Vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas principi vēža aprūpē

Ievads

Pētījumos, ko veica Youth Cancer Europe, kļuva acīmredzama nevienlīdzība pētniecībā un veselības aprūpē. Nepieciešamība pēc padziļinātām zināšanām un izpratnes par vienlīdzību, daudzveidību un iekļaušanu veselības aprūpes personāla vidū bija kopīga tēma visās pētījuma respondentu atbildēs; daudzi respondenti uzsvēra vajadzību pēc plašākām zināšanām par aprūpes individualizēšanu, balstoties uz vajadzībām, kas saistītas ar vecumu, etnisko piederību, seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti, reliģiju, valstspiederību, valodu un sociālekonomisko statusu. Svarīga tēma bija arī diskusiju veicināšana par to, kā psihiskās veselības un fertilitātes aprūpe ir cieši saistīta ar jauniešu onkoloģisko aprūpi. Tika arī uzsvērts, ka pētniecības pieejām jābūt iekļaujošākām, lai paplašinātu zināšanu bāzi par vēža ārstēšanas ietekmi uz minoritizētām grupām, īpaši saistībā ar dzimumu un etnisko piederību.

Šī darba burtnīca ir izstrādāta, lai atbalstītu mācīšanos, ko gūsiet mācību sesijās, un sniegtu jums papildu informāciju un atbalstu. Tas ļaus jums integrēt dažādus rīkus un metodes savā pieejā veselības aprūpei, pētniecībai un pacientu interešu pārstāvībai, lai galu galā uzlabotu aprūpes kvalitāti jauniešiem ar vēzi.

Kultūras apzināšanās un kompetence

Kultūra ir centrāls jēdziens socioloģijā un antropoloģijā.

Pamata izpratne sāka veidoties 19. gadsimtā, pateicoties nozīmīgu mūsdienu sociālo zinātņu teorētiķu darbam, piemēram, vācu filozofiem Kārlim Marksam un Maksam Vēberam, kā arī franču sociologam Emīlam Dirkemam. Jo īpaši Dirkems ieviesa ideju par ‘kolektīvo apziņu’, ko viņš definēja šādi:

“Visu to pārliecību un jūtu kopums, kas ir kopīgs vienas un tās pašas sabiedrības vidējiem locekļiem”. [1]

Vēlāk, balstoties uz savu pieredzi IBM personāla pētniecības vadītāja amatā, nīderlandiešu sociālpsihologs Gērts Hofstede definēja kultūru šādi:

“Prāta kolektīvā ieprogrammēšana, kas vienas grupas vai cilvēku kategorijas locekļus atšķir no citiem”. [2]

Attīstoties kultūras analīzei 20. gadsimta gaitā, nostiprinājās tādas studiju jomas kā kultūras studijas un kultūras socioloģija, paplašinot zināšanas un izpratni par to, kā kultūras attīstās saistībā ar varas sistēmām, sociālām parādībām un mūsdienu procesiem, piemēram, globalizāciju.

Kultūra ir niansēts jēdziens. Tā ietver vēsturi, ēdienu, mūziku, deju un citas skatuves mākslas, arhitektūru, valstspiederību, valodu un komunikācijas stilus, apģērbu un ģērbšanās normas, ticību un pārliecību, rituālus, svētkus un svinības, vērtības, morāli, attieksmes, noteikumus un uzvedību, tradīcijas, ģimeni un attiecības, paražas un prakses, disciplīnu, gaidas un tā tālāk. Kultūras ir sarežģītas un sniedzas tālāk par reliģiju, valstspiederību un folkloru, ko novēro cilvēki no malas.

gadā ASV antropologs un starpkultūru pētnieks Edward Twitchell Hall Jr [3] izstrādāja Kultūras aisberga modeli. Viņš norādīja, ka, ja mēs iztēlojamies kultūru kā aisbergu, tikai 10% no tās veido skaidri, taustāmi un redzami elementi ‘virs ūdens’. Tādēļ, lai pilnībā izprastu kultūru, ir nepieciešams iedziļināties. Elementi ‘zem ūdens’ attiecas uz netiešām kultūras parādībām, piemēram, komunikācijas stiliem un noteikumiem vai priekšstatiem par taisnīgumu un netaisnīgumu. Mazāk acīmredzamo un ārēji saskatāmo kultūras aspektu izpratne prasa laiku un pūles.

Kultūras jēdziens ir cieši saistīts ar identitāti, jo kultūras identitāte nodrošina ļoti būtisku mūsu pašizjūtas un piederības sajūtas elementu. Taču identitāte ir dinamiska un intersekcionāla, un mūs kā indivīdus nosaka vairāki un savstarpēji pārklājošies pašidentifikācijas elementi, kas ietekmē mūsu pieredzi un kuru nozīme mūsu dzīves gaitā var mainīties. Šīs krustojošās pieredzes dzīves laikā var mūs pietuvināt vai attālināt no varas un privilēģiju pozīcijām.

Ir svarīgi arī atzīt, ka neviens nepieder tikai vienai kultūrai. Kultūra ir daudzdimensionāla un var piedāvāt indivīdiem alternatīvas vai papildu identifikācijas un piederības formas. Padomājiet par dažādām paaudzēm (piem., Millennials, Generation Z u. c.), noteikta mūzikas žanra cienītājiem (piem., metal, rap, goth u. c.) un tādiem jēdzieniem kā popkultūra, queer kultūra, melnādaino kultūra un arī organizācijas kultūra. Cilvēki vienlaikus var pieņemt dažādus dažādu kultūru aspektus atkarībā no konteksta, audzināšanas, ietekmēm, personīgajām vēlmēm un tā tālāk.

“Kultūra slēpj vairāk, nekā tā atklāj, un, dīvainā kārtā, to, ko tā slēpj, tā visefektīvāk slēpj no pašiem saviem dalībniekiem”. [4]

Šī Edward T Hall citāta galvenā doma ir tāda, ka apzināšanās sākas ar sevis iepazīšanu, nevis ar mācīšanos par citiem. Lai izprastu dažādas kultūras, mums vispirms ir labāk jāizprot sava kultūra un nostājas, kas nosaka to, kā mēs filtrējam apkārtējo pasauli.

“Cilvēka kultūras apzināšanās ir viņa izpratne par atšķirībām starp sevi un cilvēkiem no citām valstīm vai ar citu izcelsmi, īpaši par atšķirībām attieksmē un vērtībās”.

Šī The Collins’ Dictionary definīcija apvieno kultūras un pašapzināšanās jēdzienus. Pašapzināšanās ir fundamentāls sākumpunkts, jo, neizprotot savas vērtību sistēmas un perspektīvas, mēs nevaram pilnībā novērtēt citu cilvēku skatpunktus. Pašapzināšanās ietver arī pārdomas par mūsu pašu aizspriedumiem un par priekšstatiem, pieņēmumiem un gaidām, kas var veidot daļu no stereotipiskajām un sagrozītajām idejām, kādas mums ir par citām grupām un kultūrām.

Kultūras aizspriedumi tiek definēti kā informācijas un situāciju interpretācija, balstoties uz savas kultūras parametriem un standartiem. Pasaulē, kas ir savstarpēji saistītāka nekā jebkad agrāk, kultūras aizspriedumi ir plaši sastopami ikdienas dzīvē, tostarp uzņēmumos un darbavietās, veselības aprūpē, izglītībā, starppersonu attiecībās utt. Kultūras aizspriedumi var radīt labvēlīgākus vai nelabvēlīgākus spriedumus, nekā mēs spējam pamatot ar pierādījumiem vai attaisnot. Parasti tie izpaužas, kad mēs vērtējam un izdarām pieņēmumus par citu kultūru normām, par pieļaujamu un nepieļaujamu rīcību, roku žestiem, ķermeņa valodu un tā tālāk, kā arī par attieksmēm un uzvedību saistībā ar ģimeni, vecumu, mīlestību, pienākumiem un atbildību, darbu, slimību, nāvi utt.

Ir svarīgi apzināties, ka pašanalīzes un zināšanu par citiem apvienojums ir spēcīgs vingrinājums, kas var mums daudz ko iemācīt par mums pašiem un pārējo pasauli.

Mūsu pašu privilēģiju apzināšanās

Privilēģija ir sabiedriska priekšrocība vai tiesība, kas laika gaitā izveidojusies vēsturiskas nevienlīdzības dēļ. Privilēģija ir saistīta ar varu, kas dod labumu indivīdiem no privileģētām grupām un nodrošina viņiem lielāku atpazīstamību un ietekmi dažādās vidēs, tostarp darbā un veselības aprūpē.

Balto privilēģija [5] ir viens no privilēģijas piemēriem, ko lielākajā daļā Rietumu puslodes izjūt baltie cilvēki, kaitējot grupām, kuras sevi neidentificē kā baltas. Parasti — jo vairāk privilēģiju jums ir, jo vairāk varas jums ir. Sistēmiskās nevienlīdzības dēļ, kas ilgstoši pastāvējusi visā pasaulē, jūs nevarat kontrolēt privilēģiju apjomu, kāds jums ir. Tomēr jūs varat tās izmantot pēc iespējas lietderīgi, lai atbalstītu nelabvēlīgākā situācijā esošus cilvēkus.

Ir svarīgi apzināties, ka kultūras apzināšanās ir saistīta ar dažādu jūsu domāšanā darbojošos aizspriedumu izvērtēšanu un dažādu privilēģiju formu atpazīšanu savā dzīvē. Attīstot savu kultūras pazemību, jūs varat sev uzdot jautājumus, kas izaicina to, kā jūs atzīstat un definējat sevi un kā tas ietekmē jūsu plašāku izpratni par citiem.

1. aktivitāte – Privilēģiju un aizspriedumu ietekmes izvērtēšana

Veltiet laiku un pārdomājiet atbildes uz tālāk minētajiem jautājumiem. Vai jūsu atbildes mainītos, ja jums būtu cits dzimums, etniskā piederība, valstspiederība, sociālekonomiskais statuss utt.?

Vai cilvēki ar varu un ietekmi jūsu dzīvē izskatās un runā kā jūs (piem., jūsu priekšnieks, jūsu izīrētājs, jūsu politiskie līderi)?
Vai kāda jūsu identitātes daļa tiek uzskatīta par ‘normu’, tādējādi piešķirot jums nenopelnītu privilēģiju un priekšrocību pār citiem?
Vai ir jūsu identitātes vai kultūras aspekti, kas tiek stigmatizēti, stereotipizēti vai pārmērīgi vienkāršoti un polarizēti? Kāpēc, kā un no kā puses?
Vai cilvēki ir apjukuši vai pārsteigti par jūsu lomu organizācijā noteiktu pieņēmumu dēļ?
Vai ir jūsu fiziskās formas vai izskata aspekti, kas tiek uzskatīti par vairāk vai mazāk pievilcīgiem un vēlamiem nekā citi?
Vai jums ir jādomā par savu personisko drošību, pirms publiski izrādāt pieķeršanos savam partnerim vai ģimenei?
Vai jūs varat viegli saņemt nepieciešamo atbalstu un veselības aprūpes pakalpojumus, neuztraucoties par finansiālo ietekmi?
Vai jūs varat valkāt apģērbu, ko izvēlaties, nebaidoties no citu reakcijas vai rīcības?

Vēsture, ekonomika un ģeopolitika piešķir kultūras apzināšanās jēdzienam dziļumu un sarežģītību, jo tās veido internalizētas pasaules kategorizācijas. Koloniālā vēsture, pagātnes un nesenie kari, migrācija, globalizācija, starptautiskās attiecības, kā arī masu mediju un sociālo tīklu izplatība — tas viss ir palīdzējis veidot pasauli, kurā dzīvojam, un ietekmē to, kā mēs uztveram cilvēkus no citām kultūrām un kā ar viņiem veidojam attiecības. Tas ietver aizspriedumus, sagrozītus atainojumus, maldīgus priekšstatus un gaidas, kas ietekmē to, kā var tikt uztvertas grupas no noteiktiem ģeogrāfiskiem reģioniem un kultūrām.

Sabiedrības un veselības nevienlīdzības

Nevienlīdzība veselības aprūpē un plašākā sabiedrībā ir būtisks faktors, kas ietekmē aprūpes kvalitāti, ko pacients saņem savā veselības aprūpes ceļā. Šajā sadaļā tiks sniegta informācija par nevienlīdzību Eiropā. Šis nav izsmeļošs saraksts, bet gan kopsavilkums, kas palīdzēs jums noteikt jomas, par kurām jūs vēlētos uzzināt vairāk.

Juridiskā nevienlīdzība

Juridiskā aizsardzība dažādām grupām Eiropā ievērojami atšķiras. Zemāk redzamā karte attēlo Rainbow Map and Index reitingus 49 Eiropas valstīm attiecībā uz to juridisko un politikas praksi LGBTI cilvēku jomā skalā no 0 līdz 100%. Lai izveidotu valstu reitingu, ILGA-Europe izvērtēja likumus un politikas 49 valstīs, izmantojot 74 kritērijus, kas sadalīti septiņās tematiskajās kategorijās: vienlīdzība un nediskriminācija; ģimene; naida noziegumi un naidīga runa; juridiskā dzimuma atzīšana; interseksuālu personu ķermeņa integritāte; pilsoniskās sabiedrības telpa; un patvērums. Valstīs ar augstākiem rādītājiem (zaļā krāsā) ir zemāks nevienlīdzības līmenis LGBTQ+ cilvēkiem, savukārt valstīs ar zemākiem rādītājiem (sarkanā krāsā) ir vairāk šķēršļu vai nevienlīdzības.

Jau astoto gadu pēc kārtas Malta turpina ieņemt pirmo vietu Rainbow Europe Map ar 89% vērtējumu. Beļģija ar 76 punktiem tagad ieņem otro vietu, pieaugot par četriem punktiem, jo valsts kriminālkodeksā dzimumidentitāte un dzimuma pazīmes ir iekļautas kā atbildību pastiprinoši apstākļi. Dānija ierindojas trešajā vietā ar 76 punktiem, tās vērtējumam pieaugot par diviem punktiem, pateicoties jaunajam vienlīdzības rīcības plānam, kas ietver konkrētus pasākumus seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes jomā, taču tajā joprojām nav iekļauti projekti par dzimuma pazīmēm.

Rainbow Map 2023 – atspoguļo lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuālu personu (LGBTI) cilvēktiesību juridisko un politikas situāciju Eiropā

Valstu rādītāji (100% = cilvēktiesību ievērošana, pilnīga vienlīdzība; 0% = smagi cilvēktiesību pārkāpumi, diskriminācija):

Malta 89
Beļģija / Dānija 76
Spānija 74
Islande 71
Somija 70
Luksemburga / Zviedrija 68
Norvēģija 67
Francija 63
Portugāle 62
Melnkalne 61
Grieķija 57
Nīderlande 56
Vācija 55
Īrija 54
Apvienotā Karaliste 53
Horvātija / Austrija 49
Šveice 47
Slovēnija 46
Bosnija un Hercegovina 40
Moldova 39
Andora 37
Igaunija 36
Serbija / Kosova / Albānija 35
Kipra 31
Slovākija / Ungārija 30
Ziemeļmaķedonija 29
Čehija 26
Itālija / Gruzija 25
Lietuva 24
Latvija 22
Lihtenšteina / Ukraina / Bulgārija 20
Rumānija 18
Polija 15
Sanmarīno 14
Monako 13
Baltkrievija 12
Krievija / Armēnija 9
Turcija 4
Azerbaidžāna 2

Kā mēs aprēķinājām šos rādītājus? Apskatiet www.rainbow-europe.org

Rainbow Index 2024 valstu pārskati: Beļģija un Krievija

Atsauces līnijas: Eiropa 42.06%; Eiropas Savienība 50.62%.

