Protokoli dzīves kvalitātes, fiziskās sagatavotības un dzīvesveida mērīšanai jauniešiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc vēža

Dokumenta informācija

1. Mērķis un tvērums

Šis protokols nodrošina standartizētu un pielāgojamu satvaru ar veselību saistītās dzīves kvalitātes, fiziskās sagatavotības un dzīvesveida paradumu novērtēšanai jauniešiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās, YARN tīklā. Tas ir paredzēts, lai atbalstītu saskaņotu novērtēšanu partneru vidū, vienlaikus ļaujot veikt ar vecumu, kontekstu un drošību saistītus pielāgojumus atbilstoši dalībnieku raksturojumam, novērtēšanas videi un pieejamajiem resursiem.

Protokols ir strukturēts atbilstoši divām galvenajām mērķgrupām. Šī protokola vajadzībām jaunie pieaugušie ir definēti kā personas vecumā no 18 līdz 39 gadiem, savukārt pusaudži ir definēti kā personas vecumā no 14 līdz 17 gadiem. Dalībniekiem jāievēro novērtēšanas satvars, kas atbilst viņu vecumam novērtēšanas brīdī. Pirmkārt, protokolā ir iekļauts novērtēšanas satvars jaunajiem pieaugušajiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās, aptverot gan tiešsaistes anketās balstītu novērtēšanu, gan klātienē veiktu fiziskās sagatavotības novērtēšanu lauka apstākļos. Otrkārt, tas ietver pusaudžiem specifisku novērtēšanas satvaru, kas arī ir sadalīts tiešsaistes un klātienes komponentēs, izmantojot vecumam atbilstošus instrumentus un ieteikumus par fiziskās sagatavotības testēšanu šajā vecuma grupā.

Drošības apsvērumi, kontrindikācijas un iespējamie pielāgojumi, kur tas ir būtiski, ir integrēti visā protokolā un ir aplūkoti arī atsevišķā sadaļā. Tas nodrošina, ka ierosinātos novērtējumus var elastīgi īstenot dažādos kontekstos, tostarp dalībniekiem ar ārstēšanas izraisītiem, klīniskiem vai funkcionāliem ierobežojumiem.

Šis protokols nenosaka konkrētus novērtēšanas laika punktus. Ja ir plānoti atkārtoti novērtējumi, to laiks būtu jānosaka atbilstoši attiecīgās YARN aktivitātes mērķiem un īstenošanas kontekstam. Atkarībā no aktivitātes novērtējumi var tikt plānoti, piemēram, sākotnēji, pēc intervences vai ar ārstēšanu saistīta perioda, vai turpmākajā novērtējumā.

2. Jauni pieaugušie, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā

Šajā sadaļā ir izklāstīts ieteicamais novērtēšanas ietvars jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā. Ierosinātais novērtējums apvieno tiešsaistē aizpildāmas pašnovērtējuma anketas un, kur iespējams, klātienē veicamus fiziskās sagatavotības lauka testus. Šīs struktūras mērķis ir nodrošināt visaptverošu, bet vienlaikus īstenojamu ar veselību saistītās dzīves kvalitātes, dzīvesveida paradumu un fiziskās sagatavotības izvērtējumu, vienlaikus ļaujot veikt pielāgojumus atbilstoši dalībnieku klīniskajam stāvoklim, funkcionālajām spējām un vietējam īstenošanas kontekstam.

Lai mazinātu slodzi dalībniekiem, īpaši tiem, kuri izjūt nogurumu, kognitīvas grūtības vai citus ar ārstēšanu saistītus simptomus, tiešsaistes novērtējumu vajadzības gadījumā var pabeigt vairākās reizēs. Dalībniekiem būtu jāļauj pārtraukt un atsākt aizpildīšanu jebkurā laikā, kad tas ir tehniski iespējams. Ja slodze dalībniekiem rada bažas, izvēles papildmērījumus var neiekļaut, bet visatbilstošākos ieteicamos mērījumus prioritizēt atbilstoši novērtējuma mērķiem. Jebkādi novērtēšanas instrumentu kopuma pielāgojumi būtu jādokumentē, lai veicinātu salīdzināmību starp vietām un novērtēšanas laika punktiem.

2.1 Tiešsaistes novērtējums

Tiešsaistes novērtējums ietver pašnovērtējuma mērījumus, lai izvērtētu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti, dzīvesveida paradumus, mentālo veselību un subjektīvi uztverto fizisko sagatavotību jauniem pieaugušajiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā. Prioritāri būtu jāizmanto validēti instrumenti ar pieejamiem tulkojumiem, ņemot vērā īstenojamību, slodzi dalībniekiem un licencēšanas prasības. Ieteicamie tiešsaistes mērījumi ir aprakstīti turpmāk.

2.1.1 Sociāldemogrāfiskie un ar vēzi saistītie dati

Lai iegūtu minimālo informāciju, kas nepieciešama dalībnieku raksturošanai un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes, dzīvesveida un fiziskās sagatavotības rezultātu interpretācijai, būtu jāizmanto īsa ad hoc anketa. Šai sadaļai būtu jābūt piemērotai aizpildīšanai tiešsaistē un saskaņotai ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) principiem, tostarp datu minimizāciju, konfidencialitāti un tikai nepieciešamās informācijas vākšanu.

• Ieteicamie sociāldemogrāfiskie mainīgie ietver: vecumu vai dzimšanas datumu, dzimšanas brīdī noteikto dzimumu, dzimumidentitāti, kur tas ir atbilstoši, dzīvesvietas valsti, izglītību, nodarbinātības vai studiju statusu, atgriešanās darbā vai studijās statusu un ar to saistītās grūtības, ja attiecināms, dzīves situāciju un atbilstošus sociālekonomiskos rādītājus, tostarp, kur atbilstoši, finansiālās grūtības, kas saistītas ar vēzi un tā ārstēšanu.
• Ieteicamie ar vēzi saistītie mainīgie ietver: vēža veidu, diagnozes datumu vai vecumu diagnozes noteikšanas brīdī, stadiju diagnozes noteikšanas brīdī, ja tā ir zināma, ārstēšanas vēsturi, pašreizējo slimības vai ārstēšanas statusu, ar ārstēšanu saistītās vēlīnās sekas, blakusslimības, pašreizējos funkcionālos ierobežojumus un jebkādus medicīniskus ieteikumus attiecībā uz fizisko aktivitāti vai vingrošanu.

Tā kā ar vēzi saistītā informācija un citi ar veselību saistīti mainīgie saskaņā ar GDPR tiek uzskatīti par sensitīviem personas datiem, galīgajā anketā būtu skaidri jānosaka, kuri jautājumi ir obligāti un kuri ir izvēles. Sensitīvie jautājumi būtu jāierobežo līdz tiem, kas ir nepieciešami novērtējuma mērķiem, un, kur atbilstoši, būtu jāapsver tādas atbilžu iespējas kā “nevēlos atbildēt” vai “nezinu”. Ņemot vērā ar vēzi saistīto jautājumu sensitīvo raksturu, personālam, kas iepazīstina ar šo novērtējuma daļu, būtu jāatzīst, ka diagnozes, ārstēšanas vēstures vai vēlīno seku atsaukšana atmiņā dažiem dalībniekiem var būt emocionāli sarežģīta. Dalībniekiem būtu jāatgādina, ka viņi var apturēt novērtējumu, izlaist atsevišķus jautājumus vai jebkurā laikā pārtraukt dalību, nesniedzot iemeslu. Galīgo jautājumu sarakstu, atbilžu iespējas un datu aizsardzības procedūras katram īstenošanas partnerim būtu jānosaka atbilstoši vietējām ētiskajām, juridiskajām un institucionālajām prasībām.

2.1.2 Dzīves kvalitāte

EuroQol piecu dimensiju, piecu līmeņu anketa (EQ-5D-5L) (Herdman et al., 2011) ir vispārīgs ar veselību saistītās dzīves kvalitātes instruments, kas sastāv no divām daļām: aprakstošās sistēmas un vizuāli analogās skalas (EQ VAS). Aprakstošā sistēma izvērtē piecas dimensijas: mobilitāti, pašaprūpi, ierastās aktivitātes, sāpes/diskomfortu un trauksmi/depresiju. Katra dimensija tiek vērtēta, izmantojot piecus smaguma pakāpes līmeņus — no problēmu neesamības līdz ārkārtīgi izteiktām problēmām. EQ VAS reģistrē dalībnieka pašvērtēto veselības stāvokli skalā no 0 līdz 100, kur augstāki rādītāji norāda uz labāk uztvertu veselību. Atbildes var izmantot, lai izveidotu veselības profilu un, ja pieejami valstij specifiski vērtību kopumi, indeksa vērtību. EQ-5D-5L nav vienas universālas klīniskas robežvērtības. Tādēļ rezultāti būtu jāinterpretē, izmantojot aprakstošo veselības profilu, EQ VAS rādītāju un, kur atbilstoši, valstij specifiskās indeksa vērtības vai populācijas references datus. Anketa ir pieejama šeit.

Eiropas Vēža pētniecības un ārstēšanas organizācijas dzīves kvalitātes anketa Core 30 (EORTC QLQ-C30) (Aaronson et al., 1993) ir vēzim specifiska dzīves kvalitātes anketa, kas izstrādāta cilvēkiem ar vēzi. Tā ietver 30 jautājumus, aptverot globālo veselības stāvokli/dzīves kvalitāti, funkcionālās jomas, simptomu skalas un atsevišķus simptomu jautājumus. Funkcionālās skalas ietver fizisko, lomu, emocionālo, kognitīvo un sociālo funkcionēšanu. Simptomu skalas ietver nogurumu, sāpes un nelabumu/vemšanu, kā arī papildu jautājumus, piemēram, par dispnoju, bezmiegu, apetītes zudumu, aizcietējumiem, caureju un finansiālām grūtībām. Rādītāji tiek pārveidoti 0–100 skalā saskaņā ar EORTC vērtēšanas rokasgrāmatu. Augstāki rādītāji globālā veselības stāvokļa un funkcionēšanas skalās norāda uz labāku dzīves kvalitāti vai funkcionēšanu, savukārt augstāki rādītāji simptomu skalās norāda uz lielāku simptomu slogu.

EORTC QLQ-C30 atsevišķajām funkcionēšanas un simptomu skalām ir pieejami klīniskās nozīmības sliekšņi (Giesinger et al., 2020). Šie sliekšņi var palīdzēt identificēt klīniski nozīmīgas problēmas, taču tie būtu jāinterpretē kopā ar dalībnieka klīnisko kontekstu un tos nevajadzētu izmantot kā patstāvīgus diagnostiskos kritērijus.

Atkārtotu novērtējumu gadījumā ir pieejamas minimāli nozīmīgas atšķirības, lai palīdzētu interpretēt izmaiņas laika gaitā. Tā kā šīs vērtības atšķiras atkarībā no skalas, izmaiņu virziena un vēža populācijas, lietotājiem, piemērojot sliekšņus vai interpretējot garengriezuma izmaiņas, būtu jāizmanto attiecīgie EORTC interpretācijas resursi un vēzim specifiskās publikācijas (Musoro et al., 2023).

Piekļuvei EORTC QLQ-C30 ir nepieciešama reģistrācija un atļauja EORTC Quality of Life Group oficiālajā tīmekļvietnē. Akadēmiskai lietošanai tā ir bez maksas, tomēr atļauja jāsaņem katram pētījumam. Anketu var pieprasīt šeit.

2.1.3 Dzīvesveida paradumi

Dzīvesveida novērtējumam būtu jāaptver galvenie paradumi un subjektīvi uztvertie ar veselību saistītie rādītāji, kas var būt saistīti ar dzīves kvalitāti un fizisko funkcionēšanu jauniem pieaugušajiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā. Ieteicamās jomas ietver fizisko aktivitāti un mazkustīgu uzvedību, uztura paradumus un ēšanas uzvedību, miegu, mentālo veselību un subjektīvi uztverto fizisko sagatavotību.

Fiziskā aktivitāte un mazkustīga uzvedība

Starptautiskā fiziskās aktivitātes anketa – īsā forma (IPAQ-SF) (Craig et al., 2003) ir pašnovērtējuma instruments, kas paredzēts fiziskās aktivitātes un mazkustīgas uzvedības izvērtēšanai. Tā apkopo augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes un iešanas biežumu (dienas/nedēļā) un ilgumu (minūtes/dienā) pēdējo septiņu dienu laikā, kā arī ikdienas sēdēšanas laiku. Fiziskās aktivitātes datus var pārvērst MET-minūtēs nedēļā, ievērojot oficiālo IPAQ vērtēšanas protokolu. Dalībniekus var klasificēt kā personas ar zemu, mērenu vai augstu fiziskās aktivitātes līmeni. Mērens līmenis tiek definēts, izpildot vismaz vienu no šādiem kritērijiem: augstas intensitātes aktivitāte 3 vai vairāk dienas vismaz 20 minūtes dienā; mērenas intensitātes aktivitāte un/vai iešana 5 vai vairāk dienas vismaz 30 minūtes dienā; vai jebkāda iešanas, mērenas intensitātes un augstas intensitātes aktivitātes kombinācija 5 vai vairāk dienas, sasniedzot vismaz 600 MET-minūtes nedēļā. Augsts līmenis tiek definēts kā augstas intensitātes aktivitāte vismaz 3 dienas, sasniedzot vismaz 1 500 MET-minūtes nedēļā, vai jebkāda aktivitāšu kombinācija 7 vai vairāk dienas, sasniedzot vismaz 3 000 MET-minūtes nedēļā. Dalībnieki, kuri neatbilst šiem kritērijiem, tiek klasificēti kā personas ar zemu fiziskās aktivitātes līmeni (IPAQ Research Committee, 2005). Mazkustīgais laiks būtu jānorāda atsevišķi kā kopējais sēdēšanas laiks, parasti izteikts stundās dienā. Anketa ir pieejama šeit.

