļu masas zudums ir saistīts ar sliktākām fiziskajām spējām un biežākām ķīmijterapijas blakusparādībām [3].

Eiropas Klīniskā uztura un metabolisma biedrība (ESPEN) iesaka dienā uzņemt vairāk nekā 1 gramu olbaltumvielu uz kilogramu ķermeņa masas un, ja iespējams, līdz 1,5 gramiem [3]. Ja sverat 70 kg, tie ir vairāk nekā 70 grami dienā un līdz aptuveni 105 gramiem, ja tas izdodas.

Kad ēst negribas, tas var šķist daudz. Te palīdz ieradums vispirms ēst olbaltumvielām bagāto ēdienu. Ja apetīte pazūd maltītes vidū, svarīgākā daļa jau ir apēsta.

Labi olbaltumvielu avoti ir olas, vistas gaļa, zivis, tofu, pupiņas, lēcas, grieķu jogurts un biezpiens. Ja cietu ēdienu ieēst šķiet neiespējami, iztrūkumu var palīdzēt aizpildīt piena dzēriens, jo piena dzērieni nodrošina vairāk enerģijas un olbaltumvielu nekā daudzi citi dzērieni [4]. Ja zaudējat svaru, jautājiet ārstam par augstas kaloritātes papilduztura dzērieniem, kurus ESPEN iesaka gadījumos, kad ar bagātinātu uzturu vien nepietiek [3].

Augļi, dārzeņi un princips “ēd varavīksni”

Jūs droši vien to jau esat dzirdējuši. Dažādu krāsu apvienošana ir vienkāršs veids, kā ēst daudzveidīgi, neko neskaitot, un vairākas atšķirīgas krāsas nedēļas laikā ir pilnīgi pietiekams mērķis.

Ēd varavīksni: īss krāsu ceļvedis

• Sarkans: tomāti, zemenes, sarkanā paprika
• Oranžs: saldie kartupeļi, burkāni, apelsīni
• Zaļš: brokoļi, spināti, lapu kāposti
• Zils un violets: mellenes, baklažāni, kazenes
• Balts: ziedkāposti, ķiploki, sīpoli

Nesatraucieties par to, lai katrā maltītē būtu visas krāsas. Mellenes auzu putrā, spināti smūtijā, burkānu standziņas ar humosu — šādi nelieli papildinājumi kopā dod rezultātu.

Pilngraudu produkti, veselīgie tauki un šķidruma uzņemšana

Cieti saturoši produkti ir labs enerģijas avots, un tie nodrošina arī šķiedrvielas, kalciju, dzelzi un B grupas vitamīnus [5]. Ja zarnas tos labi panes, izvēlieties pilngraudu produktus, piemēram, auzas, brūnos rīsus un pilngraudu kviešu maizi. Baltmaizē ir mazāk šķiedrvielu nekā pilngraudu vai tumšajā maizē [5]. Tieši tāpēc tā ir piemērota izvēle, ja jums noteikts uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu.

Tauki palīdz, ja ir grūti apēst pietiekami daudz, jo taukus saturoši produkti ir labs kaloriju avots [4]. Nedaudz olīveļļas uz dārzeņiem, mandeļu sviests uz grauzdiņa vai valrieksti auzu putrā palielina enerģētisko vērtību, nepalielinot maltītes apjomu.

Neaizmirstiet par šķidrumu. Ja jums ir caureja, centieties dienā izdzert 8 līdz 10 tases šķidruma, lai novērstu atūdeņošanos [4]. Der ūdens, buljons, zāļu tēja un elektrolītus saturoši dzērieni.

Produkti, no kuriem izvairīties ķīmijterapijas laikā (un kāpēc)

Šī sadaļa nav par pārtikas iedalīšanu "sliktā" un labā. Kad ķīmijterapija samazina balto asinsķermenīšu skaitu, daži produkti, kas veselam cilvēkam nekaitē, rada infekcijas risku, un NHS slimnīcas pacientiem šajā laikā sniedz īpašus pārtikas drošības ieteikumus [6]. Par ieradumiem ārpus uztura — fiziskajām aktivitātēm, miegu, smēķēšanu un alkoholu — lasiet mūsu rakstā par svarīgākajām lietām, ko nedarīt ķīmijterapijas laikā.