Kategorija	2024 – Beļģija – 3. vieta (78.47%)	2024 – Krievija – 48. vieta (2.00%)
Vienlīdzība un nediskriminācija	18/25	0/25
Ģimene	10/11	1/11
Naida noziegumi un naidīga runa	5/8	0/8
Juridiskā dzimuma atzīšana	11/15	0/15
Pilsoniskās sabiedrības telpa	6/6	0/6
Patvērums	5/6	0/6
Interseksuālu personu ķermeņa integritāte	0/4	0/4

Trīs valstis Rainbow Europe skalas otrā galā ir Azerbaidžāna (2%), Turcija (4%) un Armēnija (9%) — tieši tāpat kā pēdējos trīs gados. No tām tikai Armēnija palielināja savu indeksu par vienu punktu pēc tam, kad atcēla aizliegumu ziedot asinis vīriešiem, kuriem ir seksuālas attiecības ar vīriešiem. Spānija, Islande, Somija, Moldova, Šveice un Horvātija ir valstis ar lielāko punktu pieaugumu. Spānija ieviesa visaptverošu likumu, kas regulē juridiskā dzimuma atzīšanu (LGR), balstoties uz pašnoteikšanos, aizliedza interseksuālu nepilngadīgo dzimumorgānu kropļošanu, aizliedza tā dēvētās “konversijas” prakses un noteica par nelikumīgu diskrimināciju seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes un dzimuma pazīmju dēļ. Islande pieņēma vienlīdzības rīcības plānu, savā vienlīdzības likumā iekļāva dzimumidentitāti un dzimuma pazīmes, kā arī kriminālkodeksā pievienoja dzimuma pazīmju aizsardzību. Moldova arī grozīja savu vienlīdzības likumu un kriminālkodeksu, lai tajos iekļautu seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti. Somija pieņēma savu Transpersonu likumu, kas regulē LGR, balstoties uz pašnoteikšanos. Stājās spēkā Šveices tiesību akti par laulību vienlīdzību, kas viendzimuma pāriem piešķīra arī tiesības uz kopīgu adopciju un medicīniski asistētu insemināciju. Horvātijā pēc tiesas nolēmuma viendzimuma pāri tagad var pieteikties kopīgai adopcijai un otra vecāka adopcijai.

Lai iegūtu plašāku informāciju par ILGA-Europe un iepazītos ar atsevišķiem valstu pārskatiem, dodieties šeit: www.rainbowmap.ilga-europe.org

Sociālā nevienlīdzība

ES daudzdimensiju nevienlīdzības monitoringa satvars ir interaktīvs rīks nevienlīdzības uzraudzībai, kartēšanai, izsekošanai un salīdzināšanai visā ES. Rīks tika izstrādāts pētnieciskā izpētes projekta ietvaros, lai izveidotu strukturētu rādītāju satvaru nevienlīdzības uzraudzībai un analīzei ES. Satvars aptver 10 galvenās dzīves jomas — no zināšanām, veselības un materiālās labklājības līdz kultūrai un vides apstākļiem. Katru no tām var pētīt sīkāk un attēlot kartē visā ES, lai salīdzinātu tendences un rezultātus dažādās valstīs. Zemāk redzamā karte attēlo to iedzīvotāju procentuālo daļu, kuri uzskata, ka viņu valsts nav vieta, kur pret sievietēm izturas ar cieņu un respektu. Valstis tumšāk zilā krāsā ir tās valstis, kur lielāka iedzīvotāju daļa uzskata, ka pret sievietēm neizturas ar cieņu un respektu; 2023. gadā Rumānija un Portugāle bija valstis, kurās vislielākais iedzīvotāju īpatsvars uzskatīja, ka pret sievietēm neizturas ar cieņu un respektu.

Iedzīvotāju procentuālā daļa, kas uzskata, ka sievietes šajā valstī netiek cienītas un pret tām neizturas ar cieņu

ES dalībvalstu karte (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija), iekrāsota piecās joslās no 0.05 līdz 0.28; vistumšākais tonējums aptver Rumāniju, Portugāli, Itāliju, Grieķiju, Horvātiju un Zviedriju.

Šī otrā karte izceļ iedzīvotāju uztveri par drošību un dzīves kvalitāti imigrantu kopienām. 2023. gadā Horvātija un Ungārija bija valstis, kur vislielākais iedzīvotāju īpatsvars norādīja, ka viņu valsts nav laba vieta dzīvošanai imigrantu kopienām.

Iedzīvotāju procentuālā daļa, kas uzskata, ka teritorija, kurā viņi dzīvo, nav laba vieta dzīvošanai imigrantiem

ES dalībvalstu karte, iekrāsota sešās joslās no 0.07 līdz 0.68; vistumšākais tonējums aptver Horvātiju, Ungāriju, Slovākiju, Bulgāriju, Grieķiju, Čehiju un Poliju, savukārt visgaišākais tonējums ir Portugālē, Īrijā, Zviedrijā un Somijā.

Lai sīkāk izpētītu ES daudzdimensiju nevienlīdzības monitoringa satvara nevienlīdzības kartes un valstu profilus, dodieties šeit: Sākumlapa | ES daudzdimensiju nevienlīdzības monitoringa satvars (europa.eu)

Veselības nevienlīdzība

Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistrs ir viena no Eiropas Vēža uzveikšanas plāna galvenajām iniciatīvām. Tas nodrošina pamatotus un uzticamus datus par vēža profilaksi un aprūpi, lai noteiktu tendences, atšķirības un nevienlīdzību starp dalībvalstīm un reģioniem. Zemāk redzamā karte parāda to zāļu procentuālo daļu, kuras tiek lietotas bērniem ar vēzi vecumā no 0 līdz 18 gadiem un ir pieejamas katrā valstī, no 68 zālēm, kas Vassal et al., 2021 [6] pētījumā tika noteiktas kā būtiskas. Krāsas tonis atspoguļo datu reitingu atbilstoši datu diapazonam katram rādītājam piecās kategorijās. Valstis, kas iekrāsotas ar visgaišāko toni, bija starp 20% vislabākos rezultātus sasniegušajām valstīm attiecībā uz bērnu onkoloģijas pacientiem izmantoto zāļu pieejamības procentuālo daļu vēža nevienlīdzības kontekstā. Pelēkā krāsa norāda, ka par konkrēto valsti dati nav pieejami.

Būtisko bērnu onkoloģijas zāļu pieejamības procentuālā daļa pa valstīm

Gaišāks tonis norāda uz labāku sniegumu. Joslas: 44.1 līdz 58.8; 58.9 līdz 75.8 (ES27: 75.8); 75.9 līdz 82.4; 82.5 līdz 88.2; 88.3 līdz 97.1; dati nav pieejami. Luksemburga: N/A; Malta: 77.9.

Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistrs ļauj arī izpētīt datus pa valstīm, lai dziļāk izprastu ar vēzi saistīto veselības nevienlīdzību jūsu reģionā. Lai izpētītu vairāk, dodieties šeit: Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistrs (ECIR) | ECIR – Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistrs (europa.eu)

Iekļaujoša un pieejama komunikācija

Iekļaujoša komunikācija nozīmē informācijas sniegšanu veidos, ko ikviens var viegli saprast un kuriem var piekļūt, un tā ir svarīga, lai palīdzētu nodrošināt, ka vairāk cilvēku var piekļūt ar viņu aprūpi saistītai svarīgai informācijai, to uztvert un saprast. Iekļaujoša komunikācija aptver visus saziņas veidus, tostarp: verbālo komunikāciju, neverbālo komunikāciju, rakstisko komunikāciju un norādes/informāciju. Pieejama informācija ir viens no mehānismiem, kas nodrošina iekļaujošu komunikāciju. Piemēram, sazinoties ar jaunajiem pacientiem, īpaši jāpadomā par izmantoto valodu un detalizācijas pakāpi, lai visa informācija tiktu sniegta viņiem saprotamā veidā. Savukārt pieejama komunikācija var būt, piemēram, subtitri video saturam tiem, kuriem pie datora var nebūt piekļuves skaļruņiem/austiņām, un/vai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem. Lai gan, domājot par pieejamību, mēs bieži domājam par invaliditāti, iekļaujoša un pieejama komunikācija sniedz ieguvumus ikvienam un samazina pārpratumu risku, kas veselības aprūpes vidē var būt ļoti kaitīgs.

Veids, kā cilvēki sazinās dažādās kultūrās, ir plaša un sarežģīta tēma, un runātā valoda ir viens no aizraujošākajiem un visuzskatāmākajiem starpkultūru komunikācijas aspektiem. Pētījumi un pieredze šajā jomā ir palīdzējuši izveidot spektru, kura galējos punktos atrodas tiešie un netiešie komunikācijas stili. Atkarībā no kultūras (un arī personiskajām īpašībām) dažādi cilvēki var atrasties jebkurā šī kontinuuma punktā.

Tieša	Netieša
Formulējums ir nepārprotams.	Nav nepieciešams visu izteikt vārdos.
Uzdevums ir skaidrs.	Tiek saglabāta grupas harmonija.
Godīgums tiek augstu vērtēts.	Diplomātija tiek augstu vērtēta.

Netiešas komunikācijas kultūras, visticamāk, paļaujas uz neizrunātiem komunikācijas elementiem, piemēram, ķermeņa valodu, lai izvairītos no atklātas konfrontācijas un publiskiem izaicinājumiem. Vairākās Āzijas valstīs, īpaši tajās, kuras ietekmējis konfūcisms un budisms, piemēram, Ķīnā un Japānā, ļoti svarīga ir grupas harmonijas aizsardzība. Šeit dominē netieša komunikācija: tā palīdz saglabāt stabilitāti un dod cilvēkiem jēgas, mērķa un piederības sajūtu. Netiešai komunikācijai ir tendence korelēt ar formalitātēm, kas savukārt stiprina hierarhiju, struktūru un savas vietas apziņu, kā arī saglabātības sajūtu ikvienam, tādējādi atgriežoties pie grupas harmonijas idejas. Netiešas komunikācijas kultūrās parasti pastāv daudz stingrāks priekšstats par to, ko drīkst un ko nedrīkst teikt, kā un kam.

Savukārt tādās valstīs kā Somija un Nīderlande priekšroka tiek dota tiešai komunikācijai, lai attiecības veidotu, balstoties uz skaidrību. Cilvēki mēdz būt mazāk orientēti uz stabilitāti un vairāk atvērti izaicinājumiem un pārmaiņām. Šajās kultūrās parasti mazāka nozīme tiek piešķirta formalitātēm, kuras tiek uzskatītas par saistītām ar statusu vai hierarhiju. Tās mēdz būt egalitāras kultūras un sabiedrības, kurās tiek augstu vērtēta indivīdu brīvība un tiesības paust sevi.

Atkarībā no tā, kur dažādie komunikācijas stili atrodas šajā spektrā, cilvēki no noteiktām kultūrām var uztvert kolēģus kā pārāk tiešus vai neiejūtīgus vai arī kā pārāk neskaidrus un atturīgus. Ir svarīgi novērtēt, ka lielākā daļa kultūru atradīsies kaut kur šī kontinuuma vidū. Piemēram, briti var būt tieši, taču viņi bieži savus vēstījumus formulē tā, ka tie šķiet mazāk konfrontējoši, pieklājīgāki un diplomātiskāki. Britu kultūrā parasti sastopami gan tiešas, gan netiešas komunikācijas elementi.

Veids, kā kultūra komunicē, sniedz būtisku ieskatu tajā, kā tās cilvēki domā un attiecīgi strādā un veido lietišķas attiecības. Lielākoties komunikācija pārsniedz izrunātos vārdus, un vēstījumi tiek nodoti ar balsi, ķermeņa valodu un citām norādēm.

Galvenie padomi, kā padarīt savu komunikāciju pieejamāku un iekļaujošāku

Esiet autentiski. Iekļaujošas komunikācijas pamatā ir autentiskums, patiesums un godīgums. Parasti ir pamanāms, ja cilvēks ir “samākslots” vai nesaka patiesību. Neapzināti aizspriedumi arī var ietekmēt to, kā cilvēki komunicē ar citiem un kā tas var novest pie iekļaušanas vai izslēgšanas. Ķermeņa valoda var veicināt mūsu sajūtu, ka esam iekļauti vai izslēgti. Padomājiet par savu ķermeņa valodu noteiktos dienas brīžos (īpaši tad, kad esat aizņemti), kā tā var ietekmēt citus un kā jūs varētu būt apzinātāk iekļaujoši.

Atzīstiet savas kļūdas. Daudziem cilvēkiem veselības aprūpes vidē spēja parādīt ievainojamību bieži ir ļoti sarežģīta, taču, lai jūsu komunikācija būtu iekļaujošāka, ja ir pieļauta godprātīga kļūda vai kaut kas izdarīts nepareizi/slikti, nemēģiniet to slēpt. Neviens nav eksperts visā, un nevienam nav atbilžu uz visu. Cilvēki daudz biežāk reaģē atbalstoši un pozitīvi, ja mēs atzīstam savas kļūdas, nevis mēģinām tās noslēpt vai piesegt un pēc tam tās tiek atklātas. Tas pats attiecas arī uz situācijām, kad trūkst izpratnes par kādu situāciju vai scenāriju. Lūgt skaidrojumu vai papildu izskaidrojumu nav vājums vai pašpārliecinātības trūkums — tas ir spēks. Jautājums “Atvainojiet, es to nesaprotu – vai varat paskaidrot, ko tas nozīmē?” parāda vēlmi mācīties un iegūt skaidrību par situāciju. Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar iekļaušanu un dažādību. Ir tik daudz dažādu iezīmju un atšķirīgu dzīves pieredžu, ka kļūdas noteikti gadīsies, un mēs nevarēsim zināt visu. Pasaule, valoda un terminoloģija nepārtraukti mainās, tādēļ vienmēr centieties saglabāt atvērtu prātu, būt gatavi pieņemt labojumus un uzdot jautājumus, lai iegūtu skaidrību un mācītos no kļūdām.

Esiet pašreflektīvi. Bieži var būt brīži, piemēram, “tas nesanāca gluži pareizi” vai “tas netika uztverts tā, kā bija iecerēts”. Rīcības nolūks neatceļ tās ietekmi, ja kāds jūtas izslēgts. Labākā reakcija ir apzināties kļūdu, atvainoties par radīto ietekmi un darīt visu iespējamo, lai situāciju labotu un nākotnē vairs neliktu šim cilvēkam justies izslēgtam.

Esiet elastīgi. Daži cilvēki vislabāk uztver stāstus, citi — faktus un pierādījumus. Apsveriet iespēju elastīgi pielāgot savu komunikācijas stilu, lai tas vislabāk atbilstu auditorijas vajadzībām, nevis jūsu pašu vēlmēm. Piemēram, kāds jūsu komandas dalībnieks var strādāt vislabāk, saņemot ļoti skaidrus un tiešus norādījumus, jo viņš ir ļoti metodisks un var ne pārāk labi strādāt ar neskaidriem jēdzieniem, savukārt citi var dot priekšroku brīvībai būt radošiem un piedāvāt risinājumus. Apsveriet, kā pielāgoties dažādiem cilvēkiem komandā. Tas ir aktuāli arī, strādājot ar jauniešiem: daži jaunieši var vēlēties saņemt visu informāciju uzreiz, lai varētu pieņemt informētu lēmumu, bet citi var dot priekšroku rakstiskai informācijai, lai viņiem būtu laiks to pārdomāt. Atklātas sarunas ar jauniešiem par to, kā viņi vēlas saņemt informāciju visā aprūpes laikā, var palīdzēt nodrošināt efektīvu komunikāciju.

Domājiet par viņu vajadzībām. Bieži vien mēs iestrēgstam vienā un tajā pašā komunikācijas modelī. Diagnozes detaļu izskaidrošana reizēm var šķist kā labi zināms scenārijs, kas nozīmē, ka mēs aizmirstam: tā var būt piektā reize, kad tajā dienā sakām šos vārdus, bet jūsu pacients tos var dzirdēt pirmo reizi. Atvēliet laiku, lai novērtētu empātijas pozitīvo ietekmi šajā situācijā. Atvēliet laiku arī tam, lai padomātu, kā jūs varat atvieglot šo sarunu. Vai viņiem nepieciešama informācija citā valodā? Vai viņiem palīdzētu attēli vai shēma, lai saprastu operāciju? Vizuālie materiāli bieži var palīdzēt jauniešiem izskaidrot sarežģītus jēdzienus un var kalpot kā atbalsts sarunās cilvēkiem ar sociālās komunikācijas atbalsta vajadzībām.

Svarīgi arī atcerēties, ka jums nav jāzina visas atbildes. Ja neesat pārliecināti, kas palīdzētu cilvēkam, ar kuru sazināties, apsveriet iespēju viņam pajautāt un noskaidrot, kā varētu pielāgoties viņa vajadzībām. Pacietības veicināšana un atbalstošas atmosfēras radīšana šeit ir īpaši vērtīga.

Ieturiet pauzi. Ja rodas pārpratums, ieturiet pauzi un vēlreiz izvērtējiet situāciju. Lielākoties cilvēki lielāko daļu laika domā ātrās domāšanas režīmā, īpaši tad, kad ir aizņemti, izjūt stresu vai laika spiedienu. Laika atvēlēšana domāšanai un refleksijai var palīdzēt nodrošināt, ka jūs mācāties no mijiedarbības ar kolēģiem, pacientiem un ģimeni, lai nepārtraukti pilnveidotu savas iekļaušanas prasmes.