Uztura paradumi un ēšanas uzvedība

14 jautājumu Vidusjūras diētas ievērošanas skrīnings (MEDAS) (García-Conesa et al., 2020; Martínez-González et al., 2012) ir īsa pašnovērtējuma anketa, kas paredzēta, lai izvērtētu atbilstību Vidusjūras uztura modelim. Tā izvērtē galveno pārtikas grupu un šim uztura modelim raksturīgo paradumu biežumu un daudzumu, tostarp olīveļļas lietošanu, augļu un dārzeņu uzņemšanu, sarkanās gaļas, saldinātu dzērienu, riekstu, zivju un vīna patēriņu. Katrs jautājums tiek vērtēts ar 0 vai 1 saskaņā ar iepriekš noteiktiem robežvērtību kritērijiem, iegūstot kopējo rezultātu no 0 līdz 14, kur augstāki rādītāji norāda uz lielāku atbilstību Vidusjūras diētai. Rādītājus var interpretēt arī, izmantojot plaši lietotas Vidusjūras diētas ievērošanas kategorijas: 0–5 punkti — zema ievērošana; 6–9 punkti — mērena ievērošana; un 10–14 punkti — augsta ievērošana (García-Conesa et al., 2020). Šīs kategorijas būtu jāizmanto kā aprakstoši uztura modeļa ievērošanas rādītāji, nevis kā klīniskās diagnostikas sliekšņi. Anketa ir pieejama kā 1. tabula sākotnējā validācijas publikācijā, kurai var piekļūt šeit.

21 jautājuma Trīs faktoru ēšanas anketa (TFEQ-R21) (Cappelleri et al., 2009; Stunkard & Messick, 1985) ir pašnovērtējuma anketa, kas paredzēta ēšanas uzvedības izvērtēšanai trīs jomās: kognitīvā ierobežošana, nekontrolēta ēšana un emocionāla ēšana. Instruments ietver 21 jautājumu, kas izvērtē dažādus ēšanas uzvedības aspektus, piemēram, apzinātu pārtikas uzņemšanas kontroli, tendenci pārēsties kontroles zuduma dēļ un ēšanu, reaģējot uz negatīvām emocijām. Jautājumi tiek vērtēti saskaņā ar anketas vērtēšanas norādījumiem, un jomu rādītājus var pārveidot 0–100 skalā, kur augstāki rādītāji norāda uz izteiktāku katras ēšanas uzvedības dimensijas izpausmi. Lai gan tā ir plaši izmantota pētījumos, tostarp populācijās ar aptaukošanos un dažāda ķermeņa svara izlasēs, to var uzskatīt par izvēles papildinstrumentu gadījumos, kad ēšanas uzvedība ir īpaši nozīmīga. TFEQ-R21 var aizpildīt tiešsaistē kā daļu no paplašinātā dzīvesveida novērtēšanas instrumentu kopuma. Anketa ir pieejama šeit.

Miega kvalitāte

Pitsburgas miega kvalitātes indekss (PSQI) (Buysse et al., 1989) satur 19 pašvērtējuma jautājumus un ir paredzēts miega kvalitātes un miega traucējumu izvērtēšanai iepriekšējā mēneša laikā. Papildu jautājumus var iegūt no gultas partnera vai istabas biedra, taču tie netiek iekļauti kopējā rādītājā.

Septiņas komponentes ir subjektīvā miega kvalitāte, iemigšanas laiks, miega ilgums, ierastā miega efektivitāte, miega traucējumi, miega medikamentu lietošana un traucēta funkcionēšana dienas laikā. Katra komponente tiek vērtēta no 0 līdz 3, un komponentu rādītāji tiek summēti, lai iegūtu kopējo rādītāju no 0 līdz 21, kur augstāki rādītāji norāda uz sliktāku miega kvalitāti. Kopējais rādītājs virs 5 parasti tiek izmantots, lai norādītu uz sliktu miega kvalitāti, un var palīdzēt identificēt dalībniekus ar nozīmīgām miega grūtībām. Šis slieksnis būtu jāinterpretē kā skrīninga rādītājs, nevis diagnostisks kritērijs. Anketa ir pieejama šeit.

Mentālā veselība

Slimnīcas trauksmes un depresijas skala (HADS) (Zigmond & Snaith, 1983) ir 14 jautājumu pašnovērtējuma anketa, kas paredzēta trauksmes un depresijas simptomu izvērtēšanai, īpaši cilvēkiem ar fiziskās veselības traucējumiem. Tā ietver divas 7 jautājumu apakšskalas: HADS-Trauksme un HADS-Depresija. Katrs jautājums tiek vērtēts no 0 līdz 3, iegūstot rādītāju no 0 līdz 21 katrai apakšskalai, kur augstāki rādītāji norāda uz lielāku simptomu smagumu. Katrai apakšskalai rādītāji no 0 līdz 7 parasti tiek interpretēti kā normāli, rādītāji no 8 līdz 10 — kā robežlīmenī novirzīti, bet rādītāji no 11 līdz 21 — kā novirzīti. Šīs kategorijas būtu jāizmanto kā skrīninga rādītāji, un tās nevajadzētu pašas par sevi interpretēt kā klīnisku diagnozi. HADS ir ar autortiesībām aizsargāts instruments. Informācija par licencēšanu un piekļuvi būtu jāiegūst pa oficiālo HADS licencēšanas ceļu.

Uztvertā stresa skala – 14 jautājumi (PSS-14) (Cohen et al., 1983) ir pašnovērtējuma anketa, kas paredzēta, lai izvērtētu pakāpi, kādā cilvēki savas dzīves situācijas uztver kā stresu izraisošas. Tā izvērtē neparedzamības, kontroles trūkuma un pārslodzes izjūtas iepriekšējā mēneša laikā. Katrs jautājums tiek vērtēts 5 punktu Likerta skalā no 0 (“nekad”) līdz 4 (“ļoti bieži”), iegūstot kopējo rādītāju no 0 līdz 56. Augstāki rādītāji norāda uz lielāku uztverto stresu. Anketa ir pieejama šeit.

Ja prioritāte ir mazāka slodze dalībniekiem, 10 jautājumu skalas versiju (PSS-10) var apsvērt kā īstenojamu alternatīvu (Cohen & Williamson, 1988). PSS-10 izmanto to pašu atbilžu formātu, un tās kopējais rādītājs ir no 0 līdz 40. Anketa ir pieejama šeit.

Subjektīvi uztvertā fiziskā sagatavotība

Starptautiskā fiziskās sagatavotības skala (IFIS) (Ortega et al., 2011, 2013) ir īsa pašnovērtējuma anketa, kas paredzēta subjektīvi uztvertās fiziskās sagatavotības izvērtēšanai. Tā ietver piecus jautājumus par vispārējo fizisko sagatavotību, kardiorespiratoro sagatavotību, muskuļu spēku, ātrumu-veiklību un lokanību. Dalībniekiem tiek lūgts novērtēt savu pašreizējo fiziskās sagatavotības līmeni salīdzinājumā ar saviem draugiem. Katrs jautājums tiek vērtēts 5 punktu Likerta skalā no ļoti slikti līdz ļoti labi. Augstāki rādītāji norāda uz labāku subjektīvi uztverto fizisko sagatavotību attiecīgajā jomā. Jautājumi būtu jāinterpretē atsevišķi, jo skalai nav standarta summētā kopējā rādītāja. IFIS nodrošina īstenojamu tiešsaistes rādītāju uztvertajam sagatavotības statusam un var papildināt objektīvi mērīto fizisko sagatavotību, kad ir pieejams klātienes novērtējums. Anketa ir pieejama šeit.

Visas valodu versijas un versijas dažādām iedzīvotāju grupām var atrast oficiālajā IFIS tīmekļvietnē.

2.2 Klātienes fiziskās sagatavotības novērtējums

Klātienes novērtējuma mērķis ir papildināt pašnovērtējuma informāciju ar lauka mērījumiem par ķermeņa sastāvu un ar veselību saistīto fizisko sagatavotību jauniem pieaugušajiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā. Ierosinātie mērījumi un testi ir izvēlēti, ņemot vērā īstenojamību, minimālas aprīkojuma prasības un piemērojamību dažādos partneru darba apstākļos.

Ja iespējams un atbilstoši, pirms fiziskās sagatavotības testiem būtu jānovērtē augums un svars. Ja ir pieejams piemērots aprīkojums, apmācīts personāls un vietējās procedūras, var iekļaut arī papildu ķermeņa sastāva mērījumus, piemēram, vidukļa apkārtmēru vai ar bioelektrisko impedanci noteiktus rādītājus.

Svara un ķermeņa sastāva novērtēšana dažiem dalībniekiem var būt emocionāli sensitīva, īpaši tiem, kuri piedzīvojuši ar ārstēšanu saistītas izmaiņas svarā, izskatā vai ķermeņa sastāvā. Personālam šie mērījumi būtu jāievieš sensitīvi, jāizskaidro to mērķis, jānodrošina atbilstošs privātums un jāatgādina dalībniekiem, ka viņi var atteikties no jebkura atsevišķa mērījuma.

Klātienes testēšana būtu jāveic tikai tad, ja ir pieejama atbilstoša telpa, aprīkojums, apmācīts personāls un pamata drošības procedūras. Galīgajā mērījumu un testu izvēlē būtu jāņem vērā dalībnieku klīniskais stāvoklis, funkcionālās spējas, nogurums, simptomi un vietējās drošības procedūras.

Ja vienā sesijā tiek veikti vairāki testi, ieteicamā secība ir vispirms ķermeņa sastāva mērījumi, pēc tam zemas intensitātes funkcionālie testi, spēka testi un visbeidzot kardiorespiratorā sagatavotība, ja tiek izmantoti maksimāli vai submaksimāli skriešanas testi.

Ķermeņa sastāvs

Augums un svars būtu jānovērtē, lai aprēķinātu ķermeņa masas indeksu (BMI). Augums būtu jāmēra bez apaviem, izmantojot stadiometru, un svars būtu jāmēra ar kalibrētiem svariem, dalībniekam esot vieglā apģērbā (World Health Organization, 1995). BMI būtu jāaprēķina kā svars kilogramos, dalīts ar auguma kvadrātu metros (kg/m²). Papildu mērījumus, piemēram, vidukļa apkārtmēru vai ar bioelektrisko impedanci noteiktu ķermeņa sastāvu, var iekļaut, ja ir pieejams piemērots aprīkojums, apmācīts personāls un vietējās procedūras, taču tie nav obligāti pamatnovērtējumā.

BMI būtu jāinterpretē kā praktisks ķermeņa izmēra un svara statusa rādītājs, nevis kā tiešs ķermeņa tauku vai aptaukošanās diagnostikas rādītājs. Tā kā tas neatšķir tauku masu no muskuļu vai kaulu masas, BMI vērtības būtu jāinterpretē kopā ar dalībnieka klīnisko kontekstu, funkcionālo statusu un, ja pieejami, papildmērījumiem, piemēram, vidukļa apkārtmēru vai ar bioelektrisko impedanci noteiktu ķermeņa sastāvu (National Institute for Health and Care Excellence, 2025).

Parastais un ātrais iešanas ātrums

Iešanas ātrums būtu jānovērtē, izmantojot 6 m iešanas testu (Kim et al., 2016). Dalībniekiem tiks lūgts noiet iezīmētu 6 m distanci ierastā, komfortablā tempā un atsevišķā mēģinājumā — cik ātri vien iespējams, neskrienot. Laiks, kas nepieciešams 6 m distances veikšanai, tiks reģistrēts sekundēs, izmantojot hronometru. Katrā nosacījumā būtu jāveic vismaz divi mēģinājumi, un parastajam un ātrajam iešanas ātrumam būtu jāsaglabā labākais laiks. Iešanas ātrums tiks aprēķināts metros sekundē (m/s), kur augstākas vērtības norāda uz labāku iešanas sniegumu. 6 m iešanas testa izkārtojums ir attēlots 1. attēlā.

1. attēls. 6 metru iešanas testa izkārtojums.