Pārtikas drošība ir pirmajā vietā

Ķīmijterapijas zāles bieži kavē kaulu smadzeņu spēju saražot pietiekami daudz balto asinsķermenīšu [2]. Samazinātu balto asinsķermenīšu skaitu sauc par neitropēniju [6]. Ja balto asinsķermenīšu ir maz, baktērijas asinīs var strauji vairoties [2]. Saindēšanās ar pārtiku, ko vesels cilvēks pārciestu viegli, var kļūt nopietna.

Tāpēc, kamēr to skaits ir zems, no dažiem produktiem uz laiku jāatsakās. Vienā NHS informatīvajā materiālā minēta jēla vai nepietiekami termiski apstrādāta gaļa, putnu gaļa, zivis, gliemji, vēžveidīgie un olas; nepasterizēts piens un no tā gatavoti produkti; suši; termiski neapstrādāti sālīti, vītināti vai kūpināti produkti, piemēram, salami un kūpināts lasis; kā arī svaigi sēklu dīgsti [6]. Arī Apvienotās Karalistes pārtikas drošības iestādes iesaka cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, tostarp vēža pacientiem, izvairīties no lietošanai gatavām auksti kūpinātām un sālītām zivīm vai tās karsēt, līdz tās ir kūpoši karstas [7].

Ieteikumu detaļas dažādās slimnīcās atšķiras (piemēram, Lesteras slimnīcas informatīvais materiāls atļauj fasētu vārītu šķiņķi), tāpēc ievērojiet savas ārstēšanas komandas izsniegtos norādījumus, ja tādi ir [6]. Šie ierobežojumi nav uz visiem laikiem. Tie jāievēro tikai neitropēnijas laikā vai līdz brīdim, kad ārstēšanas komanda atļauj atkal droši ēst šos produktus [6].

Produkti, kas var pastiprināt blaknes

Daži produkti pastiprina blaknes. Ja jums ir slikta dūša, labāk izvairīties no ceptiem vai trekniem ēdieniem un visa, kam ir spēcīga smarža [4]. Ja sāp mute, skābi augļi un sulas, asi vai sāļi ēdieni, kā arī cieti produkti, piemēram, grauzdiņi, var pastiprināt sāpes [8].

Ar alkoholu situācija nav tik viennozīmīga. Neliels daudzums neietekmē lielāko daļu ķīmijterapijas veidu, taču dažas ķīmijterapijas zāles mijiedarbojas ar alkoholu, tas var pastiprināt sliktu dūšu un izraisīt dedzināšanu sāpošā mutē, tāpēc pirms alkohola lietošanas konsultējieties ar ārstēšanas komandu [9].

Stipri pārstrādāti produkti bieži satur daudz enerģijas, bet maz vitamīnu un minerālvielu [10]. Centieties nepārtikt galvenokārt no tiem, taču, ja grūtā dienā ātri pagatavojamās nūdeles ir vienīgais, kas šķiet ēdams, ēdiet tās. Kaut kas ir labāk nekā nekas.

Tālāk minētās alternatīvas balstītas uz NHS slimnīcu ieteikumiem cilvēkiem ar zemu balto asinsķermenīšu skaitu un Cancer Research UK norādījumiem par alkoholu [6][9][11].

Piemērotas uzkodas ķīmijterapijas pacientiem atkarībā no blaknēm

Ķīmijterapijas laikā pilnvērtīgas maltītes var šķist neiespējamas, tāpēc trīs lielu maltīšu vietā mēģiniet ik pēc 2 vai 3 stundām apēst nelielu porciju olbaltumvielām un kalorijām bagāta ēdiena [4]. Izvēle ir atkarīga no tā, kādas grūtības piedzīvojat.

Ja ir slikta dūša

Sāciet ar vieglu ēdienu bez izteiktas garšas, piemēram, grauzdiņiem bez piedevām vai krekeriem [12]. Var palīdzēt neliels sausa ēdiena daudzums uzreiz pēc pamošanās, bet, ja ēdiena gatavošanas smaržas izraisa nelabumu, izmēģiniet aukstu vai remdenu ēdienu [4]. Ēdiet mazas porcijas un rūpīgi sakošļājiet ēdienu [4].

Dažiem palīdz ingvera tēja, cukurots ingvers vai ingvera limonāde [12]. Tomēr pētījumos par ingvera lietošanu kopā ar pretsliktas dūšas zālēm ķīmijterapijas laikā iegūti atšķirīgi rezultāti, tāpēc lietojiet to līdztekus zālēm, nevis to vietā [12]. Ja šķidrumu uzņemt ir vieglāk nekā cietu pārtiku, vērts izmēģināt saldētus augļu biezeņa batoniņus un sulas saldējumu uz kociņa.