2. aktivitāte: Iekļaušanas pase

Sarunās ir svarīgi, lai mēs varētu precīzi novērtēt un izprast cilvēka vajadzības. Tālāk minētie jautājumi var palīdzēt strukturēt sarunu, runājot ar pacientiem, kolēģiem vai jebkuru citu cilvēku, kam var būt nepieciešams jūsu atbalsts. Šo atbilžu pierakstīšana un nodrošināšana, ka informācija tiek nodota tālāk (ar atļauju), pasargā cilvēku no nepieciešamības atkārtot vienu un to pašu katru reizi, kad viņš pārvietojas organizācijā.

Pastāstiet man par to, kas ikdienā ietekmē jūsu pieredzi? Kas jūs ietekmē visvairāk?
Kādus pielāgojumus es varu veikt, lai palīdzētu jums pēc iespējas pilnvērtīgāk iesaistīties savā pieredzē/lomā?
Jūs vislabāk zināt, kas jums palīdz, tāpēc, lūdzu, dalieties ar idejām par to, kā es varu pielāgot savu pieeju jūsu vajadzībām.
Mēs saprotam, ka notikumi, kas skar cilvēkus, par kuriem rūpējamies, vai notiek ar viņiem, var ietekmēt arī mūsu pašu pieredzi. Lūdzu, dalieties ar jebkādu informāciju, ar kuru jūtaties ērti dalīties, un kas ļautu mums labāk izprast cilvēkus jums apkārt.
Vai jūs vēlētos saņemt papildu informāciju par veselības un labbūtības atbalstu?
Kāds ir jūsu vēlamais komunikācijas stils? Piem. klātienē, tālruņa zvani, e-pasti, īsziņas
Vai ir kāds konkrēts veids, kā jūs dodat priekšroku jaunas informācijas saņemšanai? Piem. klātienē, rakstisks ziņojums, aizzīmju punkti
Cik bieži jūs vēlētos saņemt jaunāko informāciju, kad notiek izmaiņas? Un kādā veidā?
Vai ir vēl kas tāds, ko man būtu noderīgi zināt, lai nodrošinātu, ka jums ir pēc iespējas labākā pieredze?

Aktīvi iestājoties pret diskrimināciju

Termins blakusstāvētājs bieži tiek lietots kā neitrāls apzīmējums personai, kura ir lieciniece bieži vien nepatīkamai situācijai, kas var ietvert iebiedēšanu, uzmākšanos un diskrimināciju. Šī sadaļa palīdzēs jums saprast atšķirību starp pasīvu un aktīvu sabiedroto, to, cik svarīgi ir pāriet no pasīva sabiedrotā uz aktīvu sabiedroto, kā arī sniegs galvenos ieteikumus, kā kļūt par aktīvu sabiedroto un radīt patiesi iekļaujošu vidi.

Aktīvs blakusstāvētājs ir persona, kas iejaucas, lai apstrīdētu diskriminējošu uzvedību. Pasīvs blakusstāvētājs var būt persona, kura tic pareizai rīcībai, bet neaizrāda tiem, kuri rīkojas nepareizi. Būt par aktīvu blakusstāvētāju bieži prasa lielu drosmi, taču vissvarīgākais ir tas, ka rīcība vienmēr tiek veikta.

Blakusstāvētāja efekts izpaužas tad, kad indivīds ir mazāk gatavs piedāvāt palīdzību kādam, kam tā nepieciešama, ja apkārt ir citi cilvēki. Cilvēki var justies neērti vai nevēlēties palīdzēt dažādu iemeslu dēļ, tostarp:

Sociālā ietekme / identitāte – domāšana, ka, ja neviens cits neko nedara, cietušajam, iespējams, palīdzība nav vajadzīga, viņš to nevēlas vai nav to pelnījis / nepieder šai videi.
Auditorijas kavējošais efekts – bailes no apmulsuma un izcelšanās, reaģējot pirmajam. Persona var nevēlēties radīt ažiotāžu vai izcelties.
Bailes no negatīvām sekām – sajūta, ka pastāv risks saskarties ar sekām vai ka rīkoties nav droši.
Atbildības izkliede – pārliecība, ka situāciju atrisinās kāds cits.
Nepareizi pieņēmumi – dažkārt cilvēki kļūdaini uzskata, ka citi pārsvarā atbalsta viedokli, kas atšķiras no viņu pašu viedokļa

Ja cilvēki neizsakās, redzot problemātisku uzvedību, viņi pieņem, ka pastāv vienprātība par to, ka šāda uzvedība ir ierasta un/vai pieņemama. Tāpēc tiem, kuri ir vairākumā, ir pienākums norādīt uz negatīvu rīcību un uzvedību, demonstrējot veselīgu, pozitīvu uzvedību, lai nepieļautu, ka problemātiska uzvedība tiek uztverta kā pieņemama.

Aktīvi blakusstāvētāji spēj:

Pamanīt notikumu – viņi ir liecinieki situācijai un tajā izpaustajai negatīvajai uzvedībai.
Interpretēt to kā problēmu – viņi nepieņem, ka problēma jau ir atrisināta, un nenovērtē par zemu tās nozīmīgumu.
Justies atbildīgiem par rīcību – viņi izjūt empātiju pret cietušo un saprot, ka neiejaukšanās nozīmē netiešu līdzdalību.
Pārvaldīt nepieciešamās prasmes rīcībai – viņiem ir drosme un pārliecība par savu spēju iejaukties.

Pāreja no pasīva blakusstāvētāja uz aktīvu blakusstāvētāju var prasīt laiku, drosmi, zināšanas, kā arī specifisku apmācību par tādām tēmām kā drosmīgas sarunas un psiholoģiskā drošība. Zemāk ir daži galvenie ieteikumi, kas palīdzēs jums pāriet no pasīva blakusstāvētāja uz aktīvu blakusstāvētāju.

Apstājieties/pauzējiet – Veltiet laiku, lai izvērtētu situāciju un pārdomātu vispiemērotāko rīcības veidu. Būt par aktīvu blakusstāvētāju nenozīmē pakļaut sevi briesmām. Tas nozīmē izvērtēt situāciju un izlemt par saprātīgu rīcības veidu, lai aizsargātu visus iesaistītos.

Atpazīstiet potenciālās situācijas – Pievērsiet uzmanību apkārtējai videi un atpazīstiet, kad situācija var pāraugt kaitējumā. Tas var ietvert situācijas, kurās kāds tiek aizskarts, iebiedēts vai apdraudēts. Ja konkrētajā brīdī nav iespējams rīkoties, pēc tam sazinieties ar skarto personu un piedāvājiet turpmāku atbalstu un nākamo rīcības soli.

Veiciniet pārmaiņas – Ja to ir fiziski/psiholoģiski droši darīt, pārliecinoši apstrīdiet uzvedību ar ķermeņa valodu, sejas izteiksmēm un/vai vārdiem, vienlaikus ņemot vērā visu situācijā iesaistīto drošību. Var būt lietderīgi pāridarītāju ‘iesaistīt sarunā’ un uzsākt sarunu par to, kāpēc uzvedība bija neatbilstoša, nevis ‘publiski nosodīt’ rīcību, kas var radīt konfliktu.

Novērsiet uzmanību – Tā var būt mazāk tieša pieeja. Pievērsiet uzmanību kam citam, pārtrauciet pāridarītāju un/vai mainiet sarunas tēmu. Tas var palīdzēt cietušajam izkļūt no bīstamas situācijas. Tas ir īpaši efektīvi mikroagresiju gadījumos.

Veiciet piezīmes – Ja esat liecinieks neiekļaujošai uzvedībai, pierakstiet informāciju par situāciju vai nopietnākos gadījumos ierakstiet situāciju, izmantojot diktofonu un/vai video mobilajā tālrunī, lai nodrošinātu pierādījumus. Pirms rīkoties tālāk, vienmēr pajautājiet skartajai personai, ko tā vēlētos darīt ar šo dokumentāciju.

Apstipriniet pieredzi – Ja persona dalās ar savu kaitējuma pieredzi, praktizējiet aktīvu klausīšanos, izrādot empātiju, atzīstot viņas pieredzi un piedāvājot atbalstu un resursus.

Meklējiet palīdzību – Uzmākšanās un/vai diskriminācija dažkārt prasa nopietnāku iejaukšanos. Ja tas ir acīmredzams, meklējiet palīdzību pie kāda cita, ziņojiet par nepieņemamu uzvedību un eskalējiet problēmas, izmantojot formālās procedūras un sazinoties ar HR.

Piedāvājiet atbalstu – Tas var ietvert sazināšanos ar skarto personu, piedāvājumu pavadīt viņu uz drošu vietu vai vienkārši ļaut viņai zināt, ka esat viņai līdzās un esat gatavs turpināt sniegt atbalstu pēc situācijas.

Turpmāka izglītošanās un atbalsts – meklējiet apmācību programmas un mācību resursus, lai uzzinātu vairāk par to, kā kļūt par efektīvu aktīvu blakusstāvētāju. Tāpat meklējiet atbalsta mehānismus sev pēc iejaukšanās. Iepazīstieties ar tādām grāmatām kā The Bystander Effect, Catherine Sanderson vai The Upstander: How to Change the World by Standing Up When Others Don’t, Rose Brock. Ja dodat priekšroku mācīties, skatoties un klausoties, varat iepazīties ar dokumentālajām filmām, piemēram, The Hunting Ground (2015) – dokumentālā filma pēta seksuālās vardarbības epidēmiju Amerikas Savienoto Valstu koledžu pilsētiņās un uzsver aktīvu blakusstāvētāju nozīmi šo incidentu novēršanā un reaģēšanā uz tiem, vai The Kindness Diaries (2017) – dokumentālo seriālu, kas seko kāda vīrieša ceļojumam apkārt pasaulei ar motociklu, paļaujoties tikai uz svešinieku laipnību. Seriāls izceļ individuālu labestības aktu spēku un to, cik svarīgi ir būt aktīvam blakusstāvētājam ikdienas dzīvē.

Paņēmieni diskriminējošas valodas un uzvedības apstrīdēšanai

Ir vairāki paņēmieni, kā apstrīdēt aizvainojošu valodu; jums būs jāizvēlas pieeja, kas vislabāk atbilst jums un konkrētajai situācijai. Padomājiet, kādu rezultātu vēlaties sasniegt: vai tas ir pārliecinoši noteikt robežu tam, kas ir pieņemams, vai arī ievest kādu mācīšanās telpā, kur jūs varat viņu izglītot?

Neliela daļa cilvēku ir atklāti rasistiski / seksistiski / homofobiski / transfobiski noskaņoti utt., un viņu domas mainīt neizdosies. Mērķis attiecībā uz šo grupu ir panākt sekas par to, ko viņi ir pateikuši. Piemēram, skaidri un pārliecinoši sakot: “tas, ko tu tikko pateici, ir rasistiski un aizvainojoši. Lūdzu, nesaki to manā klātbūtnē vēlreiz.” Ja viņi turpina lietot diskriminējošu un aizvainojošu valodu un atsakās atzīt savu uzvedību, tad sakiet: “Tu turpini būt rasistisks pēc tam, kad es lūdzu tevi tā nerīkoties. Es tagad aiziešu,” un aizejiet. Tas, ko jūs tikko izdarījāt, ir skaidri parādījāt viņiem viņu rīcības sekas. Ja visi sabiedrībā konsekventi šādi rīkotos ar cilvēkiem, kuri ir atklāti naidīgi noskaņoti, viņi iemācītos, ka 1) viņu uzskati nav publiski paužami un, cerams, 2) kāpēc tas tā ir.

Daudz lielāka grupa ir cilvēki, kuri saka vai dara diskriminējošas lietas, lieto aizvainojošus vārdus vai terminus, bet paši sevi neuzskata par diskriminējošiem. Patiesībā tas, ka viņus uztvertu kā rasistus, visticamāk, liktu viņiem justies kaunā, un tas savukārt nozīmē, ka viņi kļūst aizsargājoši un pretojas pārmaiņām. Mērķis, strādājot ar šo grupu, ir palīdzēt viņiem nonākt tādā stāvoklī, kurā viņi jūtas spējīgi pieņemt, ka ir kļūdījušies, un apņemties to mainīt. Bieži vien viņi nesaprot, kāpēc tas, ko viņi ir pateikuši, ir diskriminējoši.

1. paņēmiens

Kad viņi pasaka kaut ko aizvainojošu, jūs varētu teikt: “hei, šo vārdu/frāzi vairs nav pieņemami lietot, jo tā ļoti sāpina (XXX) cilvēkus”. Būtiski ir to pateikt laipnā veidā un būt gatavam tam, ka viņiem var būt reakcija.
Viņi varētu teikt: “ak, labi, es to nezināju...” vai arī kļūt aizsargājoši vai neapmierināti. Ja tā notiek, saglabājiet mieru un empātiju un sasaistiet to ar viņu pieredzi, piemēram: “ja kāds tevi nosauktu vārdā, kas tev nepatīk, vai tu negribētu, lai tu varētu viņam lūgt pārtraukt to darīt?”
Mēģiniet iesaistīt viņu empātiju. Parasti labākais veids, kā to izdarīt, ir sasaistīt to ar viņu pieredzi. Tāpēc pieeja “bet ja tu būtu šajā situācijā...” ir noderīga, vai arī, ja jūs viņus pazīstat un varat to tieši sasaistīt ar viņu personīgo pieredzi vai ģimeni, tas var būt vēl spēcīgāk, piemēram: “kā tu justos, ja tev bērniem būtu jāizskaidro, ko darīt, lai policija viņus nenošautu?” Diemžēl daudziem cilvēkiem nav viegli izjust līdzjūtību pret cilvēkiem, kurus viņi nepazīst, tāpēc jums viņi līdz tai jāved caur to, kas viņiem ir svarīgs.

2. paņēmiens

Kad viņi pasaka kaut ko rasistisku (piemēram: 'Es nedomāju, ka rase ir attaisnojums nabadzībai, visam XX kopienai vajag tikai savest sevi kārtībā tāpat kā mēs to izdarījām'), jūs varētu jautāt: “tiešām, kāpēc tu tā domā?”
Turpiniet uzdot mierīgus, atvērtus jautājumus, lai iedziļinātos mazliet vairāk.
Tam vajadzētu palīdzēt viņiem pašiem iziet cauri saviem domāšanas procesiem un ieraudzīt, ka viņi atkārto aizvainojošus stereotipus, kuri nav balstīti ne uz ko, vai vismaz palīdzēt viņiem nonākt mazāk pārliecinātā prāta stāvoklī, kurā viņi ir atvērti citām idejām.
Pēc tam jūs varētu teikt: “Labi, bet saskaņā ar šo (uzticamu avotu jūsu telefonā vai statistiku, ko esat iegaumējis) XX kopiena tajā pašā darbā pelna par 20% mazāk nekā viņu YY kolēģi — tas nešķiet godīgi, vai ne?” Vai arī: “Tas bija netaisnīgi arī pret mums, un es zinu, ka tas mums bija sāpīgi. Tāpēc vai tu nevēlies, lai citiem nebūtu jāiziet cauri tai pašai cīņai tikai tāpēc, lai izdzīvotu?”

Ja vēlaties uzzināt vairāk, internetā izpētiet ‘pārliecinošas komunikācijas paņēmienus’ un ‘nevardarbīgu komunikāciju’ (zināmu arī kā NVC). Ir daudz dažādu paņēmienu un arī video piemēri par to, kā tas darbojas praksē.

Kā man reaģēt, ja kāds mani izaicina?

Var būt satraucoši dzirdēt, ka tas, ko esat pateicis, ir aizvainojoši, īpaši, ja jums šķiet, ka jūsu nodomi nebija ļaunprātīgi. Tomēr jums tas ir jāpārveido par iespēju mācīties un mainīties. Mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā rasistiska, homofobiska, transfobiska, aiblējoša, seksistiska un cita diskriminējoša valoda, idejas un stereotipi var tikt uztverti kā norma, un tos var būt viegli lietot, nedomājot. Galvenais ir būt atvērtam savu pieņēmumu, ticības šiem stereotipiem pārskatīšanai un spēt mainīt savu uzvedību. Ja jūs izaicina par konkrētas frāzes vai stereotipa lietošanu, labākais veids, kā reaģēt, ir:

Pauzēt. Ieklausieties tajā, ko saka otrs cilvēks.
Atvainoties par to, ko teicāt. Ja neesat pārliecināts, kas tieši bija aizskarošs tajā, ko pateicāt, mierīgi pajautājiet otram cilvēkam, vai viņš varētu to izskaidrot. Ja viņš to nevar vai nevēlas darīt, atzīmējiet sev, ka to vēlāk izpētīsiet.
Pārdomāt situāciju un pēc tam mainīt savu uzvedību.
Plašāk izpētīt šo tēmu, lai paplašinātu savu izpratni.