Funkcionālā mobilitāte

Funkcionālā mobilitāte, tostarp dinamiskais līdzsvars un ar veiklību saistītas kustības, būtu jānovērtē, izmantojot Timed Up and Go testu (TUG) (Podsiadlo & Richardson, 1991). Dalībniekiem tiek lūgts sākt sēdus stāvoklī uz stabila krēsla, ar muguru atbalstītu pret krēslu un pēdām novietotām uz grīdas. Pēc signāla “sākt” viņi pieceļas, noiet 3 m drošā un komfortablā tempā, apiet marķieri, atgriežas pie krēsla un atkal apsēžas. Uzdevuma izpildei nepieciešamais laiks tiek reģistrēts sekundēs, izmantojot hronometru, kur zemākas vērtības norāda uz labāku funkcionālo mobilitāti. Timed Up and Go testa procedūra ir attēlota 2. attēlā.

2. attēls. Timed Up and Go testa izkārtojums.

Ķermeņa apakšdaļas spēks

Ķermeņa apakšdaļas funkcionālais spēks būtu jānovērtē, izmantojot 30 sekunžu piecelšanās no krēsla testu (Jones et al., 1999), kas ir lauka funkcionālais tests un ir izmantots arī pacientiem ar vēzi un cilvēkiem pēc vēža (Bowman et al., 2023). Dalībniekiem tiek lūgts sēdēt stabila krēsla vidū, ar taisnu muguru, pēdām novietotām uz grīdas un rokām sakrustotām pāri krūtīm. Pēc signāla “sākt” viņi pilnībā pieceļas un atkal apsēžas pēc iespējas vairāk reižu 30 sekunžu laikā, neizmantojot rokas atbalstam. Tiek reģistrēts kopējais pareizi izpildīto piecelšanās reižu skaits, kur augstākas vērtības norāda uz labāku ķermeņa apakšdaļas funkcionālo spēku. 30 sekunžu piecelšanās no krēsla tests ir attēlots 3. attēlā.

3. attēls. 30 sekunžu piecelšanās no krēsla tests.

Ķermeņa augšdaļas spēks

Ķermeņa augšdaļas izometriskais muskuļu spēks būtu jānovērtē, izmantojot satvēriena spēka testu ar kalibrētu rokas dinamometru (Cantarero-Villanueva et al., 2012; Roberts et al., 2011). Dalībniekiem tiek lūgts stāvēt vai, ja nepieciešams, sēdēt, ar roku izstieptu gar ķermeni, plaukstas locītavu neitrālā pozīcijā un neatbalstot roku pret ķermeni. Dinamometra satvērienam būtu jābūt pielāgotam dalībnieka plaukstas izmēram atbilstoši ierīces instrukcijām. Dalībniekiem tiek dots norādījums saspiest dinamometru pēc iespējas stiprāk 3–5 sekundes. Ar katru roku būtu jāveic vismaz divi mēģinājumi, mainot puses un starp mēģinājumiem ļaujot īsu atpūtu. Katras rokas augstākā iegūtā vērtība tiek reģistrēta kilogramos, kur augstākas vērtības norāda uz lielāku ķermeņa augšdaļas izometrisko spēku. Ieteicamā satvēriena spēka testēšanas pozīcija ir attēlota 4. attēlā.

4. attēls. Satvēriena spēka testa pozīcija.

Funkcionālā slodzes kapacitāte

Funkcionālā slodzes kapacitāte būtu jānovērtē, izmantojot 6 minūšu iešanas testu (6MWT) saskaņā ar standarta ieteikumiem (Crapo et al., 2002). 6MWT nodrošina lauka mērījumu submaksimālai funkcionālajai slodzes kapacitātei. Lai gan sniegumu ietekmē kardiorespiratorā sagatavotība, tests nebūtu jāinterpretē kā tiešs maksimālās kardiorespiratorās sagatavotības vai pīķa skābekļa patēriņa rādītājs. Dalībniekiem tiek lūgts 6 minūtes iet turp un atpakaļ pa līdzenu un taisnu 30 m iešanas trasi, noejot pēc iespējas lielāku attālumu raitā, bet drošā tempā. Apgriešanās punkti būtu jāiezīmē ar konusiem, un trase būtu jāmarķē regulāros intervālos, lai atvieglotu distances reģistrēšanu. Skriet nav atļauts. Dalībnieki vajadzības gadījumā drīkst palēnināt tempu, apstāties vai atpūsties un, kad spēj, atsākt iešanu. Būtu jāsniedz standartizētas instrukcijas un uzmundrinājums. Kopējais 6 minūtēs noietais attālums tiek reģistrēts metros, kur augstākas vērtības norāda uz labāku funkcionālo slodzes kapacitāti. 5. attēlā ir parādīta 6MWT trase.

5. attēls. Sešu minūšu iešanas testa trase.

Ķermeņa sastāva un fiziskās sagatavotības rezultātu interpretācija

Jauniem pieaugušajiem BMI var interpretēt, izmantojot Pasaules Veselības organizācijas pieaugušo klasifikāciju: nepietiekams svars (<18.5 kg/m²), normāls svars (18.5–24.9 kg/m²), liekais svars (25.0–29.9 kg/m²) un aptaukošanās (≥30.0 kg/m²) (World Health Organization, 2000). BMI būtu jāinterpretē kā praktisks ķermeņa izmēra un svara statusa rādītājs, nevis kā tiešs ķermeņa tauku vai aptaukošanās diagnostikas rādītājs.

Ja tiek novērtēts vidukļa apkārtmērs, to var interpretēt kā centrālās aptaukošanās un kardiometabolā riska rādītāju. Eiropas izcelsmes pieaugušajiem vidukļa apkārtmēra vērtības no 94 līdz <102 cm vīriešiem un no 80 līdz <88 cm sievietēm norāda uz paaugstinātu kardiometabolo risku, savukārt vērtības ≥102 cm vīriešiem un ≥88 cm sievietēm norāda uz būtiski paaugstinātu risku (Lean et al., 1995; World Health Organization, 2011). Šie sliekšņi var nebūt piemēroti visām etniskajām grupām, un tie būtu jāinterpretē kopā ar BMI, ķermeņa sastāvu, klīnisko anamnēzi un ar ārstēšanu saistītajiem faktoriem.

Ja tiek novērtēts ar bioelektrisko impedanci noteikts ķermeņa sastāvs, ķermeņa tauku procentuālo daudzumu un saistītos rādītājus var interpretēt, izmantojot vecuma un dzimuma specifiskas references kategorijas, ko nodrošina ierīces ražotājs vai cits validēts references avots. Dažas Tanita ierīces izmanto Gallagher et al. (2000) atvasinātos references diapazonus. Šīs vērtības būtu jāuzskata par aprakstošām references kategorijām, nevis diagnostiskiem sliekšņiem, īpaši jauniešiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā, jo hidratācijas stāvoklis, ar ārstēšanu saistītā ietekme un liesās masas izmaiņas var ietekmēt bioelektriskās impedances novērtējumus.

Parastajam un ātrajam iešanas ātrumam nav ieteicama universāla klīniska robežvērtība jauniem pieaugušajiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā. Ir pieejamas nesenas references vērtības šķietami veseliem pieaugušajiem, kas apstiprina, ka iešanas ātrums atšķiras atkarībā no vecuma un dzimuma (Andrews et al., 2023). Tā kā šajā protokolā tiek izmantota 6 m iešanas distance, rezultāti būtu piesardzīgi jāinterpretē saistībā ar simptomiem, funkcionālajiem ierobežojumiem un izmaiņām laika gaitā.

Timed Up and Go testam būtu jāņem vērā vecumam specifiskas references vērtības, kur tās ir pieejamas. Vidējais izpildes laiks pieaugušajiem vecumā no 20 līdz 59 gadiem svārstās no aptuveni 7.5 sekundēm 20–29 gadus veciem pieaugušajiem līdz 8.5 sekundēm 50–59 gadus veciem pieaugušajiem (Kear et al., 2017).

30 sekunžu piecelšanās no krēsla testam normatīvie dati veseliem jauniem pieaugušajiem ir ierobežoti. Pieaugušo izlasē vecumā no 19 līdz 35 gadiem vidējais sniegums bija 33.0 ± 5.4 atkārtojumi (Lein et al., 2022). Šo vērtību var izmantot kā plašu aprakstošu atsauci jaunākiem pieaugušajiem, ja krēsla augstums un testēšanas procedūras ir salīdzināmas, īpaši, ja tiek izmantots aptuveni 45 cm augsts krēsls un līdzīgs protokols ar rokām sakrustotām. Pieaugušajiem ārpus šī vecuma diapazona rezultāti galvenokārt būtu jāinterpretē saistībā ar simptomiem, funkcionālajiem ierobežojumiem un izmaiņām laika gaitā.

Starptautiskas vecuma un dzimuma specifiskas references vērtības satvēriena spēkam pieaugušajiem vecumā no 20 gadiem ir pieejamas no iGRIPS konsorcija (Tomkinson et al., 2025). Šīs vērtības var atbalstīt satvēriena spēka snieguma aprakstošu interpretāciju, taču tās nevajadzētu uzskatīt par klīniskiem diagnostiskiem sliekšņiem.

Sešu minūšu iešanas testam ir pieejamas uz procentilēm balstītas references vērtības šķietami veseliem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 80 gadiem (Dourado et al., 2021). Šīs vērtības klasificē sniegumu no ļoti zema — zem 5. procentiles — līdz izcilam — virs 95. procentiles — un var palīdzēt aprakstošā interpretācijā, ja testēšanas protokols ir salīdzināms. Tās nevajadzētu uzskatīt par klīniskiem diagnostiskiem sliekšņiem jauniem pieaugušajiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc tā. Visos fiziskās sagatavotības lauka testos īpaši noderīga var būt atkārtota novērtēšana, izmantojot to pašu standartizēto protokolu, lai uzraudzītu individuālu funkcionālo progresu, stabilitāti vai pasliktināšanos.

3. Pusaudži, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās

Šajā sadaļā ir sniegts ieteicamais izvērtēšanas ietvars pusaudžiem vecumā no 14 līdz 17 gadiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās. Ierosinātais izvērtējums apvieno vecumam atbilstošas pašvērtējuma tiešsaistes anketas un, ja iespējams, klātienē veicamus lauka apstākļos balstītus fiziskās sagatavotības testus. Šīs struktūras mērķis ir nodrošināt visaptverošu, taču īstenojamu ar veselību saistītās dzīves kvalitātes, dzīvesveida paradumu un fiziskās sagatavotības izvērtējumu, vienlaikus ņemot vērā attīstības posmu, klīnisko stāvokli, funkcionālās spējas un vietējo ieviešanas kontekstu.

Tie paši apsvērumi par dalībnieka slodzi, kas aprakstīti jaunajiem pieaugušajiem, attiecas arī uz pusaudžiem. Jo īpaši tiešsaistes izvērtējumu var pabeigt vairāk nekā vienā reizē, ja pabeigšanu ietekmē nogurums, kognitīvas grūtības vai citi ar ārstēšanu saistīti simptomi. Dalībniekiem būtu jāļauj apturēt un atsākt pildīšanu, kad vien tas ir tehniski iespējams, un jebkādas izvērtēšanas baterijas pielāgošanas būtu jādokumentē, lai veicinātu salīdzināmību starp vietām un izvērtēšanas laika punktiem. Ja pastāv bažas par dalībnieka slodzi, izvēles papildu mērus var neiekļaut un prioritizēt atbilstoši izvērtējuma mērķiem visatbilstošākos ieteiktos mērus.

3.1 Tiešsaistes izvērtējums

Tiešsaistes izvērtējums ietver vecumam atbilstošus pašvērtējuma mērus, lai novērtētu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti, dzīvesveida paradumus, psihisko veselību un pašuztverto fizisko sagatavotību pusaudžiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās. Prioritāri jāizmanto validēti instrumenti ar pieejamiem tulkojumiem, ņemot vērā attīstības piemērotību, dalībnieka slodzi un licencēšanas prasības. Ieteiktie tiešsaistes mēri ir aprakstīti tālāk.

3.1.1 Sociodemogrāfiskie un ar vēzi saistītie dati

Būtu jāapkopo tā pati pamatinformācija par sociodemogrāfiskajiem un ar vēzi saistītajiem aspektiem, kas aprakstīta jaunajiem pieaugušajiem, izmantojot vecumam atbilstošu formulējumu un atbilžu variantus. Pusaudžu gadījumā papildu uzmanība jāpievērš izglītības līmenim, ģimenes kontekstam un vajadzībai pēc vecāku vai aizbildņu atbalsta, aizpildot ar medicīnu vai ārstēšanu saistītus jautājumus.

Jautājumi par personisko uztveri, dzīvesveida paradumiem un labbūtību, kad vien iespējams, būtu jāaizpilda pašam pusaudzim. Vecāki vai aizbildņi nepieciešamības gadījumā var palīdzēt aizpildīt informāciju par vēzi, ārstēšanas vēsturi vai citas medicīniskas detaļas.

Tāpat kā jauniešu pieaugušo izvērtējumā, gala anketai būtu jānošķir obligātie un izvēles jautājumi, jo īpaši attiecībā uz sensitīvu ar veselību saistītu informāciju, un tajā būtu jāiekļauj tādi atbilžu varianti kā “Es nezinu”, “nav attiecināms” vai “nevēlos atbildēt”, kur tas ir piemēroti.