Ja sāp mute vai kakls

Ķīmijterapija un staru terapija var bojāt mutes un rīkles gļotādu, izraisot iekaisumu un sāpes ēdot un dzerot [8]. To sauc par mukozītu [13]. Palīdz biezeņveida vai šķidrs ēdiens, kā arī papildu mērce [8]. Izmēģiniet smūtijus, bezpiedevu jogurtu, saspaidītu banānu, biezpienu, avokado un buljonu istabas temperatūrā, jo ļoti karsts vai ļoti auksts ēdiens var pastiprināt sāpes [8].

Izvairieties no skābiem augļiem un sulām, asiem vai sāļiem ēdieniem, kā arī cietiem produktiem, piemēram, krekeriem un grauzdiņiem, kas var kairināt mutes gļotādu [8]. Jā, tie ir tie paši krekeri, kas palīdz pret sliktu dūšu. Salmiņš var atvieglot dzeršanu [8].

Ja nav apetītes

Ja nekas nešķiet kārdinošs, papildiniet jebkuru ēdienu ar kalorijām un olbaltumvielām, pievienojot sviestu, pienu, saldo krējumu, cukuru, medu vai sieru, un atvēliet vietu pudiņiem un desertiem [4]. Riekstu sviests uz banāna šķēlītēm, humoss ar mīkstu pitu vai pilnpiena grieķu jogurts ar medu nodrošina daudz uzturvielu nelielā porcijā.

Arī trīs vai četri kumosi ir svarīgi. Šobrīd mērķis nav izbaudīt maltīti. Jūs apgādājat ar enerģiju ķermeni, kas veic neticami smagu darbu.

Ja ir nogurums un nav spēka gatavot

Dažas no piemērotākajām uzkodām ķīmijterapijas laikā nemaz nav jāgatavo. Siera nūjiņas. Riekstu sviests vienas porcijas iepakojumos. Banāni un citi augļi, kas tikai jānoskalo vai jānomizo. Iepriekšējā dienā cieti novārītas olas. Ja balto asinsķermenīšu skaits ir zems, ēdiena pārpalikumus un visu iepriekš pagatavoto apēdiet 24 stundu laikā [11].

Ja aprūpējat pacientu, viena no noderīgākajām lietām ir ierīkot viegli sasniedzamu uzkodu vietu, piemēram, grozu uz virtuves virsmas vai plauktu ledusskapī. Dienās, kad pat izvēle, ko ēst, šķiet nogurdinoša, tas atbrīvo no nepieciešamības pieņemt lēmumu.

Ko ēst staru terapijas laikā un pēc tās

Starojums ir vērsts pret vēzi, taču ietekmē arī veselās šūnas apstarotajā zonā, tāpēc blaknes un uztura pielāgojumi, kas palīdz tās mazināt, ir atkarīgi no tā, kura ķermeņa daļa tiek ārstēta [14].

Uzturs staru terapijas laikā

Galvas un kakla apstarošana var izraisīt sāpes mutē un garšas izmaiņas, bet kakla apstarošana var apgrūtināt rīšanu [13]. Tā var izraisīt arī mutes sausumu, jo siekalu dziedzeri izdala mazāk siekalu nekā parasti [13]. Sulīgu ēdienu ir vieglāk norīt, tāpēc izvēlieties biezzupas, olu kulteni, auzu putru un kartupeļu biezeni ar mērci [13]. Var palīdzēt vēsu dzērienu malkošana, savukārt mākslīgo siekalu līdzekļi var uzturēt mutes mitrumu [13].

Apstarojot vēderu vai iegurni, caureja ārstēšanas laikā vai pēc tās ir bieža parādība, un var rasties arī vēdera krampji un gāzu uzkrāšanās [15]. Dzeriet daudz šķidruma, jo viegli var rasties atūdeņošanās, un pirms uztura maiņas konsultējieties ar staru terapijas komandu vai uztura speciālistu [15]. Ja esat dzirdējuši, ka šķiedrvielu daudzums būtu krasi jāsamazina, nākamajā sadaļā paskaidrots, kāpēc šis ieteikums ir mainījies.

Neatkarīgi no apstarotās ķermeņa daļas un pat tad, ja jūtaties labāk, nekā gaidījāt, ķīmijterapijas sadaļā norādītais mērķa olbaltumvielu daudzums joprojām ir spēkā [3].