Jauniešu un viņu ģimeņu interešu aizstāvības nozīme

Ir ļoti svarīgi, lai pacienti būtu savas aprūpes centrā, īpaši brīžos, kad ir liela noslodze, jo mēs dažkārt varam aizmirst, ka veselības aprūpe pacientiem var būt biedējoša un mulsinoša vide, un mūsu uzdevums ir ne tikai palīdzēt viņiem izveseļoties, ja tas ir iespējams, bet arī nodrošināt, lai viņi šo procesu izietu ar pēc iespējas lielāku atbalstu un pārliecību.

Uz pacientu vērsta aprūpe ir pieeja, kas iesaista pacientus lēmumu pieņemšanā par viņu pašu veselības aprūpi un piešķir visaugstāko nozīmi viņu cieņai, autonomijai un respektam. Savukārt uz ārstu vērsta aprūpe prioritizē veselības aprūpes speciālista viedokļus un lēmumus pār pacienta vēlmēm un lēmumiem. Prasmes un pieejas, kas saistītas ar uz pacientu vērstu pieeju, kuras centrā ir empātija, autonomija un pacienta iespēcināšana, ir saistītas ar augstāku aprūpes kvalitāti un labākiem iznākumiem [7].

Viens no veidiem, kā nodrošināt, ka jūsu jaunie pacienti patiešām ir savas veselības aprūpes centrā, ir dot viņiem iespēju justies pietiekami pārliecinātiem, lai uzdotu jautājumus un informētu jūs, kad viņi kaut ko nesaprot vai viņiem ir vajadzīga papildu informācija. To var panākt šādi:

Vienkārši uzklausiet – pārāk bieži mēs koncentrējamies uz to, lai pacients klausītos mūs, taču tikpat svarīgi ir veltīt laiku, lai uzklausītu viņu. Kad mēs veltām laiku, lai patiesi sadzirdētu otra cilvēka skatījumu, tas var būt ļoti iespēcinoši.
Atbalsta draugi – dažkārt veselības aprūpes vide jauniešiem var būt biedējoša, īpaši tad, ja viņi gandrīz tikai mijiedarbojas ar pieaugušajiem. Iespēja runāt ar citiem, kuri ir tuvāk viņu vecumam, par dažādiem viņu pieredzes aspektiem var patiešām palīdzēt viņiem labāk saprast, kas notiek un kādas ir iespējas.
Atbalstiet jaunākos darbiniekus – arī šeit daudzās sabiedrībās mūs virza priekšstats, ka vecākajam cilvēkam telpā noteikti jābūt ekspertam, taču, iespēcinot jaunākos darbiniekus un dodot viņiem telpu uzņemties vadību un attīstīties, jūs parādāt jaunajiem pacientiem, ka šī ir vieta, kur viņus var sadzirdēt.
Esiet pazemīgi – var būt ļoti grūti atzīt, ka kļūdāmies, un profesionāļi bieži to dara ļoti nelabprāt. Īpaši, runājot par iekļaušanu, mēs no jauniešiem un pacientiem varam ļoti daudz mācīties, taču, lai to darītu, mums ir jābūt godīgiem pret sevi un citiem, kad kaut ko nezinām.
Dodiet jauniešiem vietu pie galda – jauniešu iesaiste pacientu interešu aizstāvībā un pacientu forumos var nodrošināt, ka pakalpojumu sniegšana un pētniecība patiešām atbilst jauno pacientu vajadzībām. Viņi var sniegt ļoti daudz vērtīga, ja mēs viņiem dodam vietu pie galda.

Vecāka loma gadu gaitā ir būtiski mainījusies. Agrāk rūpju atbildība stingri gulās uz sievietēm, savukārt šodien vecāka statuss vairs nav stingri rezervēts tikai tiem, kuriem ir bioloģiska saikne. Cilvēki kļūst par vecākiem dažādos veidos, tostarp adopcijas, laulības vai audžuģimenes ceļā, bet ne tikai. Vecāka loma ir kopīgs atbalsts starp visiem ģimenes vienības locekļiem. Veidojot ģimenei draudzīgu organizāciju, ir jāņem vērā daudz vairāk nekā tikai konkurētspējīga maternitātes vai paternitātes politika. Mūsdienās pierādījumi par nepieciešamību atbalstīt vecāku emocionālo un fizisko labbūtību ir labi dokumentēti un neapstrīdami. Organizācijas saprot, ka, ja tās nespēj piedāvāt labu atbalstu šajā periodā, tās var nonākt situācijā, kurā negatīvi ietekmē jaunieša un ģimenes aprūpi. Veltiet laiku, lai izprastu vecāku vajadzības atsevišķi no jaunieša vajadzībām, lai spētu nodrošināt atbalstu abiem. Taču atcerieties: pat ja jūsu pacients ir jauns, primāri jūs esat atbildīgi par viņa aprūpi, tāpēc viņam ar vecāku atbalstu būtu jābūt iespējai iesaistīties arī šajos jautājumos.

Iekļaujošas valodas glosārijs

Iekļaujoša valoda ir plaši apspriesta tēma, taču diemžēl nav vienprātības par to, kas ir iekļaujoša valoda. Valoda, kas ir piemērota dažām grupām, var nebūt piemērota citām, un pat vienas grupas ietvaros valoda, kuru dod priekšroku lietot viens cilvēks, var nebūt pieņemama citam šīs pašas grupas cilvēkam. Tas ir īpaši sarežģīti, domājot par saziņu otrajā valodā vai tulkojumiem vairākās valodās. Zemāk sniegtas dažas norādes par konkrētiem vārdiem un frāzēm vairākās dažādās valodās, taču vissvarīgākā pieeja, domājot par savu valodu, ir vienmēr atsaukties uz cilvēku, ar kuru runājat, un lietot vārdus, ar kuriem viņš jūtas visērtāk. Dažkārt var būt noderīgi apsvērt arī ikdienas valodas lietošanu akadēmiskas terminoloģijas vietā, runājot ar kādu, kura dzimtā valoda nav angļu valoda.

Invaliditāte

Valoda par invaliditāti Eiropā ievērojami atšķiras. Ir divi modeļi, kas skaidro, kā mēs mēdzam domāt par invaliditāti. Medicīniskais modelis uzlūko invaliditāti kā slimību vai kaut ko tādu, kas ir jānovērš vai kam ir jāpalīdz. Daudziem var šķist, ka šis modelis pieņem, ka problēma ir pašā cilvēkā ar invaliditāti. Sociālais invaliditātes modelis to pārskata un par barjeru uzskata sabiedrību; šajā modelī problēma ir ārējā pasaulē – ar cilvēku ar invaliditāti nekas nav nepareizi. Ja sistēmas, ēkas, darbavietas u. c. tiktu veidotas, domājot par iekļaušanu, tad cilvēka invaliditāte neietekmētu (vai ietekmētu mazāk) viņa līdzdalību dažādās vidēs. Tomēr veselības aprūpē tas nav tik vienkārši – ir daudzi invaliditāti izraisoši stāvokļi, kurus var ārstēt līdz tādai pakāpei, ka tiem nav jāatstāj ilgtermiņa sekas uz cilvēku; vēzis ir lielisks piemērs. Angļu valodā medicīniskais invaliditātes modelis pārsvarā izmanto personu pirmajā vietā izvirzošu valodu, piemēram, persona ar invaliditāti, savukārt sociālais invaliditātes modelis (kam bieži dod priekšroku invaliditātes tiesību aizstāvji) pārsvarā izmanto identitāti pirmajā vietā izvirzošu valodu, piemēram, cilvēks ar invaliditāti kā identitātes daļu. Savukārt dažās Eiropas valodās, piemēram, franču valodā, par visiekļaujošāko pieeju tiek uzskatīta identitāti pirmajā vietā izvirzoša valoda, piemēram, une personne en situation de handicap.

Dažiem cilvēkiem personu pirmajā vietā izvirzoša valoda var būt noderīga, jo tā palīdz saskatīt, ka invaliditāte nav viss, kas raksturo cilvēku, bet tikai daļa no viņa identitātes, savukārt citiem visnoderīgākā var būt identitāti pirmajā vietā izvirzoša valoda, jo tā atzīst invaliditāti kā nozīmīgu viņu identitātes aspektu. Nav tik vienkārši, ka viena pieeja būtu pareiza un otra nepareiza; tas ir atkarīgs no situācijas, stāvokļa un konkrētā cilvēka. Piemēram, jūs neteiktu, ka kāds ir “vēža cilvēks”; jūs teiktu, ka viņš ir “cilvēks, kas dzīvo ar vēzi”, taču var gadīties, ka cilvēki dod priekšroku terminam “autistisks cilvēks” kā alternatīvai “cilvēks ar autismu”.

Domājot par ar invaliditāti saistītas valodas tulkošanu, rodas vēl viena sarežģīta problēma, jo tieši tulkojumi bieži var novest pie nejauši neiekļaujošas valodas. Piemēram, krievu valodā bieži lietotais vārds invaliditātei ir “инвалидность”. Tiešā tulkojumā angļu valodā tas nozīmētu “handicapped”, kas angļu valodā tiktu uzskatīts par aizvainojošu veidu, kā atsaukties uz invaliditāti. Tas ir saistīts ar to, kā vārds “handicapped” ir attīstījies. Tiek uzskatīts, ka šis vārds radies no 1504. gadā pieņemtas likumdošanas, kas legalizēja ubagošanu veterāniem ar invaliditāti, jo tika uzskatīts, ka viņi nespēs strādāt algotu darbu; to dēvēja par “cap in hand”, no kā arī radās termins “handicap”. Tāpēc angļu valodā šim vārdam ir negatīva konotācija, un tas ir noniecinošs veids, kā runāt par invaliditāti, taču krievu valodā tam nav šīs vēsturiskās nozīmes un tas ir vienkārši vārds, kas ieviests no citas valodas, lai apzīmētu invaliditāti, un ir pilnībā pieņemams termins.

Domājot par valodu saistībā ar invaliditāti Eiropā, ņemiet vērā šādu:

Nesakiet	Sakiet
Piesaistīts ratiņkrēslam / Confiné(e) au fauteuil roulant / An den Rollstuhl gebunden / În scaun cu rotile / Прикован към инвалидна количка	Ratiņkrēsla lietotājs / Une personne en fauteuil roulant / Rollstuhlfahrer:in / Utilizator de scaun cu rotile / Ползвател на инвалидна количка
Vēža upuris / Victime d'un cancer / Krebsopfer / Victimă a cancerului / Жертва на рак	Vēzi pārdzīvojušais / persona, kas dzīvo ar vēzi vai pēc vēža / Survivant du cancer / personne vivant avec ou après un cancer / Krebsüberlebende:r / Person, die mit oder nach Krebs lebt / Supraviețuitor de cancer / persoană care trăiește cu sau dincolo de cancer / Оцелял от рак / человек, живущий с раком или после него
Garīgi slims / Une personne malade mentale / Bolnav mintal / Психично болен	Persona, kas saskaras ar psihisku saslimšanu / Une personne avec des troubles de santé mentale / Persoană care se confruntă cu o boală psihică / Лице, страдащо от психично заболяване
Invalīdi / Adapté aux handicapés / Cei cu handicap / Инвалидни хора	Cilvēki ar invaliditāti / Sans barrière, sans obstacle / Persoane cu dizabilități / Хора с увреждания

Etniskā piederība/rase

Tāpat kā daudzu citu tēmu gadījumā, valoda par etnisko piederību un rasi Eiropā ir ļoti atšķirīga. Vispirms varam sākt ar atšķirības izpratni starp terminiem etniskā piederība un rase, jo angļu valodā tos bieži lieto savstarpēji aizstājami, lai gan tiem ir nedaudz atšķirīgas nozīmes. Termins rase mūsdienās tiek saprasts kā apzīmējums cilvēku grupām ar kopīgām fiziskām pazīmēm un kopīgām iezīmēm izcelsmē, kultūrā un vēsturē, piemēram, ādas krāsā un matu tipā. Savukārt termins etniskā piederība tiek saprasts kā attiecināms uz grupām, kurām ir kopīga sociālā, kultūras un valodas izcelsme un tradīcijas. Tomēr abi ir sociāli konstrukti, ko izmanto, lai iedalītu cilvēkus iedzīvotāju grupās. Cilvēka genomā pastāv ģenētiska variācija; vēsturiski daļa no šīm variācijām tika piedēvēta dažādām pasaules daļām, taču, ņemot vērā milzīgo cilvēku pārvietošanos ilgā laika periodā, mūsdienās nav iespējams noteikt rasi uz ģenētiska pamata. Neskatoties uz to, rases jēdziens joprojām veido cilvēku pieredzi gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Rasu aizspriedumi ir pamats diskriminācijai, izslēgšanai un vardarbībai, un tas var būtiski mainīt dažādu grupu pieredzi, iesaistoties veselības aprūpē.

Izprotot etnisko piederību un rasi, ir būtiski atzīt, ka abi ir sociāli konstrukti, nevis ģenētikā balstīti jēdzieni. Cilvēkiem ir kopīgi 99 % DNS, un nelielās atšķirības nesakrīt ar rasu kategorijām. Genomikas pētījumi atklāj, ka ģenētiskā daudzveidība tā dēvēto rasu grupu iekšienē bieži pārsniedz atšķirības starp tām, apstrīdot priekšstatu par skaidri nodalītām bioloģiskām rasēm. Tas uzsver, ka rasi un etnisko piederību vairāk veido vēsturiski un sociāli faktori, īpaši koloniālisms, kas ir uzturējis diskrimināciju un saistītu nevienlīdzību. Šie konstrukti būtiski ietekmē pieredzi veselības aprūpē, uzsverot nepieciešamību skatīt cilvēku daudzveidību caur sociālā konteksta prizmu, nevis balstoties uz novecojušiem bioloģiskiem pieņēmumiem.

Valoda par rasi un etnisko piederību krasi atšķiras atkarībā no daudziem faktoriem, piemēram, kultūras, reliģiskā, vēsturiskā un koloniālā konteksta. Pat, apsverot vārdu “rase”, jāņem vērā, ka, lai gan angļu valodā tas ir pilnībā pieņemams termins, daudzās Eiropas valstīs tas pēc Otrā pasaules kara ir izzudis no lietojuma. Laura Führer 2021. gada pētījumā [8] tika konstatēts, ka Norvēģijā termins etniskā minoritāte gandrīz vienīgi tiek lietots, lai apzīmētu nebaltās grupas, savukārt vārds etniskā piederība ir saistīts ar nacionālo izcelsmi. Neskatoties uz to, viņas pētījuma rezultāti parādīja, ka etniskā piederība galvenokārt tika izmantota ādas krāsas apzīmēšanai; dalībnieki norādīja, ka, domājot par vārdu imigrants, viņi iedomājas tumšādainus cilvēkus vai cilvēkus, kas nav no Eiropas. Lai gan šis vārds vienkārši attiecas uz cilvēku, kurš ir dzimis ārpus valsts un pārcēlies uz šo valsti. Tie dalībnieki, kuriem bija melna vai brūna āda, aprakstīja, ka ar viņu rasi un etnisko piederību saistītas mikroagresijas ir ikdienišķas, piemēram, viņu valodas prasmes tiek slavētas, jo tiek pieņemts, ka cilvēks ar tumšāku ādu nevarētu būt dzimis Norvēģijā vai brīvi runāt norvēģu valodā. Šī nedrošība attiecībā uz valodu, kas saistīta ar rasi un etnisko piederību, nav raksturīga tikai Norvēģijai, bet ir izplatīta pieredze visā Eiropā.

Daudzās valodās ieteikums ir izvairīties no vārda rase un tā vietā lietot vārdu etniskā piederība; bieži tas ir tāpēc, ka vārda “race” tiešais tulkojums bieži ir vārds “šķirne”, kam ir acīmredzami negatīvas konotācijas. Turklāt, raksturojot etnisko piederību, centieties lietot īpašības vārdus, nevis lietvārdus. Apsverot terminoloģiju, kas attiecas uz konkrētām rasu identitātēm un etniskajām grupām, vienas valodas vārdi var tikt uztverti kā aizvainojoši, ja tos lasa vai dzird cilvēks, kurš šo valodu nepārvalda. Piemēram, termins “negro” tiek plaši saprasts kā aizvainojošs apzīmējums melnādaino kopienai, kas vēsturiski un arī nesen ir izmantots kā aizskarošs apvainojums, un ka, atsaucoties uz kādu kā “melnādainu”, tas ir iekļaujošāk un piemērotāk. Tomēr spāņu valodā vīriešu dzimtes vārds melnam ir “negro”, kas var radīt zināmu apjukumu tiem, kuri nerunā spāniski. Arī tieši tam pašam vārdam dažādās valstīs var būt ļoti atšķirīgas konotācijas; piemēram, vārds “Tigan” Rumānijā tiek lietots kā aizvainojošs termins un angļu valodā tulkojas kā “Gypsy”, savukārt tas pats vārds krievu valodā “Цыган” ir pieņemams aprakstošs termins cilvēkiem ar ceļotāju vai nomadu izcelsmi.