3.1.2 Ar veselību saistītā dzīves kvalitāte

KIDSCREEN-27 (Ravens-Sieberer et al., 2014) būtu jāizmanto, lai novērtētu ar veselību saistīto dzīves kvalitāti pusaudžiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās. Tā ir pašvērtējuma anketa, kas paredzēta bērniem un pusaudžiem vecumā no 8 līdz 18 gadiem. Anketa ietver 27 jautājumus, kas sagrupēti piecās dimensijās: fiziskā labbūtība, psiholoģiskā labbūtība, autonomija un attiecības ar vecākiem, sociālais atbalsts un vienaudži, kā arī skolas vide. Jautājumi tiek vērtēti 5 punktu Likerta skalā, un augstāki rādītāji norāda uz labāku ar veselību saistīto dzīves kvalitāti katrā dimensijā.

KIDSCREEN-27 nenodrošina vienu kopējo rezultātu vai universālu klīnisko robežvērtību. Katra dimensija būtu jāinterpretē atsevišķi, vēlams izmantojot pieejamās vecumam, dzimumam un valstij specifiskās references vērtības un standartizētos T-rādītājus. Vērtēšanas norādījumi, T-rādītāju aprēķināšanas procedūras un references vērtības ir pieejamas KIDSCREEN analīzes resursos un ieviešanas rokasgrāmatā oficiālajā KIDSCREEN tīmekļvietnē. Anketa un pieejamās valodu versijas ir pieejamas oficiālajā KIDSCREEN tīmekļvietnē.

Ja ar vēzi specifisks ar veselību saistītās dzīves kvalitātes izvērtējums ir būtisks izvērtējuma mērķiem un dalībnieka slodze to pieļauj, PedsQL 3.0 Cancer Module (Teen Form, 13–18 years) var apsvērt kā izvēles papildu mēru līdztekus KIDSCREEN-27 (Ewing et al., 2009; Varni et al., 2002).

3.1.3 Dzīvesveida paradumi

Dzīvesveida izvērtējumam būtu jāaptver galvenie ar veselību saistītie paradumi un uztvertie rādītāji, kas var būt saistīti ar dzīves kvalitāti, attīstību un fizisko funkcionēšanu pusaudžiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās. Ieteicamās jomas ietver fiziskās aktivitātes un mazkustīgu uzvedību, ēšanas paradumus, miegu, psihisko veselību un pašuztverto fizisko sagatavotību.

Fiziskās aktivitātes un mazkustīga uzvedība

Pusaudžiem vecumā no 15 gadiem un vecākiem fiziskās aktivitātes būtu jānovērtē, izmantojot International Physical Activity Questionnaire – Short Form (IPAQ-SF) (Craig et al., 2003), kā aprakstīts 2.1.3. sadaļā jaunajiem pieaugušajiem. Anketa novērtē iešanu, kā arī vidējas un augstas intensitātes fiziskās aktivitātes, kas veiktas iepriekšējo septiņu dienu laikā, un ļauj fiziskās aktivitātes izteikt MET-minūtēs nedēļā saskaņā ar IPAQ vērtēšanas protokolu. Anketa ir pieejama šeit.

Pusaudžiem, kas jaunāki par 15 gadiem, fiziskās aktivitātes būtu jānovērtē, izmantojot Physical Activity Questionnaire for Older Children (PAQ-C) (Janz et al., 2008). PAQ-C ir pašvērtējuma septiņu dienu atceres anketa, kas paredzēta, lai novērtētu vispārējo fizisko aktivitāšu līmeni bērniem. Tā ietver jautājumus par dalību sportā un brīvā laika aktivitātēs, fiziskās audzināšanas stundām, skolas starpbrīžiem, pusdienu pārtraukumu, aktivitāti pēc skolas, vakara aktivitāti un aktivitāti nedēļas nogalē. Atbildes tiek vērtētas 5 punktu skalā, un augstākas vērtības norāda uz augstāku ziņoto vispārējo fiziskās aktivitātes līmeni. Kopējais rādītājs būtu jāaprēķina saskaņā ar oficiālajām vērtēšanas instrukcijām (Kowalski et al., 2004). PAQ-C sniedz vispārējās fizisko aktivitāšu līdzdalības rādītāju, nevis precīzu aktivitātes ilgumu, enerģijas patēriņu vai atbilstību fizisko aktivitāšu rekomendācijām. Anketa un vērtēšanas instrukcijas ir pieejamas PAQ-C/PAQ-A rokasgrāmatā (Kowalski et al., 2004).

Brīvā laika mazkustīga uzvedība būtu jānovērtē, izmantojot Youth Leisure-time Sedentary Behavior Questionnaire (YLSBQ) (Cabanas-Sánchez et al., 2018). YLSBQ ir 12 jautājumu pašvērtējuma anketa, kas paredzēta, lai novērtētu laiku, kas iepriekšējās nedēļas laikā pavadīts plašā brīvā laika mazkustīgu aktivitāšu klāstā. Attiecībā uz katru uzvedību dalībnieki atsevišķi norāda savu aplēsto vidējo laiku tipiskā darba dienā un tipiskā nedēļas nogales dienā. Anketa aptver tādas aktivitātes kā televīzijas, video vai DVD skatīšanās; datorspēļu vai videospēļu spēlēšana; interneta lietošana brīvā laika vajadzībām; mājasdarbu pildīšana vai mācīšanās ar datoru un bez tā; lasīšana prieka pēc; sēdēšana un sarunāšanās ar ģimeni vai draugiem; mūzikas klausīšanās; telefona lietošana vai ziņu sūtīšana; sēdēšana atpūtai; kognitīvie hobiji; un pārvietošanās ar motorizētu transportu. Vidējo dienas laiku katrai uzvedībai var aprēķināt, izmantojot šādu formulu: [(darba dienas laiks × 5) + (nedēļas nogales dienas laiks × 2)] / 7. Kopējo brīvā laika mazkustīgās uzvedības apjomu pēc tam var novērtēt, summējot laiku, par kuru ziņots visās 12 mazkustīgajās uzvedībās. Augstākas vērtības norāda uz lielāku ziņoto mazkustīgi pavadīto laiku. Kopējais un jomai specifiskais mazkustīgi pavadītais laiks būtu jāinterpretē aprakstoši un, ja ir pieejami atkārtoti izvērtējumi, saistībā ar izmaiņām vienam un tam pašam dalībniekam laika gaitā. Anketa ir pieejama kā A pielikums oriģinālajā validācijas rakstā un prasa akadēmisku vai institucionālu piekļuvi.

Ēšanas paradumi

Ēšanas paradumi būtu jānovērtē, izmantojot Mediterranean Diet Quality Index for Children and Adolescents (KIDMED) (Serra-Majem et al., 2004). KIDMED ir 16 jautājumu pašvērtējuma anketa, kas paredzēta, lai novērtētu atbilstību Vidusjūras diētas modelim bērniem un pusaudžiem. Anketa ietver jā/nē jautājumus par galvenajām pārtikas izvēlēm un ēšanas paradumiem, piemēram, augļu un dārzeņu lietošanu, zivīm, pākšaugiem, graudaugiem, piena produktiem, riekstiem, olīveļļas lietošanu, brokastu paradumiem, ātrās ēdināšanas patēriņu un saldumu vai rūpnieciski ceptu izstrādājumu uzņemšanu. Divpadsmit jautājumi atspoguļo ēšanas paradumus, kas atbilst Vidusjūras modelim, un, ja uz tiem atbild apstiprinoši, tiek piešķirts +1, savukārt četri jautājumi atspoguļo mazāk labvēlīgus paradumus un, ja uz tiem atbild apstiprinoši, tiek piešķirts −1. Kopējais rādītājs svārstās no −4 līdz 12, un augstāki rādītāji norāda uz lielāku atbilstību Vidusjūras diētai. Rādītāji 3 vai zemāk parasti tiek interpretēti kā zema atbilstība, rādītāji no 4 līdz 7 — kā vidēja atbilstība, bet rādītāji 8 vai vairāk — kā augsta atbilstība. Anketa ir pieejama kā 1. tabula oriģinālajā validācijas rakstā.

TFEQ-R21 (Cappelleri et al., 2009), kas aprakstīts 2.1.3. sadaļā, var tikt iekļauts kā izvēles papildu mērs, ja ēšanas uzvedība rada īpašu interesi. Tā lietošana būtu jāierobežo līdz tiem pusaudžiem, kuriem ir pieejama un piemērota vecumam un valodai atbilstoša versija. Anketa nodrošina atsevišķus rādītājus kognitīvai ierobežošanai, nekontrolētai ēšanai un emocionālai ēšanai, un augstāki rādītāji norāda uz lielāku attiecīgās ēšanas uzvedības izteiktību. Papildu informācija par TFEQ-R21 ir pieejama validācijas publikācijā šeit. Piekļuves un licencēšanas prasības būtu jāpārbauda pie oficiālā instrumenta nodrošinātāja.

Miega ilgums un dienas miegainība

Miega daudzums būtu jānovērtē, izmantojot īsus pašvērtējuma jautājumus par ierasto gulētiešanas un pamošanās laiku skolas dienās un dienās bez skolas. Šīs atbildes var izmantot, lai novērtētu ierasto miega ilgumu atsevišķi darba dienās un nedēļas nogalēs, kā arī vidējo miega ilgumu tipiskā nedēļā.

Dienas miegainība būtu jānovērtē, izmantojot Epworth Sleepiness Scale for Children and Adolescents (ESS-CHAD) (Janssen et al., 2017; Wang et al., 2017). ESS-CHAD ir 8 jautājumu pašvērtējuma anketa, kas paredzēta, lai novērtētu iespējamību iemigt vai snaust biežās dienas situācijās. Jautājumi attiecas uz tādām situācijām kā sēdēšana un lasīšana, televīzijas skatīšanās, sēdēšana klasē vai sabiedriskā vietā, braukšana automašīnā kā pasažierim, apgulšanās atpūtai pēcpusdienā, sēdēšana un sarunāšanās ar kādu, klusa sēdēšana pēc pusdienām un sēdēšana ēdienreizes laikā. Katrs jautājums tiek vērtēts no 0 līdz 3, no “nekad nesnaustu” līdz augstai snaudiena iespējamībai. Jautājumu rādītāji tiek summēti, lai iegūtu kopējo rādītāju no 0 līdz 24, un augstāki rādītāji norāda uz lielāku ziņoto dienas miegainību. ESS-CHAD būtu primāri jāizmanto pusaudžiem vecumā no 12 gadiem un vecākiem. Tas ir subjektīvs skrīninga mērs, un to nevajadzētu izmantot kā diagnostikas rīku atsevišķi. Anketa ir pieejama šeit.

Psihiskā veselība

PSS-10, kas ieviests kā īsāka un īstenojama alternatīva 2.1.3. sadaļā, būtu jāizmanto, lai novērtētu uztverto stresu pusaudžiem (Cohen & Williamson, 1988). PSS-10 ir pētīts pusaudžu izlasēs, tostarp agrīnā pusaudžu vecumā, un ir uzrādījis pieņemamas psihometriskās īpašības pusaudžiem vecumā no 12 gadiem un vecākiem (Kechter et al., 2019; Marakshina et al., 2024). Anketa novērtē pakāpi, kādā iepriekšējā mēneša laikā ikdienas dzīves situācijas tiek uztvertas kā neparedzamas, nekontrolējamas vai pārņemošas. Katrs jautājums tiek vērtēts 5 punktu skalā no 0 (“nekad”) līdz 4 (“ļoti bieži”). Četri pozitīvi formulētie jautājumi tiek vērtēti apgriezti, un jautājumu atbildes tiek summētas, lai iegūtu kopējo rādītāju no 0 līdz 40, kur augstāki rādītāji norāda uz lielāku uztverto stresu. PSS-10 būtu jāizmanto pusaudžiem vecumā no 12 gadiem un vecākiem, kad vien pieejama vecumam atbilstoša un lingvistiski validēta versija. Jaunākiem pusaudžiem uztvertais stress būtu jānovērtē tikai tad, ja attiecīgajā valodā un kontekstā ir pieejams piemērots bērniem specifisks mērs. PSS-10 nav diagnostikas instruments, un to nevajadzētu interpretēt kā psihiskās veselības klīnisku izvērtējumu. Anketa ir pieejama šeit.

Revised Children’s Anxiety and Depression Scale – 25 items (RCADS-25) būtu jāizmanto, lai novērtētu trauksmes un depresīvos simptomus pusaudžiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās. RCADS-25 ir pašvērtējuma anketa, kas paredzēta jauniešiem vecumā no 8 līdz 18 gadiem un nodrošina atsevišķus rādītājus plašiem trauksmes simptomiem un depresīviem simptomiem (Ebesutani et al., 2012). Anketa ietver 25 jautājumus, kas tiek vērtēti 4 punktu atbilžu skalā no 0 (“nekad”) līdz 3 (“vienmēr”). Trauksmes rādītājs balstās uz 15 jautājumiem un svārstās no 0 līdz 45, savukārt depresijas rādītājs balstās uz 10 jautājumiem un svārstās no 0 līdz 30. Kopējo trauksmes un depresijas rādītāju var aprēķināt arī, summējot visus jautājumus, un augstāki rādītāji norāda uz lielāku ziņoto simptomu smagumu. Neapstrādātos rādītājus var pārvērst vecumam un dzimumam pielāgotos T-rādītājos, izmantojot oficiālos RCADS vērtēšanas resursus. Rādītāji būtu jāinterpretē kā skrīninga indikatori, nevis diagnostikas kritēriji, un paaugstināti rādītāji būtu jāizvērtē, ņemot vērā pusaudža klīnisko kontekstu un vietējās aizsardzības vai nosūtīšanas procedūras. Anketa, vērtēšanas norādījumi un pieejamās valodu versijas ir pieejamas oficiālajā RCADS tīmekļvietnē.