Uztura atjaunošana pēc ārstēšanas beigām

Atgriešanās pie ierastā uztura pēc ārstēšanas ne vienmēr norit gludi. Garšas izmaiņas var būt īslaicīgas vai ilgstošas, un pēc ķīmijterapijas garšas sajūta bieži turpina uzlaboties 1 līdz 2 gadus [16]. Garšas izmaiņas nav vienīgās, kas var saglabāties: mūsu ceļvedī par vēža ārstēšanas ilgtermiņa blaknēm aplūkotas arī citas, piemēram, nogurums, sirds problēmas un atmiņas un domāšanas izmaiņas.

Atjaunojiet uztura daudzveidību, pievienojot pa vienam produktam, un, ja esat ievērojuši diētu ar mazu šķiedrvielu daudzumu, palieliniet to daudzumu pakāpeniski [17]. Ja balto asinsķermenīšu skaits joprojām ir zems, pirms probiotisko dzērienu, piemēram, kefīra, lietošanas konsultējieties ar ārstēšanas komandu, jo dažas NHS slimnīcas iesaka no tiem izvairīties neitropēnijas laikā [6][11].

Kā ilgtermiņa uztura paraugs ir labi izpētīta Vidusjūras diēta. Tās pamatā ir augu valsts produkti: daudz augļu, dārzeņu, riekstu, pupiņu un lēcu, kā arī zivis, pilngraudu produkti un augstākā labuma pirmā spieduma olīveļļa, bet mazāk sarkanās un pārstrādātās gaļas [18]. Novērojumu pētījumu pārskatā, kas publicēts 2021. gadā, cilvēkiem, kuri to ievēroja visciešāk, bija zemāka mirstība no vēža, bet vēzi pārdzīvojušajiem, kuri tā ēda, bija zemāka visu cēloņu mirstība [18]. Tā ir saistība, nevis pierādījums, taču tas ir saprātīgs uztura modelis, uz kuru tiekties.

Kad nepieciešams uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu (un kad tas nav vajadzīgs)

Šķiedrvielas parasti ir viens no veselīga uztura stūrakmeņiem, tāpēc ieteikums tās ierobežot var šķist solis atpakaļ. Uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu (saukts arī par mazatlieku diētu) ir mērķtiecīgs risinājums konkrētās situācijās.

Viena no tām ir zarnu sašaurinājums. Mazāks šķiedrvielu daudzums palēnina ēdiena virzību caur zarnām un samazina izkārnījumu apjomu, tāpēc tie vieglāk izkļūst caur sašaurināto posmu [19]. Uzturu ar zemu šķiedrvielu saturu izmanto arī tad, ja pastāv zarnu nosprostojuma risks, un aptuveni 4 līdz 6 nedēļas pēc dažām zarnu operācijām [19]. Ārsts to var ieteikt arī operācijas, ķīmijterapijas vai imūnterapijas blakņu mazināšanai [17].

Iegurņa staru terapijas gadījumā situācija ir citāda. Apvienotajā Karalistē veiktā randomizētā pētījumā cilvēkiem, kuriem iegurņa staru terapijas laikā ieteica ēst šķiedrvielām bagātu uzturu, gan ārstēšanas laikā, gan gadu vēlāk bija mazāk ar zarnām saistītu blakņu nekā tiem, kuri saglabāja ierasto šķiedrvielu patēriņu [20]. Pētnieki secināja, ka šajā situācijā būtu jāatsakās no ierobežojošiem ieteikumiem samazināt šķiedrvielu uzņemšanu [20]. Clatterbridge Cancer Centre tagad informē pacientus, ka nav pierādījumu, ka mazatlieku diēta palīdzētu kontrolēt iegurņa staru terapijas blaknes, un ka ierastā šķiedrvielu patēriņa saglabāšana ir labvēlīga [17]. Ja jūsu ārstēšanas komanda iesaka citādi, ievērojiet tās norādījumus.

Ja jums tomēr nepieciešams uzturs ar zemu šķiedrvielu saturu, NHS informatīvajos materiālos minēti tādi produkti kā baltmaize, makaroni un rīsi; labi izvārīti, nomizoti dārzeņi; konservēti vai sautēti augļi bez mizas un sēklām; olas; mīksta gaļa; zivis bez asakām; un brokastu pārslas ar zemu šķiedrvielu saturu, piemēram, kukurūzas pārslas [17][19]. Pagaidām atsakieties no pilngraudu maizes un brokastu pārslām, salātiem un citiem svaigiem dārzeņiem, riekstiem un sēklām, pupiņām un lēcām, žāvētiem augļiem un popkorna [17][19].