Lai gan šī tēma var būt sarežģīta, sarunām par rasi un etnisko piederību ir jānotiek, lai veidotu dziļāku izpratni par pareizu terminoloģiju; bez pārliecības uzsākt šādas sarunas izpratne par valodu nekad neattīstīsies.

Domājot par valodu saistībā ar rasi un etnisko piederību Eiropā, ņemiet vērā šādu:

Nelietojiet	Lietojiet
Lietot etnisko piederību kā lietvārdu, piem., melnādainais / Une coloré·e	Lietot etnisko piederību kā īpašības vārdu, piem., melnādains cilvēks / Une personne noire
Etniskā minoritāte / Groupe racial, minorité visible / Minoria ethnica	Minorizēta etniskā grupa / Groupe racisé / Grupo étnico minorizado

Seksuālā orientācija un dzimumidentitāte

Apspriežot valodu par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, galvenais diskusiju avots ir dzimtes neitrāla valoda. Tas nozīmē, ka cenšaties izvairīties no atsauces uz konkrētu dzimumu/dzimti, noņemt dzimtes pieņēmumus no savas valodas un piedāvāt no dzimtes brīvu alternatīvu, kas ir iekļaujoša visām dzimtēm. Vēsturiski vīriešu dzimtes valodas lietojums kā noklusējums ir bijis ļoti izplatīts visā Eiropā; piemēram, ja atrodaties telpā, kur pilns ar sievietēm, bet ir viens vīrietis, jūs uzrunāsiet grupu, izmantojot vīriešu dzimtes formu. Tomēr 20. gadsimta beigās sākām vērot virzību prom no vīriešu dzimtes kā noklusējuma un sieviešu dzimtes alternatīvu pieaugumu līdz ar dzimtes aktīvisma un vēlēšanu tiesību kustības attīstību. Nesen ir pieaugusi virzība uz dzimtes neitralitāti ārpus vīriešu/sieviešu binārās sistēmas, un daudzas kopienas gan LGBTQ+ kopienā, gan ārpus tās cenšas atrast dzimtes neitrālu valodu, lai labāk raksturotu savu pieredzi. Tomēr daudzās valstīs tas ir kļuvis par strīdīgu tematu, jo daudzi jaunākās paaudzes pārstāvji iestājas par neitrālu formu pretstatā vīriešu vai sieviešu dzimtei. Vienlaikus daudzās Eiropas valodās dzimtes neitrālās alternatīvas tiek uzskatītas par neformālākām, un lielāku pretestību izrāda tie, kuriem ir tradicionālāka pieeja valodai. Valodas daba ir tāda, ka tā laika gaitā attīstās, un šīs pārmaiņas sakrīt ar izmaiņām kultūrā, migrācijā un daudzos citos faktoros. Pēdējā laikā valoda par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti īsā laika posmā ir ļoti mainījusies, atstājot daudzus apjukušus un satrauktus par to, ko teikt, taču, tāpat kā jebkurā iekļaujošas valodas aspektā, vienīgais veids, kā kļūt pārliecinātākam par to, ko teikt, ir iesaistīties sarunā un uzzināt vairāk.

Pētot dzimtes neitralitāti valodā, Eiropas valodas iedalās 3 galvenajās kategorijās: valodas bez dzimtes, dabiskās dzimtes valodas un gramatiski dzimtes valodas.

Valodās bez dzimtes dzimtes neitrāli vārdi parasti ir ļoti viegli pieejami. Dabiskās dzimtes valodās šādi vārdi pastāv, bet parasti attiecas uz grupu, piemēram, vietniekvārds “they”. Gramatiski dzimtes valodās visiem lietvārdiem ir vai nu vīriešu, vai sieviešu dzimte, un bieži tradicionāli tiek lietota vīriešu dzimtes lietvārdu un vietniekvārdu forma, runājot kopumā par vīriešiem un sievietēm. Mēģinot ieviest dzimtes neitralitāti, pastāv vairākas dažādas metodes, taču tas bieži ietver jauna vārda vai jaunas rakstības ieviešanu. Piemēram, galotnes –o vai –a aizstāšanu ar burtu x vai e, lai izveidotu jaunu vārdu. Citi ir ieviesuši slīpsvītras lietošanu, lai apvienotu gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes rakstību un izveidotu neitrālu vārdu. Gramatiski dzimtes valodām nav universālas pieejas dzimtes neitralitātei, taču, jo vairāk cilvēki par šo tēmu runās, jo vieglāk būs atrast risinājumu, kas darbojas.

Valodas bez dzimtes	Dabiskās dzimtes valodas	Gramatiski dzimtes valodas
Valodas, kurās nav ne gramatiskās dzimtes, ne vietniekvārdu dzimtes, kas nozīmē, ka lielākā daļa vārdu jau ir neitrāli. Joprojām var būt daži dzimtes marķēti lietvārdi, taču tie bieži ir citu valodu ietekme.	Valodas, kurās personu apzīmējošie lietvārdi pārsvarā ir dzimtes neitrāli un ir atsevišķi personu vietniekvārdi katrai dzimtei, kas nozīmē, ka bieži dzimtes neitrāla valoda nozīmē esošo vārdu lietošanu jaunā kontekstā	Valodas, kurās katram lietvārdam ir gramatiskā dzimte, un personu vietniekvārdu dzimte parasti atbilst attiecīgajam lietvārdam. Tas nozīmē, ka, lai nodrošinātu dzimtes neitralitāti, ir vajadzīgi jauni vārdi, tāpēc process ir daudz lēnāks.
piem., gruzīnu dzimtes neitrālais vietniekvārds "ის" (is)	piem., angļu dzimtes neitrālais vietniekvārds ‘they’ vai dāņu vietniekvārds ‘de’	piem., el/la candidato/a vai candidate (candidato vietā)
Igauņu, somu, ungāru, gruzīnu, erzju	Dāņu, angļu, zviedru	Vācu, franču, bulgāru, poļu, čehu, ukraiņu

Valoda par seksuālo orientāciju pēdējo 20–30 gadu laikā arī ir būtiski attīstījusies, un tas ir saistīts ar homoseksualitātes dekriminalizāciju 20. gadsimta beigās. 80 % dekriminalizācijas normatīvo izmaiņu notika laikā no 1972. līdz 2005. gadam. Lai gan kultūras un sabiedriskās pieņemšanas līmenis Eiropā krasi atšķiras, sarunas par LGBTQ+ iekļaušanu kļūst arvien biežākas un svarīgākas. Ir svarīgi nevis izvairīties no identitātes apzīmējumiem, bet ļaut cilvēkiem pašiem jums sniegt valodu un vārdu krājumu, kas viņiem ir visatbilstošākais un vissvarīgākais. Turklāt, ja šī valoda jums ir nepazīstama, centieties to neuztvert ar skepsi vai noraidījumu, bet gan kā iespēju apgūt jaunu vārdu krājumu.

Domājot par to, kā padarīt savu valodu iekļaujošāku LGBTQ+ kopienai, ņemiet vērā šādu:

Nedariet	Dariet
Nelietojiet dzimtes terminus, ja ir pieejami neitrāli termini, un neveiciet pieņēmumus. Māte / tēvs / vīrs / sieva / dēls / meita — Mère / père / mari / épouse / fils / fille — Māte / tēvs / vīrs / sieva / dēls / meita	Lietojiet neitrālus terminus, kur vien iespējams, un pajautājiet, kādu valodu cilvēki dod priekšroku lietot. Vecāks / partneris / bērns — Parent/e / partenaire / enfant — Vecāks / partneris / bērns
Neizmantojiet vīriešu dzimti kā noklusējumu. Policists — Policier — Policists	Lietojiet grupējošus terminus, ja neitrāli termini nav pieejami. Policijas darbinieks — Officier de police — Likuma darbinieks
Nekoncentrējieties tikai uz bioloģiju: Dzimis kā vīrietis un viņam ir sēklinieku trauma — Né en tant que mâle et a une blessure aux testicules — Dzimis vīrietis ar sēklinieku traumu	Lietojiet identitātes valodu, ko cilvēki jums piedāvā: Identificējas kā nebināra persona ar sēklinieku bojājumu — Identifie une présentation non binaire avec une lésion testiculaire — Identificē nebināru prezentāciju ar sēklinieku bojājumu

Papildu mācību resursi

No aizspriedumiem uz progresu: vienlīdzības, daudzveidības un iekļaušanas pasākums Rumānijā — https://www.youtube.com/watch?v=FXO2Scuo44s&list=PLitnOttC-M8wyewTcOQK6UehyvcW23ZG4&index=3
Eiropas jauniešu vēža izdzīvotāju tīkls publicē savu pirmo politikas dokumentu — https://www.youtube.com/watch?v=gzWmPgDBMQY&list=PLitnOttC-M8wyewTcOQK6UehyvcW23ZG4&index=9
Ieteikumi taisnīgai, daudzveidīgai un iekļaujošai vēža aprūpei — https://www.youthcancereurope.org/the-european-network-of-youth-cancer-survivors-launches-its-recommendations-for-equitable-diverse-and-inclusive-cancer-care-in-europe/
ES daudzdimensiju nevienlīdzības uzraudzības satvara nevienlīdzības kartes un valstu profili — https://composite-indicators.jrc.ec.europa.eu/multidimensional-inequality
Eiropas vēža nevienlīdzības reģistrs — https://cancer-inequalities.jrc.ec.europa.eu/
Nevienlīdzības mazināšana vēža aprūpē Eiropas Savienībā — https://ihe.se/app/uploads/2024/01/IHE-REPORT-2024_1_.pdf
Iekļaujošas politikas izstrādes “kā to darīt” | The World Bank — https://blogs.worldbank.org/en/education/how-inclusive-policy-design

Dzimums

Menopauze un darba vide — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/menopause-and-the-workplace/
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … Menopauze darbā — https://open.spotify.com/episode/09OtsDoILnj8Y8Duh7XbXG
Kā darba devēji var radīt sievietēm drošākas darbavietas — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/help-women-feel-safe-in-the-wake-of-sarah-everards-murder/

Invaliditāte

Izpratne par invaliditāti, izmantojot karotītes teoriju — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/understanding-disability-using-spoon-theory/
Stigma, kas saistīta ar invaliditātes atklāšanu darbā — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/the-stigma-behind-disclosing-disabilities-at-work/
“Tu neizskaties pēc cilvēka ar invaliditāti” un citas ‘jautras’ lietas, ko dzird cilvēks ar invaliditāti — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/you-dont-look-disabled-and-other-fun-things-you-hear-as-a-disabled-person/
Neirodaudzveidības glosārijs — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/neurodiversity-glossary/
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … Invaliditāte darba vidē — https://open.spotify.com/episode/46QO9U8vn1vT6MU9XvpFFh
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … Neirodaudzveidība darba vidē — https://open.spotify.com/episode/737IkNHqOPpwVv1nu5P79p
Nevienlīdzība vēža aprūpē cilvēkiem ar invaliditāti | The Lancet Oncology — https://www.youtube.com/watch?v=bIKTcNv17RI

Etniskā piederība/rase

Kā izrādīt solidaritāti melnādainām sievietēm darba vidē — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/how-to-show-solidarity-to-black-women-in-the-workplace/
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … Rase un sociālā mobilitāte — https://open.spotify.com/episode/7siS4CNg6pUlJcO9D88sf0
Race Equality Foundation - Vēzis un melnādaino un etnisko minoritāšu kopienas — https://raceequalityfoundation.org.uk/wp-content/uploads/2022/10/REF-Better-Health-471-1.pdf
Nav daudz pārstāvniecības, kur cilvēki no melnādaino un Āzijas kopienām stāsta savu vēža stāstu - Leanne Pero (video) — https://www.youtube.com/watch?v=hTgDrHoKLgg&list=PLitnOttC-M8za6gN6p3TRU25zNOH2UQKI&index=6
"Saņemtie rasistiskie aizskārumi ir bijuši briesmīgi" - Black Women Rising pārstāve Leanne Pero (video) — https://www.youtube.com/watch?v=8r_k689hmYk&list=PLitnOttC-M8za6gN6p3TRU25zNOH2UQKI&index=9&t=5s
"Kultūras mīti noteiktās kopienās padara vēža pieredzi 10 reizes smagāku" - Leanne Pero (video) — https://www.youtube.com/watch?v=G9IxhZ1djrc&list=PLitnOttC-M8za6gN6p3TRU25zNOH2UQKI&index=10

LGBTQ+

Kļūšana par LGBTQ+ vecāku – otra mamma, vai vienkārši “mamma”, arī ir labi — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/becoming-an-lgbtq-parent-the-other-mother-or-just-mum-is-fine/
Pieci veidi, kā kļūt par labāku transpersonu sabiedroto — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/five-ways-to-becoming-a-better-transgender-ally/
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … LGBTQ+ kolēģu atbalstīšana — https://open.spotify.com/episode/6JGmoANsXy6LgGxhcfHV3l
"1 no 7 LGBT+ kopienas locekļiem Apvienotajā Karalistē izvairās no veselības aprūpes, baidoties no diskriminācijas" - Brad Gudger (video) — https://www.youtube.com/watch?v=BaukVzoGfP0&list=PLitnOttC-M8za6gN6p3TRU25zNOH2UQKI&index=11

Garīgā veselība un labbūtība

Galvenie padomi jūsu garīgās veselības uzlabošanai — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/top-tips-for-improving-your-mental-health/
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … Parunāsim par garīgo veselību — https://open.spotify.com/episode/6P92XV5Yf5vq1cZGYGn5V3
YCE pacientu interešu aizstāve Nicola Unterecker uzstājas 2023. gada Pasaules garīgās veselības dienas konferencē (video) — https://www.youtube.com/watch?v=IqqB9EO3EJQ
YCE politikas dialogā par garīgo veselību ar ES veselības komisāru (video) — https://www.youtube.com/watch?v=oZNMnoy6_wY

Vecāki un aprūpētāji

Strādājošu vecāku atbalstīšana: mainīgo vajadzību līdzsvarošana ar organizācijas prioritātēm — https://www.inclusiveemployers.co.uk/blog/supporting-working-parents-balancing-changing-needs-with-organisational-priorities/
Sarunas par iekļaušanu podkāstā … Vecāki un aprūpētāji darbā — https://open.spotify.com/episode/4LiGGz1guBzTRn0l8TjE3r
Paneļdiskusija: auglības saglabāšana jauniešiem ar vēzi, WCC 2022, Ženēva (video) — https://www.youtube.com/watch?v=PZ1JYf3Uz-U

Apmācību slaidi

Apmācību programma tiek īstenota sešās sesijās, un to kopīgi veido European Network of Youth Cancer Survivors, Inclusive Employers un Youth Cancer Europe. Katras sesijas slaidi ir transkribēti zemāk.

1. sesija: Nevienlīdzības izpratne un kultūras apzināšanās vēža aprūpē

Organizatoriskie jautājumi

Apņemsimies veidot vidi, kurā cilvēki jūtas droši piedalīties.
Dodiet cilvēkiem iespēju paust savu viedokli, nodrošinot, ka to darām nevērtējošā veidā
Ņemiet vērā, ka telpā var būt cilvēki ar personīgu pieredzi par šo tēmu.
Jautājumi un līdzdalība ir gaidīti – lūdzu, paceliet roku.

Sesijas mērķi

Izprast kultūras apzināšanās nozīmi un pamatus
Izprast nevienlīdzības juridisko kontekstu Eiropā
Izprast nevienlīdzības kultūras kontekstu Eiropā
Izpētīt nevienlīdzību vēža aprūpē Eiropā
Iepazīt ietvarus, kas palīdz sadarboties dažādu kultūru vidē

Diskusija: Kā jūs definētu kultūru?