Pašuztvertā fiziskā sagatavotība

IFIS, kas aprakstīts 2.1.3. sadaļā, būtu jāizmanto arī, lai novērtētu pašuztverto fizisko sagatavotību pusaudžiem. Pusaudžu versijā ir iekļauti tie paši pieci jautājumi. IFIS sākotnēji tika izstrādāts un validēts Eiropas pusaudžiem HELENA pētījumā (Ortega et al., 2011). Anketa ir pieejama šeit.

Visas valodu versijas un versijas dažādām populācijas grupām var atrast oficiālajā IFIS tīmekļvietnē.

3.2 Klātienes fiziskās sagatavotības izvērtējums

Klātienes izvērtējuma mērķis ir papildināt pašvērtējuma informāciju ar vecumam atbilstošiem lauka apstākļos balstītiem ar veselību saistītās fiziskās sagatavotības mēriem pusaudžiem, kuri dzīvo ar onkoloģisku slimību un pēc tās. Ierosinātie testi ir izvēlēti, ņemot vērā īstenojamību, minimālās aprīkojuma prasības un piemērotību dažādos partneru iestatījumos.

Ja iespējams un atbilstoši, pirms fiziskās sagatavotības testiem būtu jānovērtē augums un svars, lai aprēķinātu ķermeņa masas indeksu (BMI).

Augstas prioritātes mēri šajā protokolā ir augums un svars BMI aprēķinam, rokas tvēriena spēks, tāllēkšana no vietas un 20 m atspoles skrējiena tests. Šie mēri tika noteikti kā pamatkomponenti Youth Fitness International Test battery for monitoring and surveillance among children and adolescents (YFIT) konsensa projektā (Ortega et al., 2025).

Fiziskās sagatavotības baterijas ir apzināti specifiskas vecuma grupai un tādēļ atšķiras starp pusaudžiem un jaunajiem pieaugušajiem. Rokas tvēriena spēks ir vienīgais fiziskās sagatavotības tests, kas ir kopīgs abiem izvērtēšanas ietvariem; līdz ar to pārējo fiziskās sagatavotības testu rezultātus nevajadzētu apvienot vai tieši salīdzināt starp abām vecuma grupām.

Klātienes testēšana būtu jāveic tikai tad, ja ir pieejama atbilstoša telpa, aprīkojums, apmācīts personāls un pamatdrošības procedūras. Gala testu izvēlē būtu jāņem vērā pusaudža klīniskais stāvoklis, ar ārstēšanu saistītā ietekme, funkcionālās spējas, nogurums, simptomi, attīstības posms un vietējās drošības procedūras.

Ja vienā sesijā tiek veikti vairāki testi, ieteicamā secība ir vispirms ķermeņa kompozīcijas mēri, pēc tam spēka testi un visbeidzot kardiorespiratorā sagatavotība, ja tiek izmantoti maksimāli vai submaksimāli skriešanas testi.

Augstas prioritātes testi ir aprakstīti tālāk. Papildu informācija par standartizētām procedūrām, aprīkojumu, vērtēšanu un demonstrācijas video ir pieejama brīvpiekļuves YFIT raksta 3. tabulā.

Ķermeņa kompozīcija

Augums un svars būtu jānovērtē pirms fiziskās sagatavotības testiem, izmantojot elektroniskos svarus un stadiometru. Dalībniekiem būtu jāvalkā viegls apģērbs un jānovelk apavi. Būtu jāveic divi auguma un svara mērījumi, un katra mērījuma vidējā vērtība būtu jāsaglabā. Svars būtu jāreģistrē ar precizitāti līdz 0.1 kg un augums — līdz 0.1 cm. Ķermeņa masas indekss būtu jāaprēķina kā svars kilogramos dalīts ar augumu metros kvadrātā (kg/m²).

Muskuļu spēks

Augšējās ķermeņa daļas muskuļu spēks būtu jānovērtē, izmantojot rokas tvēriena spēka testu ar regulējamu rokas dinamometru. Tvēriena atvērums būtu jāpielāgo atbilstoši plaukstas izmēram, un pirms testēšanas būtu jāreģistrē dominējošā roka. Dalībniekiem tests būtu jāveic stāvus, ja tas ir atbilstoši, ar roku izstieptu gar ķermeni un dinamometru turot atstatus no rumpja. Ar katru roku būtu jāveic divi mēģinājumi, rokas mainot pamīšus un starp testēšanas kārtām paredzot īsu atpūtu. Labākais rezultāts katrai rokai būtu jāreģistrē kilogramos ar precizitāti līdz 0.1 kg. Labās un kreisās rokas vērtības būtu jānorāda atsevišķi, atzīmējot dominējošo roku. Ieteicamā rokas tvēriena spēka testēšanas pozīcija ir attēlota 4. attēlā.

Apakšējās ķermeņa daļas muskuļu jauda būtu jānovērtē, izmantojot tāllēkšanas no vietas testu uz cietas, neslīdošas virsmas ar skaidri iezīmētu starta līniju un mērlenti. Dalībniekiem tiek lūgts lēkt pēc iespējas tālāk no stāvus pozīcijas, atspiežoties un piezemējoties ar abām kājām vienlaikus. Attālums būtu jāmēra no starta līnijas līdz papēža aizmugurējai malai, kas ir vistuvāk līnijai. Būtu jāveic divi derīgi mēģinājumi, un labākais rezultāts būtu jāreģistrē ar precizitāti līdz pilnam centimetram. Tāllēkšanas no vietas testa izkārtojums ir attēlots 6. attēlā.

6. attēls. Tāllēkšanas no vietas tests.

Kardiorespiratorā sagatavotība

Kardiorespiratorā sagatavotība būtu jānovērtē, izmantojot 20 m atspoles skrējiena testu. Testam nepieciešama līdzena, neslīdoša 20 m distance, kas skaidri iezīmēta abos galos, un standartizēts audio ieraksts. Dalībniekiem tiek lūgts skriet turp un atpakaļ starp abām līnijām audio signālu ritmā. Tests sākas ar ātrumu 8.5 km/h, ātrumam palielinoties par 0.5 km/h katru minūti. Tests būtu jāpārtrauc, kad dalībnieks apstājas noguruma dēļ vai divas reizes pēc kārtas nesasniedz līniju. Kā galvenais iznākums būtu jāreģistrē pēdējais pabeigtais pusposms. 20 m atspoles skrējiena testa distance ir attēlota 7. attēlā.

7. attēls. 20 m atspoles skrējiena testa distance.

Ķermeņa kompozīcijas un fiziskās sagatavotības rezultātu interpretācija

Vecumam un dzimumam specifiskas references vērtības ķermeņa izmēra un fiziskās sagatavotības mērījumiem, tostarp rokas tvēriena spēkam, tāllēkšanai no vietas un 20 m atspoles skrējiena testam, ir pieejamas FitBack Eiropas references vērtību publikācijā (Ortega et al., 2023). Galvenajā rakstā ir sniegtas references tabulas un procentiļu līknes fiziskās sagatavotības mērījumiem, savukārt papildu materiāls ietver papildu references vērtības ķermeņa kompozīcijas rādītājiem.

Šīs references vērtības var atbalstīt aprakstošu interpretāciju un individuālā progresa monitoringu laika gaitā. Tās nevajadzētu uzskatīt par klīniskām diagnostiskām robežvērtībām, un tās būtu jāinterpretē, ņemot vērā attīstības posmu, klīnisko kontekstu un atkārtotu izvērtējumu rezultātus.

4. Ieteicamo novērtēšanas rīku un nepieciešamo materiālu kopsavilkums

Nākamajās tabulās sniegts šajā protokolā aprakstīto novērtēšanas rīku praktisks pārskats. Tajās apkopotas galvenās novērtējamās jomas, ieteicamie instrumenti vai lauka apstākļos veicamie testi, galvenie iegūstamie rezultāti un, attiecīgajos gadījumos, klātienes novērtēšanai nepieciešamie materiāli. Uz anketām balstītiem mērījumiem kopsavilkuma tabulās norādītas arī attiecīgās licencēšanas vai piekļuves prasības, lai atbalstītu ieviešanu partneru centros.

Tiešsaistes novērtēšanas ieteikumi ir sniegti atsevišķi jauniem pieaugušajiem un pusaudžiem, atspoguļojot 2. un 3. sadaļā aprakstīto anketu atlasi atbilstoši vecumam. 1. tabulā apkopoti ieteicamie tiešsaistes novērtēšanas rīki jauniem pieaugušajiem vēža laikā un pēc tā, savukārt 2. tabulā sniegti atbilstošie pusaudžiem specifiskie mērījumi.

1. tabula. Ieteicamie tiešsaistes novērtēšanas rīki jauniem pieaugušajiem vēža laikā un pēc tā

2. tabula. Ieteicamie tiešsaistes novērtēšanas rīki pusaudžiem vēža laikā un pēc tā

3. un 4. tabulā attiecīgi apkopoti ieteicamie klātienes novērtēšanas mērījumi jauniem pieaugušajiem un pusaudžiem. Tās paredzētas kā praktiska atsauce ieviešanai, un tās jālasa kopā ar detalizētajām procedūrām, drošības apsvērumiem un pielāgojumiem, kas aprakstīti šī protokola attiecīgajās sadaļās.

3. tabula. Ieteicamie klātienes novērtēšanas mērījumi jauniem pieaugušajiem vēža laikā un pēc tā

*Izvēles ķermeņa sastāva mērījumus iekļauj tikai tad, ja ir pieejams atbilstošs aprīkojums, apmācīts personāls un vietējās procedūras.

4. tabula. Ieteicamie klātienes novērtēšanas mērījumi pusaudžiem vēža laikā un pēc tā

Šajā tabulā iekļautie mērījumi atbilst pamata ķermeņa izmēru un fiziskās sagatavotības mērījumiem, kas noteikti Youth Fitness International Test (YFIT) konsensa projektā.

5. Drošība, kontrindikācijas un pielāgojumi

Tālāk izklāstītie drošības apsvērumi, kontrindikācijas un pielāgojumi galvenokārt attiecas uz šī protokola klātienes fiziskās sagatavotības novērtēšanas komponentiem.

Fiziskās aktivitātes, vingrošana un fiziskās sagatavotības novērtēšana parasti tiek uzskatītas par drošām un labvēlīgām jauniešiem, kuri dzīvo ar vēzi un pēc vēža, ja tās ir atbilstoši individualizētas un uzraudzītas (Campbell et al., 2019; Wurz et al., 2021). Tomēr novērtēšanā jāņem vērā ar vēzi saistītās vēlīnās sekas, pašreizējie simptomi, ārstēšanas statuss, funkcionālās spējas un dalībnieka autonomija.

Fiziskās sagatavotības testēšana nav obligāta. Atsevišķi testi var tikt pielāgoti, pārcelti vai pārtraukti atbilstoši attiecīgajiem medicīniskajiem ieteikumiem vai ierobežojumiem, dalībnieka pašreizējam veselības stāvoklim un atbilstoši apmācīta personāla vērtējumam. Pirms novērtēšanas jābūt pabeigtām piemērojamām piekrišanas procedūrām; papildu informācija par piekrišanu, nepilngadīgā piekrišanu un datu pārvaldību ir sniegta 6. sadaļā.

5.1 Pirms novērtēšanas un drošības pārbaude

Pirms klātienes testēšanas atbilstoši apmācītam personālam jāapstiprina atbilstība kritērijiem, attiecīgie medicīniskie ieteikumi vai ierobežojumi, kā arī dalībnieka gatavība piedalīties konkrētajā dienā. Īsā drošības pārbaudē jāaptver nesenie vai pašreizējie simptomi, tostarp sāpes, neparasts nogurums, reibonis, ģībšana, elpas trūkums, drudzis vai infekcijas pazīmes, kā arī nesena operācija, trauma, ar ārstēšanu saistītas bažas vai ar medikamentiem saistīti jautājumi, kas var ietekmēt drošu dalību.

Dalībniekiem arī jāvaicā, vai viņi jūtas spējīgi pabeigt plānoto novērtēšanu. Ja simptomi ir jauni, pasliktinās vai ir potenciāli satraucoši, attiecīgais tests ir jāpielāgo, jāpārceļ vai jāatliek. Jāreģistrē iemesls, kāpēc testēšana netika turpināta.

Pirms testēšanas sākuma dalībniekiem jāsaņem skaidrs sesijas skaidrojums, tostarp testu mērķis un secība, sagaidāmais piepūles līmenis un viņu tiesības jebkurā brīdī ieturēt pauzi, atteikties vai pārtraukt jebkuru testu. Pirms dinamiskiem vai slodzi prasošiem testiem jāveic īsa iesildīšanās, īpaši pirms testiem, kas ietver apakšējās ķermeņa daļas spēku, mobilitāti, lēkšanu vai skriešanu. Tā var ietvert vieglu iešanu, saudzīgus mobilitātes vingrinājumus un plānotās kustības izmēģināšanu zemā intensitātē.