Daudziem cilvēkiem tas ir īslaicīgs risinājums, taču nepieciešamais ilgums atšķiras, tāpēc konsultējieties ar ārstu vai uztura speciālistu [17][19]. Pārtraucot šo diētu, atkal ieviesiet šķiedrvielas pakāpeniski — pa vienam produktam un nelielos daudzumos [17]. Dodiet zarnām tikpat daudz laika un pacietības kā jebkurai citai ķermeņa daļai, kas atveseļojas.

Mīti par uzturu vēža gadījumā, kuriem varat pārstāt ticēt

Internetā netrūkst pārliecinoši izteiktu apgalvojumu par uzturu un vēzi. Lūk, trīs, kurus ir vērts precizēt.

"Cukurs baro vēzi"

Cancer Research UK norāda, ka uzskats par to, ka cukurs izraisa vēzi vai veicina tā augšanu, ir izplatīts mīts [21]. Tajā ir daļa patiesības: vēža šūnām patiešām vajag daudz glikozes, un tās to pārstrādā citādi nekā normālas šūnas [21]. Taču mīts noklusē to, ka glikoze ir galvenais enerģijas avots ikvienai jūsu organisma šūnai [21].

Nav pierādījumu, ka bezcukura diēta samazinātu risku saslimt ar vēzi, un cilvēkiem ar vēzi nav pamata to izmēģināt pašiem [21]. Uzturs ar ļoti zemu ogļhidrātu saturu ilgtermiņā var kaitēt veselībai [21]. Arī ESPEN neiesaka enerģijas uzņemšanu ierobežojošas diētas cilvēkiem ar nepietiekamu uzturu vai tā risku un norāda, ka nepietiekams uzturs ir saistīts ar sliktāku prognozi [3].

Saprātīgs vidusceļš ir ierobežot pievienoto cukuru un stipri pārstrādātus saldumus, vienlaikus uztverot augļus, pilngraudu produktus un kādu desertu laiku pa laikam kā parastu ēdienu. Banāns nav ienaidnieks. Idejas kārumiem, kas piemēroti garšas izmaiņu, mutes čūlu un sliktas dūšas gadījumā, atradīsiet mūsu praktiskajā ceļvedī par to, kādus saldumus var ēst vēža pacienti.

"Lai cīnītos ar vēzi, jāievēro ketogēna, sārmaina vai stingri vegāniska diēta"

2021. gada sistemātiskā pārskatā netika atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka ketogēnas diētas palēninātu audzēju augšanu vai palīdzētu cilvēkiem ar vēzi dzīvot ilgāk, un tika secināts, ka joprojām trūkst klīnisku pierādījumu par to efektivitāti [22]. ESPEN piebilst praktisku brīdinājumu: ketogēnas diētas nav īpaši garšīgas, tāpēc tās var veicināt nepietiekamu ēšanu un svara zudumu [3].

Sārmainā diēta balstās uz pārpratumu. Organisms stingri regulē savu kopējo pH līmeni, un pārtikas izvēle maina tikai urīna pH [23]. Sistemātiskā pārskatā tika atrasts ļoti maz pētījumu gan par, gan pret šo pieeju, un secināts, ka sārmainu diētu vai sārmaina ūdens popularizēšana vēža profilaksei vai ārstēšanai nav pamatota [23].

Ar augu valsts uzturu ir citādi. 2026. gada prospektīvo pētījumu metaanalīzē veģetāriešiem un vegāniem konstatēja zemāku kopējo vēža risku nekā cilvēkiem, kuri nav veģetārieši, un pārliecinošāki pierādījumi bija par veģetāru uzturu [24]. Tas attiecas uz profilaksi, nevis ārstēšanu. Ja ārstēšanas laikā ēdat vegāniski, uztura speciālists var palīdzēt uzņemt pietiekami daudz olbaltumvielu un enerģijas.

Neviena no šīm diētām neizārstē vēzi. Pirms būtiskām uztura izmaiņām ārstēšanas laikā pārrunājiet tās ar uztura speciālistu. ESPEN norāda, ka veselības aprūpes speciālista sniegtas uztura konsultācijas ir uztura terapijas pirmais solis [3].