Kultūras definēšana

Kopīgs paražu, uzskatu, rituālu, vērtību, uzvedības un dzīvesveida kopums, kas raksturīgs cilvēkiem
Sarežģīts un daudzšķautņains ietvars, kas palīdz izprast pasauli un mijiedarboties ar sabiedrību
Taustāmi un netaustāmi elementi
Dinamiska un nepārtraukti attīstās

Kultūras apzināšanās

Trīs savstarpēji pārklājoši elementi:

Pašapziņa par saviem uzskatiem, vērtībām un paražām un to, kā tie veido un ietekmē mūsu lēmumus un uzvedību
Pārdomas par saviem kultūras aizspriedumiem
Zināšanas un izpratne par dažādām kultūrām, attieksmēm, vērtībām utt.

Kultūras apzināšanās attīstīšana

Kultūras kompetence

Spēja zinoši un efektīvi iesaistīties sadarbībā dažādu kultūru vidē.
Spēja izprast kultūras ziņā daudzveidīgu vidi
Zināšanu, izpratnes un atzinības esamība attiecībā uz atšķirībām.

Kultūras pazemība

Domāšanas veids bez galapunkta
Nepārtraukts mācīšanās, izpratnes un paškritikas process
Atvērtības pieeja, kas novērtē daudzveidību, atzīst un izaicina nelīdzsvarotību

Video: Kas ir kultūras pazemība? (Avots: Psych Hub)

Kultūras dimensiju izpratne

Kolektīvisms

Sabiedrība ir svarīgāka par indivīdu
Grupas harmonija
Tiek augstu vērtēta sadarbība un komandas darbs

Individuālisms

Personīgais laiks un telpa
Neatkarība un privātums
Tiek augstu vērtēta pašmotivēta un konkurētspējīga domāšana

Individuālisma karte

Pasaules karte ar individuālisma rādītājiem (0–100). Augstāks rādītājs = individuālistiskāka kultūra; zemāks rādītājs = kolektīvistiskāka kultūra; pelēks = datu nav.

Individuālisma rādītāji Eiropas valstīs

Eiropas karte ar iekrāsojumu pēc individuālisma rādītāja grupās no 0-10% līdz 80-90%.

Diskusija: Kā kultūras atšķirības varētu ietekmēt to, kā mēs nodrošinām vēža aprūpi?

Kultūras ietekme uz veselības aprūpi un vēža aprūpi

Labbūtība ir ciešāk saistīta ar pozitīviem veselības iznākumiem individuālistiskās kultūrās (Okely, Weiss & Gale, 2018)
Augstāks kolektīvisma līmenis ir saistīts ar pozitīvāku attieksmi pret krūts vēža skrīningu (Nguyen & Clark, 2014)
Kultūras atšķirības pastiprina šķēršļus lēmumu pieņemšanā vēža aprūpē, ar kuriem saskaras pacienti visās kultūras grupās (Hurst et al. 2022)
Vēža pacienti demokrātiskākās valstīs ir vairāk gatavi tērēt vairāk savai veselībai (Chaikumbung, 2021)

Ar likumu aizsargātās pazīmes

Pazīmju režģis (Vecums, Invaliditāte, Dzimumidentitāte, Reliģija/Ticība, Seksuālā orientācija, Rase/Etniskā piederība, Laulības/Civiltiesiskais statuss, Aprūpes pienākumi, Sociālekonomiskais statuss, Politiskie uzskati, Dzīvesvieta, Valoda, Grūtniecība/Dzemdības) pret valstīm (Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Ungārija, Itālija, Nīderlande, Polija, Slovākija, Spānija, Zviedrija, UK), parādot, kur katra pazīme ir aizsargāta ar likumu. Vecums, dzimumidentitāte, reliģija/ticība, seksuālā orientācija un rase/etniskā piederība ir aizsargātas visās uzskaitītajās valstīs; aizsardzība attiecībā uz laulības/civiltiesisko statusu, aprūpes pienākumiem, sociālekonomisko statusu, politiskajiem uzskatiem, dzīvesvietu, valodu un grūtniecību/dzemdībām dažādās valstīs atšķiras.

Kultūra nav tikai likums

Spektrs no “Likums ir mainījies, neņemot vērā kultūru” līdz “Kultūra ir attīstījusies tālāk par likumu”.

Diskusija: Kā dažādas pazīmes varētu ietekmēt to, kā cilvēki iesaistās vēža aprūpē?

Kā šie identitāti raksturojošie faktori var ietekmēt vēža aprūpes kvalitāti?

Vecums: Dažās Eiropas valstīs personām līdz 18 gadu vecumam piekļuve klīniskajiem pētījumiem ir ļoti ierobežota
Sociālekonomiskais statuss: 2020. gadā visā Eiropā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem bija vidēji par 11,5% mazāka iespēja regulāri veikt uztriepes testu
Dzīvesvietas valsts: Priekšlaicīgas mirstības no vēža rādītājos Eiropā ir 127% atšķirība

Avots: European Cancer Inequalities Registry

Video: Pasaules Veselības organizācijas filma par veselības vienlīdzību, tostarp par cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un psihosociālu invaliditāti (Avots: World Health Organisation)

Jautājumi?

Nākamie soļi

Parunājiet ar citiem par to, ko esat iemācījušies
Izpildiet aktivitātes savā darba burtnīcā
Pārbaudiet, kad notiks jūsu nākamā sesija
Ja nepieciešams, sazinieties pēc papildu atbalsta

2. sesija: Valodas un komunikācijas izmantošana aprūpes kvalitātes uzlabošanai

Organizatoriskie jautājumi

Apņemsimies veidot vidi, kurā cilvēki jūtas droši piedalīties.
Dodiet cilvēkiem iespēju paust savu viedokli, nodrošinot, ka to darām nevērtējošā veidā
Ņemiet vērā, ka telpā var būt cilvēki ar personīgu pieredzi par šo tēmu.
Jautājumi un līdzdalība ir gaidīti – lūdzu, paceliet roku.

Sesijas mērķi

Izprast iekļaujošu un neiekļaujošu valodu dažādās kultūrās
Izpētīt komunikācijas stilus, lai palielinātu psiholoģisko drošību
Izprast komunikācijas lomu visas ģimenes atbalstīšanā un pacienta autonomijas stiprināšanā
Aktivitātes, lai izpētītu iekļaujošu un pieejamu komunikāciju

Ko mēs saprotam ar iekļaujošu komunikāciju?

Informācijas sniegšana tādā veidā, ko ikviens var saprast
Komunikācijas nodrošināšana tādā veidā, kas ir iekļaujošs dažādām identitātēm un pieredzēm.

Tas ietver…

Verbālo komunikāciju
Neverbālo komunikāciju
Rakstisko komunikāciju
Norādes un informāciju
Sociālos medijus un tīmekļvietni

Kādi varētu būt daži no sliktas komunikācijas iespējamajiem cēloņiem un sekām?

Cēloņi: Nepilnīgas atbildes; Nepareizs stils; Baumu izplatīšana; Nepietiekama rediģēšana; Pieņēmumu izdarīšana; Pārāk daudz informācijas

Sekas: Izšķērdē laiku/resursus; Palielina personāla mainību; Pasliktina attiecības; Samazina ieņēmumus; Rada vairāk darba; Izraisa pārpratumus; Ietekmē komandas dinamiku; Samazina produktivitāti

Komunikācijas stilu aktivitāte – 5 minūtes

Atzīmējiet ar ķeksīti jautājumus, kuri, jūsuprāt, attiecas uz jums. Atzīmējiet ar krustiņu jautājumus, kuri, jūsuprāt, uz jums neattiecas. Pārliecinieties, ka pie katra jautājuma ir ķeksītis vai krustiņš.

Komunikācijas stilu aktivitāte – vērtēšana

Stils	Jautājumu numuri
Aktīvists	2, 10, 12, 16, 20
Pragmatiķis	3, 6, 8, 13, 17
Teorētiķis	1, 5, 7, 15, 19
Reflektors	4, 9, 11, 14, 18

Saskaitiet ķeksīšu skaitu katrā kolonnā: 0-2 = zems; 3 = mērens; 4-5 = augsts. (Izstrādāts piemērs: Aktīvists 2, Pragmatiķis 3, Teorētiķis 1, Reflektors 3.)

Aktīvistiem patīk ķerties pie darba, aktīvi iesaistīties un mācīties procesā. Viņi dod priekšroku mācīties darot, risināt lietas spontāni un viņiem patīk izmēģināt jaunas lietas un gūt jaunu pieredzi. Regulāri pārskatiet situāciju, lai atkārtoti izvērtētu lēmumu
Pragmatiķi vēlas zināt, kā apgūto pielietot reālajā pasaulē, un viņus interesē tas, kas darbojas un kā tas dod rezultātus. Detalizēti skaidrojumi par ietekmi, blaknēm un dažādām ārstēšanas iespējām
Teorētiķi labi mācās no jēdzieniem un modeļiem. Viņi dod priekšroku konceptuālam ietvaram, kas palīdz izprast jaunu informāciju, un domāšanai par apgūto abstraktos terminos. Izskaidrojiet domāšanu aiz lēmuma un savu domu gaitu par to, kāpēc uzskatāt, ka tas ir labākais risinājums
Reflektori dod priekšroku vērot, kā citi kaut ko dara, pirms paši to izmēģina. Viņiem patīk laiks informācijas uztveršanai un pārdomām. Iedrošiniet palīdzēt pacientam sarunāties ar citiem, kuri ir izgājuši cauri šādai situācijai

Diskusija: Ar kādiem izaicinājumiem mēs varētu saskarties, komunicējot Eiropas veselības aprūpes vidē?

Komunikācijas izaicinājumi

Valodas barjeras
Reliģija/ticība
Kultūras konteksti
Ģimenes dinamika
Cilvēku migrācija
Pacienta izpratnes līmenis
Pacienta vecums

Pašreizējā labākā prakse: invaliditāte

Uz personu vērsta valoda: Cilvēki ar invaliditāti; Bērns ar autismu; Persona ar disleksiju, diabētu utt.

Identitāti pirmajā vietā liekoša valoda: Cilvēki ar invaliditāti (invaliditātes sociālais modelis); Autistisks bērns; Cilvēks ar disleksiju, cilvēks ar diabētu utt.

Izvairīties	Lietot
Viņš cieš no…	Viņam ir x stāvoklis/invaliditāte
Lēns	Persona ar mācīšanās traucējumiem
Pie ratiņkrēsla piesaistīts	Ratiņkrēsla lietotājs

Ne katra invaliditāte ir redzama.

Handicap / Handikap / Handikep

Šis vārds tiek lietots albāņu, bosniešu, čehu, dāņu, holandiešu, franču, itāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un spāņu valodā. Parādītie piemēri: spāņu plakāts “Acceso a la Justicia – Por un Servicio Policial Inclusivo de calidad para las Personas con Discapacidad” un Apvienoto Nāciju Organizācijas franču plakāts 3. decembrim “Journée internationale des personnes handicapées”.

Pašreizējā labākā prakse: dzimums un sociālais dzimums

Bioloģiskais dzimums: personas fiziskās un fizioloģiskās īpašības, ko parasti dzimšanas brīdī piešķir kā sieviete vai vīrietis
Sociālais dzimums: sociāli un kulturāli konstrukti, normas, uzvedība un lomas, kas saistītas ar maskulinitāti vai feminitāti, kā arī savstarpējās attiecības.
Dzimumidentitāte: iekšējā sevis izjūta, kas var sakrist vai nesakrist ar bioloģisko dzimumu
Dzimumizpausme: veids, kā persona izpauž savu dzimumidentitāti, parasti ar izskatu, apģērbu un uzvedību.
Nebinārs: dzimumidentitātes, kas nav tikai vīrietis vai tikai sieviete
Dzimumplūstošs: nefiksētas dzimumidentitātes un izpausmes, kas var mainīties un pārvietoties

Valodas bez dzimtes, dabiskā dzimuma valodas un gramatiski dzimtiskās valodas

Valodas bez dzimtes	Dabiskā dzimuma valodas	Gramatiski dzimtiskās valodas
Valodas, kurās nav ne gramatiskās dzimtes, ne vietniekvārdu dzimtes, tas nozīmē, ka lielākā daļa vārdu jau ir neitrāli.	Valodas, kurās lietvārdi pārsvarā ir dzimumneitrāli un ir personas vietniekvārdi, kas raksturīgi katram dzimumam.	Valodas, kurās katram lietvārdam ir gramatiskā dzimte, un personas vietniekvārdu dzimte parasti atbilst attiecināmajam lietvārdam.
piem. gruzīnu neitrālais vietniekvārds “ის” (is)	piem. angļu vietniekvārds ‘they’ vai dāņu vietniekvārds ‘de’	piem. el/la candidato/a vai candidate (lai aizstātu candidato)
Igauņu, somu, ungāru, gruzīnu, erzju	Dāņu, angļu, zviedru	Vācu, franču, bulgāru, poļu, čehu, ukraiņu, spāņu

Dzimumneitrāla valoda

Ja iespējams, izvairieties no dzimtiskas / bināras valodas / esiet pēc iespējas iekļaujošāki
Izvairieties no “universālā vīrieša”
Veiciniet un atzīstiet personas vietniekvārdus

Dzimumiezīmētas valodas piemērs	Neitrālas alternatīvas piemērs
Puiši / dāmas un kungi	ļaudis/komanda/visi/visi kopā
Vīrs/sieva	laulātais, partneris
Mankind, Chairman, spokesman, manpower, policeman, fireman	Humankind, Chair, spokesperson, workforce, police officer, fire fighter
She/her, he/his	they/theirs

Pašreizējā labākā prakse: rase un etniskā piederība

Rase - apzīmējums cilvēku grupām ar kopīgām fiziskām īpašībām un kopīgām iezīmēm izcelsmē, kultūrā un vēsturē, piemēram, ādas krāsā un matu tipā.
Etniskā piederība - grupas, kurām ir kopīga sociālā, kultūras un valodiskā izcelsme un tradīcijas.

Tomēr abi ir sociāli konstrukti, ko izmanto cilvēku iedalīšanai iedzīvotāju grupās.

Lietotie termini: etniskā minoritāte; globālais vairākums; People of Colour; BAME; daudzrasu; dubultā izcelsme.

Jūtieties drošāk, lietojot iekļaujošu valodu

Ziņkārība (pazemība + diskomforts) = mācīšanās

Video: Komunikācijas nozīme vēža aprūpē (Avots: Youth Cancer Europe)

Jautājumi?

Nākamie soļi

Parunājiet ar citiem par to, ko esat iemācījušies
Izpildiet aktivitātes savā darba burtnīcā
Pārbaudiet, kad notiks jūsu nākamā sesija
Ja nepieciešams, sazinieties pēc papildu atbalsta

3. sesija: Veselības aprūpes sniedzēja loma iekļaujošā vēža aprūpē

Organizatoriskie jautājumi

Apņemsimies veidot vidi, kurā cilvēki jūtas droši piedalīties.
Dodiet cilvēkiem iespēju paust savu viedokli, nodrošinot, ka to darām nevērtējošā veidā
Ņemiet vērā, ka telpā var būt cilvēki ar personīgu pieredzi par šo tēmu.
Jautājumi un līdzdalība ir gaidīti – lūdzu, paceliet roku.

Sesijas mērķi

Izprast veselības aprūpes sniedzēja ietekmi uz aprūpes kvalitāti
Identificēt atklātu un slēptu diskrimināciju veselības aprūpes praksē
Izprast un izvērtēt vajadzības visā pacienta pieredzē
Izpētīt personīgās un organizācijas mācīšanās un attīstības vajadzības

Diskusija: Kā cilvēka identitāte ietekmē viņa vēža aprūpi?

Identitātes ietekme uz aprūpi

“Medicīnas kopiena attiecībā uz manu interseksuālo ķermeni nav bijusi nekas cits kā vardarbīga un ekspluatējoša. Esmu tikusi pakļauta medicīniskai fotografēšanai, piespiedu sedācijai, piespiedu invazīvām pārbaudēm, piespiedu ķirurģiskām procedūrām, un man ir melots, ka man nepieciešamas ķirurģiskas procedūras, apgalvojot, ka man ir vēža veidojumi.”

“Pašlaik valstī ir pārāk daudz ārstu, lai vēl uztrauktos par ārsta ar invaliditāti apmācīšanu. Ja tas nozīmē, ka daži cilvēki tiek atstāti novārtā, tad tā arī būs” “Pagāja gads, līdz man noteica diagnozi, un to man noteica 15 gadu vecumā, kad mācījos GCSE eksāmenu gadā. No augstākajām atzīmēm nonācu pie tā, ka nācās izlaist izmēģinājuma eksāmenus, un manas atzīmes vienkārši kritās. Jutu milzīgu spiedienu, īpaši tāpēc, ka nāku no arābu izcelsmes ģimenes un manā ģimenē bija ļoti stingrs uzsvars uz akadēmiskajiem sasniegumiem.”