Šis protokols neaizstāj klīnisko fiziskās slodzes skrīningu vai medicīnisko lēmumu pieņemšanu. Personālam, kam nepieciešamas detalizētākas norādes par absolūtajām un relatīvajām kontrindikācijām slodzes testēšanai, būtu jāiepazīstas ar vēzim specifiskām fizisko aktivitāšu vadlīnijām jauniem pieaugušajiem un pusaudžiem (Campbell et al., 2019; Wurz et al., 2021), kā arī ar American College of Sports Medicine’s Guidelines for Exercise Testing and Prescription aktuālo izdevumu. Šie avoti jāizmanto kopā ar vietējiem klīniskajiem aprūpes ceļiem un stāvoklim specifiskiem medicīniskiem ieteikumiem.

5.2 Pielāgojumi un testiem specifiski apsvērumi

Testu izvēle un veikšana jāpielāgo atbilstoši pašreizējiem simptomiem, ar ārstēšanu saistītajām sekām, funkcionālajiem ierobežojumiem un attiecīgajiem medicīniskajiem ieteikumiem. Jebkurš izlaists vai modificēts tests jādokumentē kopā ar šī lēmuma iemeslu (Campbell et al., 2019; Wurz et al., 2021).

Dalībniekiem ar sāpēm augšējās ekstremitātēs, nesenu operāciju, samazinātu kustību amplitūdu, izteiktu vājumu, perifēro neiropātiju, ar limfedēmu saistītiem simptomiem vai citām augšējo ekstremitāšu problēmām plaukstas satvēriena spēka testēšana pēc vajadzības ir jāpielāgo, jāpārceļ vai jāizlaiž.

Dalībniekiem ar sāpēm apakšējās ekstremitātēs, līdzsvara traucējumiem, mobilitātes ierobežojumiem, perifēro neiropātiju, nesenu operāciju, muskuloskeletālu traumu vai citām apakšējo ekstremitāšu problēmām testi, kas ietver iešanu, piecelšanos no krēsla, lēkšanu vai skriešanu, pēc vajadzības ir jāpielāgo, jāpārceļ vai jāizlaiž. Tāllēkšanu no vietas un 20 m atspoles skrējiena testu nevajadzētu veikt, ja trieciena slodze, straujas virziena maiņas vai maksimāla piepūle nav piemērotas. 20 m atspoles skrējiena tests jāveic tikai tad, kad tas ir klīniski piemēroti, atbilstoši apmācīta personāla uzraudzībā un saskaņā ar vietējām drošības un ārkārtas situāciju procedūrām.

Ja ir kaulu trauslums, zināmi vai aizdomīgi kaulu bojājumi, ar skeleta iesaisti saistītas sāpes vai citas strukturālas problēmas, trieciena slodzes vai augstas intensitātes testi jāapsver tikai pēc attiecīga klīniskā ieteikuma saņemšanas. Testu izvēlē par prioritāti jāizvirza drošība, komforts un funkcionālā nozīme, nevis visa novērtēšanas testu kopuma pabeigšana (Campbell et al., 2019).

Kardiorespiratorie testi, īpaši maksimāli vai gandrīz maksimāli testi, jāpielāgo vai jāatliek, ja ir izteikts nogurums, neizskaidrojams elpas trūkums, reibonis, sāpes krūtīs, akūta slimība vai citi simptomi, kas var ietekmēt drošu fiziskās slodzes panesību. Vajadzības gadījumā var apsvērt zemākas intensitātes alternatīvas.

5.3 Novērtēšanas laikā

Personālam visa novērtējuma laikā jāuzrauga dalībnieks, pievēršot uzmanību redzamām diskomforta pazīmēm, neparastam nogurumam, sāpēm, reibonim, līdzsvara problēmām, elpas trūkumam vai citām pazīmēm, kas var ietekmēt drošu dalību.

Dalībniekiem jebkurā laikā jābūt iespējai ieturēt pauzi, atpūsties vai pārtraukt atsevišķu testu. Testēšana nekavējoties jāpārtrauc, ja to pieprasa dalībnieks vai ja attīstās satraucoši simptomi, tostarp sāpes krūtīs, ģībonis vai gandrīz ģībonis, izteikts reibonis, izteikts elpas trūkums, pēkšņs vājums vai akūtas sāpes.

Starp testiem jānodrošina atpūtas periodi un tie jāpagarina, kad tas nepieciešams atbilstoši simptomiem, atjaunošanās gaitai un subjektīvi uztvertajai piepūlei. Testus, kas ietver lielāku piepūli, trieciena slodzi vai straujas virziena maiņas, drīkst turpināt tikai tad, ja dalībnieks šķiet pietiekami atguvies un gatavs turpināt.

Jebkura tūlītēja novirze no protokola, testa pārtraukšana, dalībnieka ziņots simptoms vai nevēlams notikums jāreģistrē novērtēšanas laikā, norādot attiecīgo testu un jebkādu veikto rīcību.

Šīs uzraudzības, atpūtas un pārtraukšanas procedūras atbilst vēzim specifiskajām fizisko aktivitāšu vadlīnijām, kurās ieteikta individualizēta uzraudzība un uz simptomiem balstīta novērtēšanas aktivitāšu pielāgošana (Campbell et al., 2019; Wurz et al., 2021).

5.4 Pēc novērtēšanas un dokumentēšana

Pēc novērtēšanas dalībniekiem jādod pietiekami daudz laika atgūties un jāvaicā, vai testēšanas laikā vai tūlīt pēc tās viņi izjuta sāpes, reiboni, neparastu nogurumu, elpas trūkumu vai citus satraucošus simptomus.

Jāreģistrē katra testa izpilde vai neizpilde kopā ar jebkuru pielāgojumu, pārtraukumu, novirzi no protokola vai nevēlamu notikumu. Ja tests netika veikts vai tika pārtraukts, iemesls jādokumentē.

Dalībniekiem, kuri ziņo par pastāvīgiem vai satraucošiem simptomiem, jāiesaka sazināties ar savu veselības aprūpes komandu vai sekot attiecīgajam vietējam klīniskās aprūpes ceļam. Jebkurš nevēlams notikums, kam nepieciešama turpmāka rīcība, jāpārvalda un par to jāziņo saskaņā ar ieviešanas partnera noteiktajām procedūrām.

6. Datu vākšana, punktu skaitīšana un harmonizācija

6.1 Piekrišana un datu aizsardzība

Pirms jebkādu personas vai ar veselību saistītu datu vākšanas dalībniekiem būtu jāsaņem skaidra un pieejama informācija par novērtējuma mērķi, vācamajiem datiem, dalības brīvprātīgo raksturu, datu izmantošanu un glabāšanu, kā arī attiecīgā kontaktinformācija jautājumu uzdošanai vai dalības atsaukšanai.

Jauniem pieaugušajiem informētā piekrišana būtu jāiegūst tieši no dalībnieka pirms jebkāda novērtējuma uzsākšanas. Dalībai visā novērtējuma laikā būtu jāsaglabājas brīvprātīgai, un dalībniekiem būtu jāvar atteikties atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem vai pārtraukt jebkuru anketu vai fiziskās sagatavotības testu, nesniedzot iemeslu.

Pusaudžiem, ja to prasa piemērojamās ētiskās, juridiskās un institucionālās procedūras, būtu jāiegūst vecāku vai aizbildņa piekrišana un paša pusaudža piekrišana dalībai. Pusaudžiem sniegtajai informācijai būtu jābūt formulētai vecumam atbilstošā valodā, un tajā skaidri jānorāda, ka viņi var atteikties atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem vai pārtraukt novērtējumu jebkurā laikā.

Pirms datu vākšanas sākšanas katram īstenošanas partnerim būtu jāsaņem kompetentās pētniecības ētikas komitejas vai attiecīgās institucionālās izvērtēšanas struktūras apstiprinājums, kā to prasa piemērojamās valsts un institucionālās procedūras. Ja formāls ētikas apstiprinājums nav nepieciešams, jebkurš atbrīvojums vai līdzvērtīgs institucionāls lēmums būtu jādokumentē. Attiecīgais apstiprinājuma vai atsauces numurs būtu arī jāreģistrē, ja piemērojams.

Piekrišana piedalīties novērtējumā būtu jādokumentē atsevišķi no datu aizsardzības procedūrām. Katram īstenošanas partnerim būtu jānodrošina, ka personas un ar veselību saistītie dati tiek vākti, glabāti un pārvaldīti saskaņā ar GDPR un piemērojamajām valsts un institucionālajām prasībām, tostarp nosakot atbilstošu juridisko pamatu un aizsardzības pasākumus ar veselību saistītu datu apstrādei.

6.2 Ieteicamā datu reģistrēšana un konsekvences apsvērumi

Ja dati tiek vākti dažādās vidēs, ieteicams izmantot dalībnieka identifikācijas kodu, lai sasaistītu tiešsaistes anketu atbildes un klātienes novērtējumu ierakstus, neiekļaujot darba vai analīzes datu kopā tieši identificējošu informāciju.

Lai veicinātu salīdzināmību, ieraksti var ietvert dalībnieka ID, valsti vai partnera vietu, izmantoto valodas versiju, novērtējuma datumu, vērtētāja ID klātienes testiem un, ja attiecināms, novērtējuma vilni vai laika punktu.

Ieteicama vienkārša datu vārdnīca, lai dokumentētu mainīgo nosaukumus, apzīmējumus, pieļaujamās atbilžu iespējas, mērvienības, punktu skaitīšanas noteikumus un jebkurus atvasinātos mainīgos. Trūkstošiem vai nepilnīgiem datiem var arī iepriekš vienoties par standartizētām atbilžu iespējām, piemēram: nav uzdots, atteicās, nav piemērojams, nav veikts drošības apsvērumu dēļ, nav veikts dalībnieka izvēles dēļ, aprīkojuma problēma, tehniska problēma vai cits iemesls.

Klātienes fiziskās sagatavotības testiem novērtējuma ierakstā vēlams iekļaut testa nosaukumu, mēģinājumu skaitu, gala vērtību, mērvienību un komentārus vai nepabeigšanas iemeslu. Vienkārša piemēra struktūra parādīta 5. tabulā.

5. tabula. Klātienes novērtējuma ieraksta piemērs jauniem pieaugušajiem

To pašu reģistrēšanas struktūru var pielāgot pusaudžu novērtējumiem, iekļaujot augumu, svaru, labās un kreisās rokas tvēriena spēku, tāllēkšanu no vietas un 20 m atspoles skrējiena rezultātus, kā arī jebkādas pielāgošanas vai nepabeigšanas iemeslus.

Lai atbalstītu harmonizāciju starp iesaistītajām vietām, būtu standartizējamas un dokumentējamas testam specifiskās procedūras, kas var ietekmēt rezultātus, tostarp aprīkojums, dalībnieka pozīcija, mēģinājumu skaits, atpūtas periodi un testa pārtraukšanas kritēriji, kad vien tas ir iespējams.

Ja dalībnieki tiek novērtēti vairāk nekā vienā laika punktā, pēc iespējas būtu jāizmanto tā pati validētā anketas versija, testa protokols, aprīkojuma tips un punktu skaitīšanas procedūras. Jebkādas izmaiņas valodas versijā, aprīkojumā, vērtētājā, testēšanas apstākļos vai protokola pielāgojumos būtu jādokumentē, jo šie faktori var ietekmēt salīdzināmību laika gaitā.

6.3 Punktu skaitīšana un interpretācija

Anketu rezultāti un lauka apstākļos iegūtie fiziskās sagatavotības rādītāji būtu jāaprēķina saskaņā ar oficiālajām instrukcijām konkrētajam instrumentam, protokolam un izmantotajai validētajai valodas versijai. Atvasinātajiem mainīgajiem, piemēram, ķermeņa masas indeksam, gaitas ātrumam, fizisko aktivitāšu rādītājiem vai anketu skalu rezultātiem, būtu jāatbilst iepriekš noteiktām un dokumentētām punktu skaitīšanas procedūrām.

Atzītās references vērtības, normatīvie dati vai robežvērtības attiecībā uz šajā protokolā iekļautajiem mērījumiem ir norādīti attiecīgajās sadaļās, kur tie ir pieejami. Šīs vērtības var palīdzēt rezultātu interpretācijā un potenciālo jomu noteikšanā, kurām nepieciešama papildu uzmanība. Tomēr references vērtības un robežvērtības var tikt atjauninātas, attīstoties zinātniskajiem pierādījumiem, tādēļ tās būtu jāinterpretē, izmantojot jaunākos pieejamos validētos avotus.