"Uztura bagātinātāji var aizstāt veselīgu uzturu"

Nevar gan. ESPEN iesaka uzņemt vitamīnus un minerālvielas daudzumā, kas aptuveni atbilst ieteicamajai dienas devai, un neiesaka lielas devas, ja vien nav konkrētas vielas deficīta [3]. Tas attiecas arī uz antioksidantiem lielās devās, piemēram, C un E vitamīnu. Pirms sākat lietot jebkuru uztura bagātinātāju, arī augu izcelsmes līdzekļus, informējiet savu onkoloģiskās aprūpes komandu.

Ja jūsu aprūpes komanda konstatē kādas vielas deficītu, tā novēršana ir pamatots iemesls uztura bagātinātāja lietošanai [3]. ES uztura bagātinātāji tiek regulēti kā pārtikas produkti, un par produkta drošumu atbild uzņēmums, kas to laiž tirgū [25]. Kad ārstēšana ir beigusies, mūsu ceļvedī par uztura bagātinātājiem, no kuriem izvairīties vēža remisijas laikā, atradīsiet informāciju par riskantākajiem no tiem. Drošākā pieeja ir dot priekšroku pārtikai un lietot uztura bagātinātājus tikai tad, kad tos iesaka jūsu aprūpes komanda.

Ātrai uzziņai: pārtikas drošības atgādne ķīmijterapijas laikā

Ja leikocītu skaits ir zems, pārtikas drošība vairs nav izvēles jautājums. Ja tas palīdz, izdrukājiet šo sadaļu un piestipriniet pie ledusskapja.

Pārtikas drošības atgādne ķīmijterapijas laikā

• Pirms darbošanās ar pārtiku rūpīgi nomazgājiet rokas ar siltu ūdeni un ziepēm [6].
• Gatavojiet ēdienu, līdz tā vidū temperatūra sasniedz 70°C un saglabājas tāda 2 minūtes, un pārgrieziet gaļu, lai pārliecinātos, ka tā ir kūpoši karsta arī iekšpusē [26].
• Līdz leikocītu skaita atjaunošanās brīdim neēdiet suši un jēlu vai nepietiekami termiski apstrādātu gaļu, zivis, vēžveidīgos, gliemjus un olas [6].
• Izvairieties no nepasterizēta piena un no tā gatavotiem produktiem [6].
• Pirms ēšanas nomazgājiet augļus, dārzeņus un salātus arī tad, ja uz iepakojuma norādīts, ka tie jau ir mazgāti [11].
• Ēdiena pārpalikumus atdzesējiet 1 līdz 2 stundu laikā, ievietojiet ledusskapī vai sasaldējiet, atkārtoti uzsildītu ēdienu apēdiet 24 stundu laikā un nekad nesildiet to atkārtoti vairāk nekā vienu reizi [6].
• Izvairieties no bufetēm un pašapkalpošanās ēdienu piedāvājuma [6].
• Neēdiet sālītus, vītinātus vai kūpinātus produktus, piemēram, salami un kūpinātu lasi, ja vien tie nav termiski apstrādāti, un izvairieties no nepasterizētas pastētes [6].
• Neēdiet jēlas diedzētas sēklas [6].
• Jēlai pārtikai un termiski apstrādātam vai lietošanai gatavam ēdienam izmantojiet atsevišķus virtuves piederumus [6].
• Pirms probiotisku dzērienu, jogurtu vai uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar savu aprūpes komandu [11].

Kā veidot vēža pacientam piemērotu maltīti (bez liekas prātošanas)

Ja visu iepriekš minēto šķiet grūti paturēt prātā, lūk, visvienkāršākais iespējamais princips. Katrā ēdienreizē centieties ievērot šo:

• Puse šķīvja: krāsaini dārzeņi un augļi — jebkuri, ko šobrīd labi panesat un ēdat ar prieku.
• Viena ceturtdaļa: liesi vai augu izcelsmes olbaltumvielu avoti, piemēram, vistas gaļa, zivis, tofu, pupiņas, olas vai lēcas.
• Viena ceturtdaļa: pilngraudu produkti vai cieti saturoši dārzeņi, piemēram, brūnie rīsi, kvinoja, saldais kartupelis vai pilngraudu maize. (Ja ievērojat diētu ar zemu šķiedrvielu saturu, pagaidām pilngraudu produktu vietā izvēlieties rafinētus produktus.)
• Pievienojiet: veselīgu taukvielu avotu, piemēram, nedaudz olīveļļas, dažus riekstus, pusi avokado vai siera šķēli.
• Turiet tuvumā: glāzi ūdens, zāļu tēju vai buljonu.