Intersekcionalitāte

Intersekcionalitāte ir ideja, ka mēs nepiedzīvojam pasauli, balstoties tikai uz vienu pazīmi, un veidi, kā šīs dažādās pazīmes krustojas, ietekmē to, kā mēs piedzīvojam dažādus izaicinājumus. Pārklājošās pazīmes ietver: Rase; Seksuālā orientācija; Dzimumidentitāte; Vecāki/aprūpētāji; Reliģija/Ticība; Invaliditāte; Sociālekonomiskā izcelsme.

Diskusija: Kā izskatās iekļaujoša un pieejama veselības aprūpe?

Uz pacientu vērsta aprūpe pretstatā uz pakalpojuma sniedzēju vērstai aprūpei

Uz pacientu vērsta aprūpe

Pakalpojuma sniedzēju, pacientu un ģimenes iesaistīšana kā līdzvērtīgus partnerus lēmumos par aprūpi
Izpratne par visu personu, ne tikai tās stāvokli
Personas uztveršana kā unikāla indivīda

Uz pakalpojuma sniedzēju vērsta aprūpe

Lēmumu pieņemšana kāda vietā
Koncentrēšanās uz stāvokli, nevis personu
Standarta pieeju izmantošana

Diskriminācijas statistika veselības aprūpē

Sievietēm ar kustību traucējumiem bija par 70% mazāka iespēja, ka viņām jautās par kontracepciju
Pacienti, kuri pieder melnādaino (18,6%) un aziātu (15,4%) grupām, retāk uzticējās ārstiem vai medmāsām un retāk pauda pārliecību par viņiem nekā baltajām etniskajām grupām.
40,7% ārstu teica, ka ir pārliecināti par savu spēju nodrošināt pacientiem ar invaliditāti tādu pašu aprūpes kvalitāti.
Tikai 8% klīnicistu piekrita, ka ir pārliecināti par savām zināšanām par specifiskajām LGBTQ+ pacientu veselības aprūpes vajadzībām, un ļoti nedaudzi rutīnā jautāja par seksuālo orientāciju (5%), dzimumidentitāti (3%) un vēlamajiem vietniekvārdiem (2%).

Avoti: An evaluation of self-perceived knowledge, attitudes and behaviours of UK oncologists about LGBTQ+ patients with cancer (ESMO Open); Physicians’ Perceptions Of People With Disability And Their Health Care (PubMed, nih.gov); REF – Better Health 47 – Cancer (raceequalityfoundation.org.uk).

Atklāta un slēpta diskriminācija

Atklāta diskriminācija: atklāts, acīmredzams un apzināts negodīgas attieksmes akts. piem., atteikums sniegt aprūpi kādam viņa dzimumidentitātes dēļ vai maksa cilvēkam no romu izcelsmes par pakalpojumiem vairāk

Slēpta diskriminācija: smalka, bieži vien neapzināta, un var būt sakņota neapzinātos aizspriedumos. piem., pieņēmums, ka kāds nesapratīs, jo ir jauns, vai pieņēmums, ka viena dzimuma pavadonis ir brālis vai māsa, nevis partneris

Ietekme pret nodomu

Tas, ko jūs teicāt (Nodoms) pret to, ko viņi dzirdēja (Ietekme). Mēs visi sakām un darām lietas ar labu nodomu, bet dažkārt tām nav tādas ietekmes, kādu gaidījām, bieži vien tāpēc, ka mūsu auditorijai ir atšķirīgs pasaules skatījums nekā mums.

Izaicinošas uzvedības risināšana

Rosināt: Atvērti jautājumi; Viedokļu izzināšana; Aktīva klausīšanās

Virzīt: Ieteikumu sniegšana; Informācijas sniegšana; Stingra nostāja

Video: Jauno pacientu pilnvarošanas nozīme (Avots: Youth Cancer Europe)

Diskusija: Kā mēs varam palielināt veselības aprūpes iekļaujošumu?

Divpadsmit veidi, kā palielināt veselības aprūpes iekļaujošumu

Esiet uzmanīgi attiecībā uz pieņēmumiem un stereotipiem
Aizstājiet birkas ar atbilstošu terminoloģiju
Lietojiet iekļaujošu valodu
Nodrošiniet fiziskās telpas iekļaujošumu
Nodrošiniet efektīvas komunikācijas metodes
Pieņemiet uz stiprajām pusēm balstītu pieeju
Nodrošiniet iekļaujošus veselības aprūpes pētījumus
Paplašiniet veselības aprūpes sniegšanas tvērumu
Iestājieties par iekļaujošu sistēmu
Lietojiet iekļaujošas un atbilstošas zīmes un simbolus
Pašizglītošanās
Individuālas un organizatoriskas saistības

Vai varat iedomāties piemēru katram no šiem punktiem, ko jūs varētu vēlēties mainīt savā organizācijā? (Avots: Florian Steger et al., 2023)

Nodrošiniet fiziskās telpas iekļaujošumu

Parasti mēs domājam par:

Durvju aiļu platumu
Mēbeļu izvietojumu
Piekļuvi ratiņkrēsliem

Bet vai mēs domājam par:

Piemērota izmēra halātiem vai asinsspiediena manšetēm
Apgaismojuma, siltuma vai skaņas ietekmi
Informācijas un zīmju krāsu un kontrastu
Telpu lūgšanai vai klusam laikam

Lietojiet iekļaujošas un atbilstošas zīmes un simbolus

Parādītie piemēri: visu dzimumu tualetes zīme ar Braila rakstu; pieejamības piktogrammu komplekts (pieejama tualete, piekļuve ar ratiņkrēslu, suns-pavadonis, vājredzība, dzirdes cilpa, rampa, Braila raksts, mobilitātes palīglīdzekļi, zīmju valoda); un attēlota ugunsdrošības kontrolsaraksta lapa ar izvēles rūtiņām.

Lomas robežas

Veselības aprūpes sniedzējam jābūt:

Redzamam iekļaušanas atbalstītājam
Aktīvam klausītājam, lai saprastu
Cilvēkam, kurš pastāvīgi cenšas izglītot sevi un citus
Pacientu un nepietiekami pārstāvētu grupu čempionam, ievedot viņus ietekmes lokos
Saudzīgam pret sevi, jo tas ir mācīšanās, nevis vainošanas ceļš
Cilvēkam, kurš iestājas pret izslēgšanu

Veselības aprūpes sniedzējiem nav jābūt:

Iekļaušanas speciālistiem
Domu policijai
Politiķiem

Kur ir jūsu prasmes?

Runātājs – atklāti pauž atbalstu
Čempions – mudina cilvēkus izvirzīties priekšplānā
Pastiprinātājs – pastiprina balsis
Aizstāvis – ieved nepietiekami pārstāvētas grupas ietekmes lokos
Pētnieks – klausās un mācās, lasa un pēta
Tas, kurš iestājas – iebilst aizskarošiem komentāriem vai jokiem
Uzticības persona – nodrošina telpu atbalstam

Kas jums šķiet visērtākais? Kas šķiet vismazāk ērts?

Jautājumi?

Nākamie soļi

Parunājiet ar citiem par to, ko esat iemācījušies
Izpildiet aktivitātes savā darba burtnīcā
Pārbaudiet, kad notiks jūsu nākamā sesija
Ja nepieciešams, sazinieties pēc papildu atbalsta

4. sesija: Pētnieka loma iekļaujošā vēža aprūpē

Organizatoriskie jautājumi

Apņemsimies veidot vidi, kurā cilvēki jūtas droši piedalīties.
Dodiet cilvēkiem iespēju paust savu viedokli, nodrošinot, ka to darām nevērtējošā veidā
Ņemiet vērā, ka telpā var būt cilvēki ar personīgu pieredzi par šo tēmu.
Jautājumi un līdzdalība ir gaidīti – lūdzu, paceliet roku.

Sesijas mērķi

Izprast pētījumu lomu nevienlīdzības mazināšanā vēža pētniecībā
Izpētīt biežāk sastopamās kļūmes pētniecībā, kas veicina aprūpes nevienlīdzību
Izpētīt iekļaujošu pētniecības praksi visā pētniecības ciklā
Izpētīt personīgās un organizācijas mācīšanās un attīstības vajadzības

Diskusija: Kādi ir izaicinājumi, veicot iekļaujošu vēža pētniecību?

Vēža pētniecībā trūkst daudzveidības

Lielās publiskajās repozitorijās trūkst neeiropiskas izcelsmes paraugu pārstāvniecības (Molina-Aguilar & Robles-Espinoza, 2023, Conti et al., 2021, Fernandez-Rozadilla et al., 2022)
Sievietēm ir lielāks risks piedzīvot nevēlamu reakciju uz zālēm, jo lielākā daļa zāļu tiek testētas uz vīriešiem (Lee & Wen, 2020)
Atbilstības kritēriji bieži nesamērīgi ietekmē cilvēkus ar invaliditāti. No 98 pētījumiem tikai 17 pētījumos bija paredzēti mehānismi, lai atbalstītu cilvēkus ar invaliditāti piekrišanas sniegšanā (DeCormier Plosky, 2022)

Ciltskoka diagrammas par izcelsmi četrās publiskajās repozitorijās (A PCAWG, B TCGA, C COSMIC, D NCI PDMR) rāda, ka paraugi pārsvarā ir Eiropas izcelsmes, ar mazāku Austrumāzijas, Dienvidāzijas, Āfrikas, Amerindiāņu/Latino, jauktas un citas/nezināmas izcelsmes īpatsvaru.

All of Us Research Program

Pamatiedzīvotāju kopienas

Sadarbošanās ar pirmo nāciju un pamatiedzīvotāju kopienām, lai saprastu, kā vislabāk tās iesaistīt pētniecībā
Skaidru saistību un procesu izveide, lai visā pētniecības laikā atzītu un ievērotu suverenitāti, paražas, kultūru un likumus

LGBTQ+ kopiena

Demogrāfisko datu vākšanas paplašināšana, standarta kārtībā ietverot seksuālo orientāciju, dzimšanas brīdī piešķirto dzimumu un dzimumidentitāti

Avots: All of Us Research Program | National Institutes of Health (NIH)

Diskusija: Kāda ir pētnieka loma šī mainīšanā?

Lomas robežas

Pētniekiem jābūt:

Redzamiem iekļaušanas atbalstītājiem
Aktīvi klausīties, lai saprastu
Pastāvīgi censties izglītot sevi un citus
Pacientu un nepietiekami pārstāvētu grupu čempioniem, ievedot viņus ietekmes lokos
Saudzīgiem pret sevi, jo tas ir mācīšanās, nevis vainošanas ceļš
Cilvēkiem, kuri iestājas pret izslēgšanu

Pētniekiem nav jābūt:

Veselības aprūpes sniedzējiem
Terapeitiem
Iekļaušanas speciālistiem
Domu policijai
Politiķiem
Zinātniekiem
PhD absolventiem

Kur ir jūsu prasmes?

Runātājs – atklāti pauž atbalstu
Čempions – mudina cilvēkus izvirzīties priekšplānā
Pastiprinātājs – pastiprina balsis
Aizstāvis – ieved nepietiekami pārstāvētas grupas ietekmes lokos
Pētnieks – klausās un mācās, lasa un pēta
Tas, kurš iestājas – iebilst aizskarošiem komentāriem vai jokiem
Uzticības persona – nodrošina telpu atbalstam

Kas jums šķiet visērtākais? Kas šķiet vismazāk ērts?

Kā līdz šim esat pievērsušies iekļaušanai savā pētniecībā?

Aktivitāte: Strādājiet grupās, lai izceltu dažādos soļus savā ierastajā pētniecības ciklā un to, kā katrā no šiem soļiem esat ņēmuši vērā iekļaušanu.

Vai ir jomas, kurās pašlaik neapsverat iekļaušanu?
Kā jūs to varētu mainīt?

Video: Pacientu un sabiedrības iesaiste (Avots: Queens University Belfast)

Iekļaušanas apsvēršana pētījuma izstrādes laikā

1. piemērs: Talking Mats izmantošana, lai nodrošinātu līdzdalību cilvēkiem ar mācīšanās traucējumiem (Mitchell and Sloper, 2011)

Izaicinājums: Daļēji strukturēta intervijas pieeja būtu bijusi sarežģīta jauniem cilvēkiem ar mācīšanās vai komunikācijas traucējumiem
Risinājums: Talking Mats, kur dalībniekiem tika uzdoti vienkārši formulēti jautājumi un aicināts izvēlēties simbolus, kas atbilda viņu idejām un sajūtām.
Ietekme: Tas ļāva projektā piedalīties jauniem cilvēkiem ar mācīšanās un/vai komunikācijas traucējumiem un sniegt reālu ieskatu izvēlēs/lēmumos, ko viņi pieņem un vēlas pieņemt, kā viņi tos pieņem un kā jūtas par lēmumu pieņemšanas procesiem

Diskusija: Kā jūs varētu ņemt vērā iekļaušanu dalībnieku atlases un datu vākšanas laikā?

Iekļaušanas apsvēršana dalībnieku atlasē

2. piemērs: Video izmantošana kā alternatīva garām dalībnieku informācijas lapām (Johnson et al., 2022)

Izaicinājums: Jaunieši sniedza atgriezenisko saiti, ka viņiem bija grūti iesaistīties, lasot garas dalībnieku informācijas lapas, un tas samazināja viņu vēlmi iesaistīties pētniecībā.
Risinājums: Video un infografiku izmantošana, lai pētījuma informāciju pasniegtu viegli uztveramā un saistošā veidā.
Ietekme: Daudzi jaunieši uzsvēra, ka šādā veidā ar informāciju bija daudz vieglāk iepazīties, un tas viņiem atviegloja informēta lēmuma pieņemšanu par iesaistīšanos pētniecībā vai neiesaistīšanos.

Iekļaušanas apsvēršana datu vākšanas laikā

3. piemērs: WhatsApp izmantošana, lai radītu drošas telpas LGBTQ+ jauniešiem (McDermott et al., 2024)

Izaicinājums: Grūtības piesaistīt un noturēt LGBTQ+ jauniešus sarunām par psihisko veselību, skolu un veselības aprūpes pieredzi
Risinājums: WhatsApp ziņapmaiņas izmantošana interviju veikšanai kā daudziem jauniešiem vēlama komunikācijas metode
Ietekme: Jauniešiem pazīstamas komunikācijas metodes izmantošana ļāva viņiem izpausties tādā veidā, kas viņiem šķita drošs un saistošs. Intervētāja neesamība klātienē (gan fiziski, gan virtuāli) palielināja ilgstošas iesaistes iespējamību pētījumā.

Rezultātu izplatīšana

Parādītais piemērs: interaktīvā tīmekļvietne “Virziet kursoru un klikšķiniet, lai atrastu idejas”, kurā prezentēti pētījuma rezultāti par bērniem, kuri mājās veic darbu vai skolasdarbus (“Mani pastāvīgi novērš”, “Man nav izvēles par to, kur es strādāju”, “Es nevaru paveikt savus skolasdarbus, jo dalu guļamistabu ar citiem”), ar “Pielāgot” lapu, kurā ir idejas, kā pielāgot istabas daļu mācībām atsevišķi no trokšņa un traucējumiem.

Jautājumi?

Nākamie soļi

Parunājiet ar citiem par to, ko esat iemācījušies
Izpildiet aktivitātes savā darba burtnīcā
Pārbaudiet, kad notiks jūsu nākamā sesija
Ja nepieciešams, sazinieties pēc papildu atbalsta

5. sesija: Pacientu aizstāvja loma iekļaujošā vēža aprūpē

Organizatoriskie jautājumi

Apņemsimies veidot vidi, kurā cilvēki jūtas droši piedalīties.
Dodiet cilvēkiem iespēju paust savu viedokli, nodrošinot, ka to darām nevērtējošā veidā
Ņemiet vērā, ka telpā var būt cilvēki ar personīgu pieredzi par šo tēmu.
Jautājumi un līdzdalība ir gaidīti – lūdzu, paceliet roku.

Sesijas mērķi

Izprast pacientu aizstāvju lomu nevienlīdzības mazināšanā vēža aprūpē
Identificēt atklātu un slēptu diskrimināciju veselības aprūpes praksē
Izpētīt iekļaujošu sabiedroto rīcību un efektīvu interešu aizstāvību
Izprast, kā iesaistīt galvenās ieinteresētās puses iekļaujošu rezultātu sasniegšanai

Diskusija: Ar kādiem izaicinājumiem jaunie pacienti saskaras savas vēža aprūpes laikā?