Atsevišķo instrumentu aptvertie vecuma diapazoni un pieejamās references vērtības ne vienmēr var precīzi atbilst šajā protokolā noteiktajām mērķa vecuma grupām, jo tos nosaka sākotnējie validācijas pētījumi un normatīvo datu kopas. Instrumenti būtu jālieto vecuma diapazonā, ko atbalsta to validācijas pierādījumi un oficiālās vadlīnijas. Rezultātu interpretācijai, kad vien iespējams, būtu jāizmanto vecumspecifiskas references vērtības, kas ietver dalībnieka vecumu. Ja references vērtība precīzam vecumam nav pieejama un nav noteikta vispāratzīta robežvērtība, tuvāko pieejamo vecumspecifisko references vērtību var piesardzīgi izmantot kā aptuvenu aprakstošu etalonu. Šāda ekstrapolācija būtu skaidri jānorāda un to nevajadzētu interpretēt kā validētu klīnisko slieksni vai diagnostisku klasifikāciju.

Rezultātus nevajadzētu interpretēt izolēti vai izmantot kā diagnostisku novērtējumu. Papildus salīdzinājumam ar references vērtībām izmaiņas viena un tā paša dalībnieka rezultātos laika gaitā var sniegt vērtīgu informāciju par funkcionālo progresu, stabilitāti vai pasliktināšanos. Interpretācijā būtu jāņem vērā dalībnieka vecums, dzimums, klīniskā vēsture, ar ārstēšanu saistītā ietekme, pašreizējie simptomi, funkcionālās spējas un novērtējuma apstākļi.

Ja rezultāti rada klīniskas bažas vai var ietekmēt lēmumus par fiziskajām aktivitātēm, rehabilitāciju vai turpmāko novērošanu, interpretācija būtu jābalsta uz atbilstošu klīnisko spriedumu un, ja nepieciešams, konsultēšanos ar kvalificētiem veselības aprūpes vai fizisko aktivitāšu speciālistiem.

6.4 Bažas raisošu anketu atbilžu pārvaldība

Pirms datu vākšanas sākuma katram īstenošanas partnerim būtu jāizveido skaidra vietējā procedūra potenciāli bažas raisošu anketu rezultātu pārskatīšanai un izvērtēšanai, jo īpaši to, kas saistīti ar trauksmi, depresiju, uztverto stresu vai citiem psiholoģiskās distresa rādītājiem. Rezultāti būtu jāpārskata atbilstoši apmācītam personālam saskaņā ar katram instrumentam paredzētajām validētajām punktu skaitīšanas un interpretācijas vadlīnijām.

Ja rezultāti norāda uz paaugstinātu simptomu līmeni vai rada bažas, dalībniekiem būtu jāpiedāvā atbilstoša turpmākā rīcība saskaņā ar vietējiem klīniskajiem, drošības aizsardzības un nosūtīšanas ceļiem. Konkrētie sliekšņi un darbības katram īstenošanas partnerim būtu jānosaka iepriekš, ņemot vērā izmantoto instrumentu, dalībnieka vecumu, klīnisko kontekstu un piemērojamās institucionālās procedūras. Anketu rezultāti būtu jāuztver kā skrīninga rādītāji, nevis diagnostiski novērtējumi.

Ja atbildes liecina par tūlītēju vai nopietnu risku dalībnieka drošībai vai labbūtībai, attiecīgā vietējā steidzamā drošības aizsardzības vai klīniskā procedūra būtu jāievēro bez kavēšanās.

7. Deklarācijas

7.1 Finansējums un atruna

Šis projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības EU4Health programmas saskaņā ar Dotāciju nolīgumu Nr. 101219053.

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (HaDEA) viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienību, ne finansējuma piešķīrēju par tiem nevar saukt pie atbildības.

7.2 Ģeneratīvā mākslīgā intelekta izmantošana

ChatGPT (OpenAI) tika izmantots šī protokola sagatavošanas laikā, lai atbalstītu valodas rediģēšanu, uzlabotu skaidrību un lasāmību, kā arī palīdzētu pilnveidot un strukturēt atlasītās sadaļas. ChatGPT tika izmantots arī, lai ģenerētu ilustratīvos attēlus, kuros atainotas atlasītas fiziskās sagatavotības novērtēšanas procedūras, pamatojoties uz autoru sniegtajiem uzdevumiem un specifikācijām.

Visus ar AI palīdzību sagatavotos tekstus un attēlus autori pārskatīja attiecībā uz precizitāti, zinātnisko atbilstību un saskaņotību ar protokolu. Novērtēšanas instrumentu izvēle, metodoloģiskie lēmumi, pierādījumu interpretācija un galīgais saturs paliek autoru atbildībā. Šajā dokumentā netiek sniegti nekādi AI ģenerēti dati, pētījumu atklājumi vai empīriski rezultāti.