Grūtākajās dienās tie var būt daži kumosi olu kultenīša un malks ingvera tējas. Labākās dienās — pilna, krāsaina bļoda. Abi varianti ir pieņemami. Izmantojiet šķīvja principu kā aptuvenu orientieri, nevis pārbaudījumu.

Svarīgāk ir paēst, nevis ēst perfekti

Neviens atsevišķs pārtikas produkts neizārstē vēzi. Svarīgāki ir jūsu uztura paradumi kopumā — tādi, kas ārstēšanas laikā palīdz saglabāt pēc iespējas vairāk spēka un dod saprātīgu pamatu turpmākajam. Tikpat svarīgi ir būt saudzīgam pret sevi dienās, kad nekas no tā nešķiet iespējams.

Ja vēl neesat to izdarījis, lūdziet savai aprūpes komandai nosūtījumu pie uztura speciālista ar pieredzi onkoloģijā. Šāds speciālists var pielāgot šos vispārīgos ieteikumus jūsu vēža veidam, ārstēšanai un blaknēm, un viņš jau ir dzirdējis ikvienu jautājumu, ko jūs baidāties uzdot.

Jūs piedzīvojat kaut ko ārkārtīgi grūtu. Paēst šajā laikā, pat ja ne ideāli, nozīmē rūpēties par sevi — un tas ir svarīgāk par jebkuru superproduktu vai uztura bagātinātāju.

Atsauces

[1] Pasaules Veselības organizācija. (bez datuma). Vēža profilakse. Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://who.int/activities/preventing-cancer

[2] Cancer Research UK. (2024. gada 22. maijā). Ķīmijterapijas blakusparādības. https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/treatment/chemotherapy/side-effects/about

[3] Arends, J., Bachmann, P., Baracos, V., Barthelemy, N., Bertz, H., Bozzetti, F., Fearon, K., Hütterer, E., Isenring, E., Kaasa, S., Krznaric, Z., Laird, B., Larsson, M., Laviano, A., Mühlebach, S., Muscaritoli, M., Oldervoll, L., Ravasco, P., Solheim, T., . . . Preiser, J.-C. (2017). ESPEN vadlīnijas par uzturu vēža pacientiem. Clinical Nutrition, 36(1), 11-48. https://doi.org/10.1016/j.clnu.2016.07.015

[4] Cancer Research UK. (2023. gada 2. novembrī). Padomi uztura problēmu gadījumā. https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/coping/physically/diet-problems/managing/tips-for-diet-problems

[5] NHS. (2023. gada 15. martā). Cieti saturoši pārtikas produkti un ogļhidrāti. https://www.nhs.uk/live-well/eat-well/food-types/starchy-foods-and-carbohydrates/

[6] Leicester's Hospitals. (2024. gada augustā). Pārtikas drošības ieteikumi, ja jums ir zems balto asinsķermenīšu skaits (neitropēnija) (informatīvais materiāls Nr. 1524). https://www.uhleicester.nhs.uk/wp-content/uploads/2025/06/1524082024-Food-safety-advice-if-you-have-a-low-white-blood-cell-count-Neutropenia.pdf

[7] Food Standards Scotland. (2023. gada 27. jūlijā). Pēc riska novērtējuma publicēšanas FSS un FSA izdod atjauninātus ieteikumus paaugstināta riska patērētājiem par lietošanai gatavām auksti kūpinātām un sālītām zivīm. https://www.foodstandards.gov.scot/news/fss-and-fsa-issue-updated-advice-to-higher-risk-consumers-on-ready-to-eat-cold-smoked-and-cured-fish-following-publication-of-a-risk-assessment

[8] World Cancer Research Fund. (bez datuma). Uztura padomi mutes dobuma sāpju gadījumā. Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://www.wcrf-uk.org/health-advice-and-support/living-with-cancer/nutritional-tips-for-a-sore-mouth/

[9] Cancer Research UK. (2024. gada 22. maijā). Sabiedriskā dzīve, alkohols un citas aktivitātes ķīmijterapijas laikā. https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/treatment/chemotherapy/living-with/social-life-activities

[10] World Cancer Research Fund. (bez datuma). Ierobežojiet ātrās ēdināšanas produktu patēriņu. Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://www.wcrf.org/dietandcancer/limit-fast-foods/

[11] Oxford University Hospitals NHS Foundation Trust. (2025. gada aprīlī). Pārtikas drošība, ja jūsu spēja cīnīties ar infekcijām ir pavājināta (informatīvais materiāls OMI 110780). https://www.ouh.nhs.uk/media/agtjbq0g/110780safety.pdf