Atsauces

1. Aaronson, N. K., Ahmedzai, S., Bergman, B., Bullinger, M., Cull, A., Duez, N. J., Filiberti, A., Flechtner, H., Fleishman, S. B., Haes, J. C. J. M. D., Kaasa, S., Klee, M., Osoba, D., Razavi, D., Rofe, P. B., Schraub, S., Sneeuw, K., Sullivan, M., & Takeda, F. (1993). Eiropas Vēža izpētes un ārstēšanas organizācijas QLQ-C30: dzīves kvalitātes instruments lietošanai starptautiskos klīniskajos pētījumos onkoloģijā. Journal of the National Cancer Institute, 85(5), 365–376. https://doi.org/10.1093/JNCI/85.5.365
2. Andrews, A. W., Vallabhajosula, S., Boise, S., & Bohannon, R. W. (2023). Normāls gaitas ātrums atšķiras atkarībā no vecuma un dzimuma, bet ne no ģeogrāfiskā reģiona: sistemātisks pārskats. Journal of Physiotherapy, 69(1), 47–52. https://doi.org/10.1016/j.jphys.2022.11.005
3. Bowman, A., Denehy, L., Benjemaa, A., Crowe, J., Bruns, E., Hall, T., Traill, A., & Edbrooke, L. (2023). 30 sekunžu sēdus–stāvus testa īstenojamība un drošums, to nodrošinot ar televeselības starpniecību: novērojuma pētījums. PM & R : The Journal of Injury, Function, and Rehabilitation, 15(1), 31–40. https://doi.org/10.1002/PMRJ.12783
4. Buysse, D. J., Reynolds, C. F., Monk, T. H., Berman, S. R., & Kupfer, D. J. (1989). Pitsburgas miega kvalitātes indekss: jauns instruments psihiatriskajai praksei un pētniecībai. Psychiatry Research, 28(2), 193–213. https://doi.org/10.1016/0165-1781(89)90047-4
5. Cabanas-Sánchez, V., Martínez-Gómez, D., Esteban-Cornejo, I., Castro-Piñero, J., Conde-Caveda, J., & Veiga, Ó. L. (2018). Youth Leisure-time Sedentary Behavior Questionnaire (YLSBQ) ticamība un validitāte. Journal of Science and Medicine in Sport, 21(1), 69–74. https://doi.org/10.1016/J.JSAMS.2017.10.031
6. Campbell, K. L., Winters-Stone, K. M., Wiskemann, J., May, A. M., Schwartz, A. L., Courneya, K. S., Zucker, D. S., Matthews, C. E., Ligibel, J. A., Gerber, L. H., Morris, G. S., Patel, A. V., Hue, T. F., Perna, F. M., & Schmitz, K. H. (2019). Vingrojumu vadlīnijas vēža izdzīvotājiem: starptautiskas multidisciplināras apaļā galda diskusijas konsensa paziņojums. Medicine and Science in Sports and Exercise, 51(11), 2375–2390. https://doi.org/10.1249/MSS.0000000000002116
7. Cantarero-Villanueva, I., Fernández-Lao, C., Díaz-Rodríguez, L., Fernández-De-Las-Peñas, C., Ruiz, J. R., & Arroyo-Morales, M. (2012). Rokas satvēriena spēka tests kā funkciju rādītājs krūts vēža izdzīvotājām: saistība ar ar vēzi saistītiem simptomiem un fiziskiem un fizioloģiskiem parametriem. American Journal of Physical Medicine & Rehabilitation, 91(9), 774–782. https://doi.org/10.1097/PHM.0B013E31825F1538
8. Cappelleri, J. C., Bushmakin, A. G., Gerber, R. A., Leidy, N. K., Sexton, C. C., Lowe, M. R., & Karlsson, J. (2009). Three-Factor Eating Questionnaire-R21 psihometriskā analīze: rezultāti no lielas, daudzveidīgas aptaukojušos un neaptaukojušos dalībnieku izlases. International Journal of Obesity, 33(6), 611–620. https://doi.org/10.1038/ijo.2009.74
9. Cohen, S., Kamarck, T., & Mermelstein, R. (1983). Vispārējs uztvertā stresa mērījums. Journal of Health and Social Behavior, 24(4), 385–396. https://doi.org/10.2307/2136404
10. Cohen, S., & Williamson, G. M. (1988). Uztvertais stress Amerikas Savienoto Valstu varbūtības izlasē. Darbā S. Spacapan & S. Oskamp (red.), Veselības sociālā psiholoģija: Claremont simpozijs par lietišķo sociālo psiholoģiju (31.–67. lpp.). Sage Publications.
11. Craig, C. L., Marshall, A. L., Sjöström, M., Bauman, A. E., Booth, M. L., Ainsworth, B. E., Pratt, M., Ekelund, U., Yngve, A., Sallis, J. F., & Oja, P. (2003). Starptautiskā fizisko aktivitāšu anketa: 12 valstu ticamība un validitāte. Medicine and Science in Sports and Exercise, 35(8), 1381–1395. https://doi.org/10.1249/01.MSS.0000078924.61453.FB
12. Crapo, R. O., Casaburi, R., Coates, A. L., Enright, P. L., MacIntyre, N. R., McKay, R. T., Johnson, D., Wanger, J. S., Zeballos, R. J., Bittner, V., & Mottram, C. (2002). ATS paziņojums: vadlīnijas sešu minūšu iešanas testam. American Journal of Respiratory and Critical Care Medicine, 166(1), 111–117. https://doi.org/10.1164/ajrccm.166.1.at1102
13. Dourado, V. Z., Nishiaka, R. K., Simões, M. S. M. P., Lauria, V. T., Tanni, S. E., Godoy, I., Gagliardi, A. R. T., Romiti, M., & Arantes, R. L. (2021). Kardiorespiratorās sagatavotības klasifikācija pieaugušajiem, izmantojot sešu minūšu iešanas testu: salīdzinājums ar kardiopulmonālo slodzes testēšanu. Pulmonology, 27(6), 500–508. https://doi.org/10.1016/j.pulmoe.2021.03.006
14. Ebesutani, C., Reise, S. P., Chorpita, B. F., Ale, C., Regan, J., Young, J., Higa-Mc Millan, C., & Weisz, J. R. (2012). Revised Child Anxiety and Depression Scale-Short Version: skalas saīsināšana, izmantojot plašā trauksmes faktora eksploratīvu bifaktoru modelēšanu. Psychological Assessment, 24(4), 833–845. https://doi.org/10.1037/A0027283
15. Ewing, J. E., King, M. T., & Smith, N. F. (2009). PedsQL vispārīgo pamatskalu un vēža moduļa skalu modificēto formu validācija pusaudžiem un jauniešiem (AYA) ar vēzi vai asins slimību. Quality of Life Research : An International Journal of Quality of Life Aspects of Treatment, Care and Rehabilitation, 18(2), 231–244. https://doi.org/10.1007/S11136-008-9424-4
16. Gallagher, D., Heymsfield, S. B., Heo, M., Jebb, S. A., Murgatroyd, P. R., & Sakamoto, Y. (2000). Veselīga ķermeņa tauku procentuālā daudzuma diapazoni: pieeja vadlīniju izstrādei, balstoties uz ķermeņa masas indeksu. American Journal of Clinical Nutrition, 72(3), 694–701. https://doi.org/10.1093/ajcn/72.3.694
17. García-Conesa, M. T., Philippou, E., Pafilas, C., Massaro, M., Quarta, S., Andrade, V., Jorge, R., Chervenkov, M., Ivanova, T., Dimitrova, D., Maksimova, V., Smilkov, K., Ackova, D. G., Miloseva, L., Ruskovska, T., Deligiannidou, G. E., Kontogiorgis, C. A., & Pinto, P. (2020). 14 punktu Vidusjūras diētas ievērošanas skrīninga rīka (MEDAS) validitātes izpēte: starpvalstu pētījums septiņās Eiropas valstīs Vidusjūras reģionā. Nutrients, 12(10), 1–18. https://doi.org/10.3390/NU12102960
18. Giesinger, J. M., Loth, F. L. C., Aaronson, N. K., Arraras, J. I., Caocci, G., Efficace, F., Groenvold, M., van Leeuwen, M., Petersen, M. A., Ramage, J., Tomaszewski, K. A., Young, T., & Holzner, B. (2020). Tika noteikti klīniskās nozīmības sliekšņi, lai uzlabotu EORTC QLQ-C30 interpretāciju klīniskajā praksē un pētniecībā. Journal of Clinical Epidemiology, 118, 1–8. https://doi.org/10.1016/j.jclinepi.2019.10.003
19. Herdman, M., Gudex, C., Lloyd, A., Janssen, M., Kind, P., Parkin, D., Bonsel, G., & Badia, X. (2011). Jaunās piecu līmeņu EQ-5D versijas (EQ-5D-5L) izstrāde un sākotnējā testēšana. Quality of Life Research : An International Journal of Quality of Life Aspects of Treatment, Care and Rehabilitation, 20(10), 1727–1736. https://doi.org/10.1007/S11136-011-9903-X
20. IPAQ Research Committee. (2005). Starptautiskās fizisko aktivitāšu anketas (IPAQ) datu apstrādes un analīzes vadlīnijas – īsā un garā forma.
21. Janssen, K. C., Phillipson, S., O’Connor, J., & Johns, M. W. (2017). Epworth Sleepiness Scale bērniem un pusaudžiem validācija, izmantojot Raša analīzi. Sleep Medicine, 33, 30–35. https://doi.org/10.1016/j.sleep.2017.01.014
22. Janz, K. F., Lutuchy, E. M., Wenthe, P., & Levy, S. M. (2008). Aktivitātes mērīšana bērniem un pusaudžiem, izmantojot pašnovērtējumu: PAQ-C un PAQ-A. Medicine and Science in Sports and Exercise, 40(4), 767–772. https://doi.org/10.1249/MSS.0b013e3181620ed1
23. Jones, C. J., Rikli, R. E., & Beam, W. C. (1999). 30 sekunžu piecelšanās no krēsla tests kā apakšējās ķermeņa daļas spēka rādītājs kopienā dzīvojošiem gados vecākiem pieaugušajiem. Research Quarterly for Exercise and Sport, 70(2), 113–119. https://doi.org/10.1080/02701367.1999.10608028
24. Kear, B. M., Guck, T. P., & McGaha, A. L. (2017). Timed Up and Go (TUG) tests: normatīvās atsauces vērtības 20 līdz 59 gadu vecumam un saistība ar fiziskās un garīgās veselības riska faktoriem. Journal of Primary Care & Community Health, 8(1), 9–13. https://doi.org/10.1177/2150131916659282
25. Kechter, A., Black, D. S., Riggs, N. R., Warren, C. M., Ritt-Olson, A., Chou, C. P., & Pentz, M. A. (2019). Uztvertā stresa skalas faktori atšķirīgi saistās ar apzinātības noslieci un izpildfunkcijām agrīnā pusaudžu vecumā. Journal of Child and Family Studies, 28(3), 814–821. https://doi.org/10.1007/S10826-018-01313-4
26. Kim, H.-J., Park, I., Lee, H. J., & Lee, O. (2016). Gaitas ātruma, izmantojot atšķirīgu iešanas tempu un distanci, ticamība un validitāte saistībā ar vispārējo veselību, fizisko funkciju un hroniskām slimībām gados vecākiem pieaugušajiem. Journal of Exercise Nutrition & Biochemistry, 20(3), 46–50. https://doi.org/10.20463/jenb.2016.09.20.3.7
27. Kowalski, K. C., Crocker, P. R. E., & Donen, R. M. (2004). Fizisko aktivitāšu anketas vecākiem bērniem (PAQ-C) un pusaudžiem (PAQ-A) rokasgrāmata. Saskačevanas Universitātes Kinezioloģijas koledža.
28. Lean, M. E. J., Han, T. S., & Morrison, C. E. (1995). Vidukļa apkārtmērs kā rādītājs nepieciešamībai kontrolēt ķermeņa masu. BMJ (Clinical Research Ed.), 311(6998), 158. https://doi.org/10.1136/BMJ.311.6998.158
29. Lein, D. H., Alotaibi, M., Almutairi, M., & Singh, H. (2022). Normatīvās atsauces vērtības un validitāte 30 sekunžu piecelšanās no krēsla testam veseliem jauniem pieaugušajiem. International Journal of Sports Physical Therapy, 17(5), 907–914. https://doi.org/10.26603/001C.36432
30. Marakshina, J., Adamovich, T., Vasin, G., Ismatullina, V., Lobaskova, M., Malykh, A., Kolyasnikov, P., Tabueva, A., Zakharov, I., & Malykh, S. (2024). Perceived Stress Scale faktoru struktūra un psihometriskās īpašības Krievijas pusaudžiem. Scientific Reports, 14(1). https://doi.org/10.1038/S41598-023-51104-1
31. Martínez-González, M. A., García-Arellano, A., Toledo, E., Salas-Salvadó, J., Buil-Cosiales, P., Corella, D., Covas, M. I., Schröder, H., Arós, F., Gómez-Gracia, E., Fiol, M., Ruiz-Gutiérrez, V., Lapetra, J., Lamuela-Raventos, R. M., Serra-Majem, L., Pintó, X., Muñoz, M. A., Wärnberg, J., Ros, E., & Estruch, R. (2012). 14 punktu Vidusjūras diētas novērtēšanas rīks un aptaukošanās indeksi augsta riska personām: PREDIMED pētījums. PLoS ONE, 7(8). https://doi.org/10.1371/journal.pone.0043134
32. Musoro, J. Z., Coens, C., Sprangers, M. A. G., Brandberg, Y., Groenvold, M., Flechtner, H. H., Cocks, K., Velikova, G., Dirven, L., Greimel, E., Singer, S., Pogoda, K., Gamper, E. M., Sodergren, S. C., Eggermont, A., Koller, M., Reijneveld, J. C., Taphoorn, M. J. B., King, M. T., & Bottomley, A. (2023). Minimāli nozīmīgas atšķirības EORTC QLQ-C30 izmaiņu rezultātu interpretācijai laika gaitā: apkopojums no 21 klīniskā pētījuma, kas ietvēra deviņus dažādus vēža veidus. European Journal of Cancer, 188, 171–182. https://doi.org/10.1016/j.ejca.2023.04.027
33. National Institute for Health and Care Excellence. (2025). Lieka svara un aptaukošanās pārvaldība (NICE vadlīnija NG246). www.nice.org.uk/guidance/ng246
34. Ortega, F. B., Leskošek, B., Blagus, R., Gil-Cosano, J. J., Mäestu, J., Tomkinson, G. R., Ruiz, J. R., Mäestu, E., Starc, G., Milanovic, I., Tammelin, T. H., Sorić, M., Scheuer, C., Carraro, A., Kaj, M., Csányi, T., Sardinha, L. B., Lenoir, M., Emeljanovas, A., … Jurak, G. (2023). Eiropas fiziskās sagatavotības ainava bērniem un pusaudžiem: atjauninātas atsauces vērtības, sagatavotības kartes un valstu reitingi, balstoties uz gandrīz 8 miljoniem testu rezultātu no 34 valstīm, ko apkopojis FitBack tīkls. British Journal of Sports Medicine, 57(5), 299–310. https://doi.org/10.1136/BJSPORTS-2022-106176
35. Ortega, F. B., Ruiz, J. R., España-Romero, V., Vicente-Rodriguez, G., Martínez-Gómez, D., Manios, Y., Béghin, L., Molnar, D., Widhalm, K., Moreno, L. A., Sjöström, M., & Castillo, M. J. (2011). International Fitness Scale (IFIS): pašziņotās fiziskās sagatavotības lietderība jauniešu vidū. International Journal of Epidemiology, 40(3), 701–711. https://doi.org/10.1093/ije/dyr039
36. Ortega, F. B., Sánchez-López, M., Solera-Martínez, M., Fernández-Sánchez, A., Sjöström, M., & Martínez-Vizcaino, V. (2013). Pašziņotā un izmērītā kardiorespiratorā sagatavotība līdzīgi prognozē sirds un asinsvadu slimību risku jauniem pieaugušajiem. Scandinavian Journal of Medicine & Science in Sports, 23(6), 749–757. https://doi.org/10.1111/j.1600-0838.2012.01454.x
37. Ortega, F. B., Zhang, K., Cadenas-Sanchez, C., Tremblay, M. S., Jurak, G., Tomkinson, G. R., Ruiz, J. R., Keller, K., Nyström, C. D., Sacheck, J. M., Pate, R., Weston, K. L., Kidokoro, T., Poon, E. T., Wachira, L. J. M., Ssenyonga, R., Gomes, T. N. Q. F., Cristi-Montero, C., Fraser, B. J., … Liu, Y. (2025). Youth Fitness International Test (YFIT) testu kopums uzraudzībai un novērošanai bērnu un pusaudžu populācijā: modificēts Delphi konsensa projekts ar 169 ekspertiem no 50 valstīm un teritorijām. Journal of Sport and Health Science, 14. https://doi.org/10.1016/j.jshs.2024.101012
38. Podsiadlo, D., & Richardson, S. (1991). Uz laiku veiktais “Up & Go”: pamata funkcionālās mobilitātes tests trausliem gados vecākiem cilvēkiem. Journal of the American Geriatrics Society, 39(2), 142–148. https://doi.org/10.1111/J.1532-5415.1991.TB01616.X
39. Ravens-Sieberer, U., Herdman, M., Devine, J., Otto, C., Bullinger, M., Rose, M., & Klasen, F. (2014). Eiropas KIDSCREEN pieeja bērnu dzīves kvalitātes un labbūtības mērīšanai: izstrāde, pašreizējais pielietojums un turpmākie sasniegumi. Quality of Life Research, 23(3), 791–803. https://doi.org/10.1007/S11136-013-0428-3
40. Roberts, H. C., Denison, H. J., Martin, H. J., Patel, H. P., Syddall, H., Cooper, C., & Sayer, A. A. (2011). Satvēriena spēka mērīšanas pārskats klīniskajos un epidemioloģiskajos pētījumos: ceļā uz standartizētu pieeju. Age and Ageing, 40(4), 423–429. https://doi.org/10.1093/AGEING/AFR051
41. Serra-Majem, L., Ribas, L., Ngo, J., Ortega, R. M., García, A., Pérez-Rodrigo, C., & Aranceta, J. (2004). Uzturs, jaunieši un Vidusjūras diēta Spānijā. KIDMED, Vidusjūras diētas kvalitātes indeksa bērniem un pusaudžiem, izstrāde. Public Health Nutrition, 7(7), 931–935. https://doi.org/10.1079/PHN2004556
42. Stunkard, A. J., & Messick, S. (1985). Three-Factor Eating Questionnaire uztura ierobežošanas, disinhibīcijas un izsalkuma mērīšanai. Journal of Psychosomatic Research, 29(1), 71–83. https://doi.org/10.1016/0022-3999(85)90010-8
43. Tomkinson, G. R., Lang, J. J., Rubín, L., McGrath, R., Gower, B., Boyle, T., Klug, M. G., Mayhew, A. J., Blake, H. T., Ortega, F. B., Cadenas-Sanchez, C., Magnussen, C. G., Fraser, B. J., Kidokoro, T., Liu, Y., Christensen, K., Leong, D. P., Aadahl, M., Abdin, E., … Yu, R. (2025). Starptautiskās normas pieaugušo rokas satvēriena spēkam: sistemātisks pārskats par datiem no 2.4 miljoniem pieaugušo vecumā no 20 līdz 100+ gadiem no 69 valstīm un reģioniem. Journal of Sport and Health Science, 14, 101014. https://doi.org/10.1016/j.jshs.2024.101014
44. Varni, J. W., Burwinkle, T. M., Katz, E. R., Meeske, K., & Dickinson, P. (2002). PedsQL pediatriskajā onkoloģijā: Pediatric Quality of Life Inventory Generic Core Scales, Multidimensional Fatigue Scale un Cancer Module ticamība un validitāte. Cancer, 94(7), 2090–2106. https://doi.org/10.1002/CNCR.10428
45. Wang, G. Y., Benmedjahed, K., Lambert, J., Evans, C. J., Hwang, S., Black, J., & Johns, M. W. (2017). Narkolepsijas ar katapleksiju novērtēšana bērniem un pusaudžiem: katapleksijas dienasgrāmatas un ESS-CHAD izstrāde. Nature and Science of Sleep, 9, 201–211. https://doi.org/10.2147/NSS.S140143
46. World Health Organization. (1995). Fiziskais stāvoklis: antropometrijas izmantošana un interpretācija. WHO ekspertu komitejas ziņojums (WHO Technical Report Series 854). Pasaules Veselības organizācija.
47. World Health Organization. (2000). Aptaukošanās: globālās epidēmijas novēršana un pārvaldība. WHO konsultācijas ziņojums. Darbā Pasaules Veselības organizācijas tehnisko ziņojumu sērija (894. sēj.). Pasaules Veselības organizācija.
48. World Health Organization. (2011). Vidukļa apkārtmērs un vidukļa-gurnu attiecība: WHO ekspertu konsultācijas ziņojums.
49. Wurz, A., McLaughlin, E., Lategan, C., Chamorro Viña, C., Grimshaw, S. L., Hamari, L., Götte, M., Kesting, S., Rossi, F., van der Torre, P., Guilcher, G. M. T., McIntyre, K., & Culos-Reed, S. N. (2021). Starptautiskās pediatriskās onkoloģijas fizisko aktivitāšu vadlīnijas (iPOEG). TRANSLATIONAL BEHAVIORAL MEDICINE, 11(10), 1915–1922. https://doi.org/10.1093/tbm/ibab028
50. Zigmond, A. S., & Snaith, R. P. (1983). Slimnīcas trauksmes un depresijas skala. Acta Psychiatrica Scandinavica, 67(6), 361–370. https://doi.org/10.1111/j.1600-0447.1983.tb09716.x