[12] Cancer Research UK. (2023. gada 15. novembrī). Citi veidi, kā mazināt sliktu dūšu. https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/coping/physically/sickness/treatment/other-ways-of-controlling-sickness/

[13] Irish Cancer Society. (bez datuma). Staru terapijas blakusparādības galvas un kakla apvidū. Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://www.cancer.ie/node/6020

[14] Cancer Research UK. (2023. gada 4. oktobrī). Kas ir staru terapija? https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/treatment/radiotherapy/what-is-radiotherapy

[15] Cancer Research UK. (2024. gada 30. janvārī). Staru terapijas blakusparādības vēdera vai iegurņa apvidū. https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/treatment/radiotherapy/side-effects/abdominal-or-pelvic-radiotherapy/diarrhoea

[16] World Cancer Research Fund. (bez datuma). Cik ilgā laikā pēc vēža ārstēšanas mana garšas sajūta atgriezīsies normālā stāvoklī? Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://www.wcrf.org/living-well/living-with-cancer/your-questions-answered/how-long-will-it-take-for-my-taste-to-return-to-normal-after-cancer-treatment/

[17] The Clatterbridge Cancer Centre NHS Foundation Trust. (bez datuma). Kas ir diēta ar zemu atlieku saturu? Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://www.clatterbridgecc.nhs.uk/patients-and-visitors/treatment-and-care/patient-information/low-residue-diet-information

[18] Morze, J., Danielewicz, A., Przybyłowicz, K., Zeng, H., Hoffmann, G., & Schwingshackl, L. (2021). Atjaunināts sistemātisks pārskats un metaanalīze par Vidusjūras diētas ievērošanu un vēža risku. European Journal of Nutrition, 60(3), 1561-1586. https://doi.org/10.1007/s00394-020-02346-6

[19] Gloucestershire Hospitals NHS Foundation Trust. (bez datuma). Diēta ar zemu šķiedrvielu saturu (informatīvais materiāls GHPI1728_11_23). Skatīts 2026. gada 23. oktobrī: https://www.gloshospitals.nhs.uk/your-visit/patient-information-leaflets/low-fibre-diets-for-patients-with-colorectal-cancer/

[20] Wedlake, L., Shaw, C., McNair, H., Lalji, A., Mohammed, K., Klopper, T., Allan, L., Tait, D., Hawkins, M., Somaiah, N., Lalondrelle, S., Taylor, A., VanAs, N., Stewart, A., Essapen, S., Gage, H., Whelan, K., & Andreyev, H. J. N. (2017). Randomizēts kontrolēts pētījums par uztura šķiedrvielu izmantošanu starojuma izraisītas kuņģa-zarnu trakta toksicitātes novēršanai iegurņa staru terapijas laikā. The American Journal of Clinical Nutrition, 106(3), 849-857. https://doi.org/10.3945/ajcn.116.150565

[21] Cancer Research UK. (2023. gada 16. augustā). Cukurs un vēzis: kas jums jāzina. Cancer Research UK News. https://news.cancerresearchuk.org/2023/08/16/sugar-and-cancer-what-you-need-to-know/

[22] Römer, M., Dörfler, J., & Huebner, J. (2021). Ketogēno diētu izmantošana vēža pacientiem: sistemātisks pārskats. Clinical and Experimental Medicine, 21(4), 501-536. https://doi.org/10.1007/s10238-021-00710-2

[23] Fenton, T. R., & Huang, T. (2016). Sistemātisks pārskats par saistību starp uztura skābju slodzi, sārmainu ūdeni un vēzi. BMJ Open, 6(6), raksts e010438. https://doi.org/10.1136/bmjopen-2015-010438

[24] Aune, D., Schlesinger, S., & Sobiecki, J. G. (2026). Veģetārs un vegānisks uzturs un saslimstība ar vēzi: prospektīvu pētījumu sistemātisks pārskats un metaanalīze. European Journal of Epidemiology, 41(5), 531-545. https://doi.org/10.1007/s10654-026-01380-8

[25] Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. (2026. gada 6. janvārī). Uztura bagātinātāji. https://www.efsa.europa.eu/en/topics/topic/food-supplements

[26] Food Standards Agency. (2017. gada 18. decembrī). Ēdiena gatavošana. GOV.UK. https://www.gov.uk/government/publications/cooking-your-food/cooking-your-food