Statistika par diskrimināciju veselības aprūpē

Sievietēm ar kustību traucējumiem bija par 70% mazāka iespēja, ka viņām jautās par kontracepciju
Pacienti, kuri pieder melnādaino (18,6%) un aziātu (15,4%) grupām, retāk uzticējās ārstiem vai medmāsām un retāk pauda pārliecību par viņiem nekā baltajām etniskajām grupām.
40,7% ārstu teica, ka ir pārliecināti par savu spēju nodrošināt pacientiem ar invaliditāti tādu pašu aprūpes kvalitāti.
Tikai 8% klīnicistu piekrita, ka ir pārliecināti par savām zināšanām par specifiskajām LGBTQ+ pacientu veselības aprūpes vajadzībām, un ļoti nedaudzi rutīnā jautāja par seksuālo orientāciju (5%), dzimumidentitāti (3%) un vēlamajiem vietniekvārdiem (2%).

Diskusija: Kāda ir Pacientu aizstāvja loma?

Lomas robežas

Pacientu aizstāvjiem jābūt:

Redzamiem iekļaušanas atbalstītājiem
Aktīvi klausīties, lai saprastu
Pastāvīgi censties izglītot sevi un citus
Pacientu un nepietiekami pārstāvētu grupu čempioniem, ievedot viņus ietekmes lokos
Saudzīgiem pret sevi, jo tas ir mācīšanās, nevis vainošanas ceļš
Cilvēkiem, kuri iestājas pret izslēgšanu

Pacientu aizstāvjiem nav jābūt:

Veselības aprūpes sniedzējiem
Terapeitiem
Iekļaušanas speciālistiem
Domu policijai
Politiķiem

Kur ir jūsu prasmes?

Runātājs – atklāti pauž atbalstu
Čempions – mudina cilvēkus izvirzīties priekšplānā
Pastiprinātājs – pastiprina balsis
Aizstāvis – ieved nepietiekami pārstāvētas grupas ietekmes lokos
Pētnieks – klausās un mācās, lasa un pēta
Tas, kurš iestājas – iebilst aizskarošiem komentāriem vai jokiem
Uzticības persona – nodrošina telpu atbalstam

Kas jums šķiet visērtākais? Kas šķiet vismazāk ērts?

Kāpēc pacientu interešu aizstāvība ir svarīga vēža aprūpē?

Tā ļauj veselības aprūpes sniedzējiem un politikas veidotājiem labāk izprast pacienta vajadzības un pieredzi
Tā ir saistīta ar paaugstinātu dzīves kvalitāti un ārstēšanas rezultātiem. Tā uzlabo pacientu veselībpratību
Tā dod balsi cilvēkiem, kuri netiek sadzirdēti
Tā liek veselības aprūpes sistēmai būt atbildīgai

Kas ir ieinteresētās puses iekļaujošā vēža aprūpē?

Iekšējās vai ārējās
Lēmumu pieņēmēji vai ietekmētāji
Iesaistītās, skartās, ieinteresētās puses

Kura balss trūkst jūsu ierastajās sarunās par vēža aprūpi…?

Izprotiet viņu ietekmi un ieinteresētību

Varas/ietekmes režģis (Avots: pielāgots no Burford (2013, p.56)):

	Zema ietekme	Augsta ietekme
Augsta vara	Uzturēt apmierinātību: Iesaistīt viņu interešu jomā; Sniegt aktuālo informāciju; Nepārslogot	Pārvaldīt cieši: Iesaistīt agrīni; Sadarboties; Iesaistīt lēmumu pieņemšanā; Regulārs kontakts
Zema vara	Uzraudzīt: Sniegt vispārīgu informāciju/komunikāciju; Uzturēt komunikāciju neuzkrītošu	Uzturēt informētus: Iesaistīt un informēt; Izmantot viņu atbalstu; Projekta vēstneši

Kas ir galvenās ieinteresētās puses? Kur tās iederas varas un ietekmes modelī? Kādas metodes jūs izmantotu, lai tās iesaistītu?

1. situācijas apraksts: Julia (15 gadi) saņem vēža ārstēšanu Polijā. Viņas onkologs vēlas viņu iekļaut jaunā klīniskajā pētījumā, kam viņa atbilst visiem atbilstības kritērijiem. Viņa un viņas vecāki nerunā poliski, un tas liek viņiem nervozēt par pētījumu, jo viņi nesaprot informāciju, kas viņiem ir sniegta.

2. situācijas apraksts: Raffy (22 gadi) ir vērsies pie jums, jo viņi nav apmierināti ar ārstēšanu, ko saņēma pēdējās uzturēšanās slimnīcā laikā. Viņu draugam nebija atļauts viņus apmeklēt atveseļošanās laikā, jo viņš netika uzskatīts par ģimeni. Raffy vēlētos jūsu atbalstu, lai risinātu šo politiku, lai tas neatkārtotos un neietekmētu citus LGBTQ+ pārus.

Drosmīgas sarunas: kā panākt labāko rezultātu

Vairums cilvēku: ar labiem nodomiem, bet trūkst zināšanu, nepārbaudīti aizspriedumi
Mazākums cilvēku: apzināti rada kaitējumu

Atcerieties nodoms pret ietekmi. Ja esat tas, kurš to saņem, šī uzvedība jūtas vienādi.

Ietekme pret nodomu

Izaicinošas uzvedības risināšana

Rosināt: Atvērti jautājumi; Viedokļu izzināšana; Aktīva klausīšanās

Virzīt: Ieteikumu sniegšana; Informācijas sniegšana; Stingra nostāja

Jautājumi?

Nākamie soļi

Parunājiet ar citiem par to, ko esat iemācījušies
Izpildiet aktivitātes savā darba burtnīcā
Pārbaudiet, kad notiks jūsu nākamā sesija
Ja nepieciešams, sazinieties pēc papildu atbalsta

6. sesija: Citu iedvesmošana ar apmācībām par iekļaušanu un diskusijām

Organizatoriskie jautājumi

Apņemsimies veidot vidi, kurā cilvēki jūtas droši piedalīties.
Dodiet cilvēkiem iespēju paust savu viedokli, nodrošinot, ka to darām nevērtējošā veidā
Ņemiet vērā, ka telpā var būt cilvēki ar personīgu pieredzi par šo tēmu.
Jautājumi un līdzdalība ir gaidīti – lūdzu, paceliet roku.

Sesijas mērķi

Pārdomāt, ko līdz šim esam aplūkojuši, un izaicinājumus, kas saistīti ar šīs mācīšanās atgriešanu jūsu organizācijā
Pamatojuma veidošana iekļaušanai
Sarežģītu sarunu vadīšana
Citu pilnvarošana sākt savu ceļu

Diskusija: Kā jūs esat piegājuši tam, lai kolēģiem un vadītājiem pamatotu iekļaušanas nozīmi?

Kāda ir izslēgšanas ietekme darbavietā un uz aprūpes kvalitāti?

Padomājiet par laiku darbā, kad jūs vai kāds jums pazīstams jutās izslēgts:

Kā tas ietekmēja jūs/viņus personīgi?
Kā tas ietekmēja sniegumu?

Cilvēki

Zemāks iesaistes līmenis
Lielāka prombūtne
Personāla noturēšanas problēmas
Psihiskās veselības pasliktināšanās
Neapmierinātība ar darbu
Zems morālais gars
Sliktas attiecības

Sniegums

Mazāka produktivitāte
Kaitējums reputācijai
Ieņēmumu zudums
Cieš kvalitāte
Mērķi netiek sasniegti
Samazināta klientu apmierinātība
Slikta lēmumu pieņemšana

Video (Avots: Vodafone LGBT+ and Friends)

Kāpēc būt iekļaujošam ir svarīgi? Tas rada “psiholoģisko drošību”

Psiholoģiskā drošība:

droši uzņemties risku, nebaidoties no atriebības
droši atzīt kļūdas, uzdot jautājumus, ierosināt idejas

Ieguvumi:

noturēšana
domāšanas daudzveidība/inovācija
palielināti ieņēmumi
tiek uztverts kā efektīvāks

Diskusija: Kāpēc cilvēki varētu noraidīt daudzveidību un iekļaušanu?

Noraidījuma naratīvu iemesli

Bailes
Morālā panika
Dezinformācijas ietekme
Tas izaicina viņu priekšstatu par pasauli

Diskusija: Kā mēs varam atbalstīt/ietekmēt kādu, kurš mums nepiekrīt, neliekot viņam justies apklusinātam?

Labākais rezultāts: izaugsme

Mērķis ir palīdzēt cilvēkam izkāpt no savas komforta zonas/aizspriedumu un ieradumu vietas
Ienākt mācīšanās zonā, mazinot bailes un kaunu
Galīgais mērķis ir izaugsmes zona

Kļūšanas par antirasistu diagramma (pielāgojis Andrew M. Ibrahim MD, MSc no diagrammas “Who Do I Want to Be During COVID-19” (oriģinālais autors nav zināms), izmantojot idejas no Ibram X. Kendi darba):

Baiļu zona: Es noliedzu, ka rasisms ir problēma. Es izvairos no sarežģītiem jautājumiem. Es cenšos justies ērti. Es runāju ar citiem, kuri izskatās un domā kā es.
Mācīšanās zona: Es atzīstu, ka rasisms ir pašreizēja un aktuāla problēma. Es meklēju jautājumus, kas man liek justies neērti. Es saprotu savu privilēģiju ignorēt rasismu. Es izglītoju sevi par rasi un strukturālo rasismu. Es esmu ievainojams attiecībā uz saviem aizspriedumiem un zināšanu trūkumiem. Es klausos citos, kuri domā un izskatās citādi nekā es.
Izaugsmes zona: Es identificēju, kā es varu neapzināti gūt labumu no Rasisma. Es veicinu un aizstāvu antirasistisku politiku un līderus. Es palieku ar savu diskomfortu. Es runāju, kad redzu Rasismu darbībā. Es izglītoju savus kolēģus par to, kā Rasisms kaitē mūsu profesijai. Es neļauju kļūdām atturēt mani no kļūšanas labākam. Es atdodu varas pozīcijas tiem, kuri citādi tiek marginalizēti. Es ieskauju sevi ar cilvēkiem, kuri domā un izskatās citādi nekā es.

Rīcība, ietekme, dari

Rīcība: “Kad jūs izdarījāt šo…” (konkrēts uzvedības piemērs) — Kad jūs runājāt pāri jaunajam cilvēkam, nevis ar viņu
Ietekme: “Tas nozīmēja, ka…” (uzvedības ietekme) — Tas lika viņam justies tā, it kā viņš nebūtu iekļauts lēmuma pieņemšanā, un patiesībā padarīja viņu vēl vairāk nobijušos no ārstēšanas
Dari: “Turpmāk, vai jūs varētu…” (ieteikums uzvesties citādi) — Pat ja neesat pārliecināts, vai viņi saprot, runājiet ar viņiem, nevis ar viņu aprūpētāju, un pajautājiet, vai viņiem ir nepieciešams papildu atbalsts, lai saprastu

Charrette

Sanāksme, kurā visas projektā iesaistītās puses mēģina atrisināt konfliktus un iezīmēt risinājumus. (Ilustrēts ar filmu The Best of Enemies (2019), “Change is worth fighting for”, balstīts uz patiesu stāstu.)

Dialoga metode

1. solis: Pajautājiet cilvēkiem, ko viņi domā, ka otra grupa/persona domā par viņiem, lai izceltu stereotipu un pieņēmumu kaitīgo ietekmi
2. solis: Vadiet moderētu diskusiju, kurā cilvēki var dalīties savos uzskatos cieņpilnā un atklātā forumā, lai justos uzklausīti un novērtēti
3. solis: Mudiniet cilvēkus izcelt jomas, kurās viņi var mācīties viens no otra un paplašināt savas zināšanas ar ziņkārības un empātijas palīdzību

https://www.ted.com/talks/eve_pearlman_how_to_lead_a_conversation_between_people_who_disagree

Grupas diskusija

Cik pārliecināti jūs jūtaties, apspriežot ar kolēģiem tēmas, ko esam aplūkojuši?
Kādus izaicinājumus jūs identificējāt, atgriežot šo mācīšanos savā organizācijā?
Kāds papildu atbalsts, jūsuprāt, jums būtu nepieciešams?

Jautājumi?

Atsauces

Émile Durkheim: Darba dalīšana sabiedrībā (oriģinālais nosaukums: De la division du travail social), 1893.
Geert Hofstede: Kultūras sekas: starptautiskās atšķirības ar darbu saistītajās vērtībās, Sage 1980.
Edward Twitchell Hall Jr: Aiz kultūras, 1976.
Edward Twitchell Hall Jr: Klusā valoda, 1959.
Peggy McIntosh: Balto privilēģija: neredzamās mugursomas izpakošana, 1989
Vassal, G., O. Kozhaeva, S. Griskjane, F. Arnold, K. Nysom, L. Basset, L. Kameric et al. "Piekļuve būtiskām pretvēža zālēm bērniem un pusaudžiem Eiropā." Annals of Oncology 32, nr. 4, 2021: 560-568.
Moudatsou, Maria, Areti Stavropoulou, Anastas Philalithis un Sofia Koukouli. "Empātijas loma veselības un sociālās aprūpes profesionāļu darbā." In Healthcare, sēj. 8, nr. 1, lpp. 26. MDPI, 2020.
Führer, L. "Ādas krāsas sociālā nozīme": fenotipa/rases un nācijas savstarpējās saistības izvērtējums Norvēģijā. 2021

Par šo publikāciju

Publicējusi Youth Cancer Europe projekta European Network of Youth Cancer Survivors (EU-CAYAS-NET) ietvaros, un mācību saturs izstrādāts sadarbībā ar Inclusive Employers. Plašāku informāciju skatiet pasākuma programmā un citā informācijā vietnē www.beatcancer.eu

Finansējums un atruna

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie viedokļi un uzskati ir tikai autora(-u) viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Veselības un digitālās izpildaģentūras (HaDEA) viedokļus un uzskatus. Ne Eiropas Savienību, ne dotācijas piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.

Šī publikācija ir daļa no EU-CAYAS-NET – EU Network of Youth Cancer Survivors.

Lejupielādēt PDF

Ievads

Kultūras apzināšanās un kompetence

Mūsu pašu privilēģiju apzināšanās

1. aktivitāte – Privilēģiju un aizspriedumu ietekmes izvērtēšana

Sabiedrības un veselības nevienlīdzības

Juridiskā nevienlīdzība

Rainbow Map 2023 – atspoguļo lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuālu personu (LGBTI) cilvēktiesību juridisko un politikas situāciju Eiropā

Rainbow Index 2024 valstu pārskati: Beļģija un Krievija

Sociālā nevienlīdzība

Iedzīvotāju procentuālā daļa, kas uzskata, ka sievietes šajā valstī netiek cienītas un pret tām neizturas ar cieņu

Iedzīvotāju procentuālā daļa, kas uzskata, ka teritorija, kurā viņi dzīvo, nav laba vieta dzīvošanai imigrantiem

Veselības nevienlīdzība

Būtisko bērnu onkoloģijas zāļu pieejamības procentuālā daļa pa valstīm

Iekļaujoša un pieejama komunikācija

Galvenie padomi, kā padarīt savu komunikāciju pieejamāku un iekļaujošāku

2. aktivitāte: Iekļaušanas pase

Aktīvi iestājoties pret diskrimināciju

Paņēmieni diskriminējošas valodas un uzvedības apstrīdēšanai

1. paņēmiens

2. paņēmiens

Kā man reaģēt, ja kāds mani izaicina?

Jauniešu un viņu ģimeņu interešu aizstāvības nozīme

Iekļaujošas valodas glosārijs

Invaliditāte

Etniskā piederība/rase

Seksuālā orientācija un dzimumidentitāte

Papildu mācību resursi

Dzimums

Invaliditāte

Etniskā piederība/rase

LGBTQ+

Reliģija un ticība

Imigrantu un migrantu kopienas

Finansiālais un sociālekonomiskais statuss

Garīgā veselība un labbūtība

Vecāki un aprūpētāji

Apmācību slaidi

1. sesija: Nevienlīdzības izpratne un kultūras apzināšanās vēža aprūpē

Organizatoriskie jautājumi

Sesijas mērķi

Diskusija: Kā jūs definētu kultūru?

Kultūras definēšana

Kultūras apzināšanās

Kultūras apzināšanās attīstīšana

Video: Kas ir kultūras pazemība? (Avots: Psych Hub)

Kultūras dimensiju izpratne

Individuālisma karte

Individuālisma rādītāji Eiropas valstīs

Diskusija: Kā kultūras atšķirības varētu ietekmēt to, kā mēs nodrošinām vēža aprūpi?

Kultūras ietekme uz veselības aprūpi un vēža aprūpi

Ar likumu aizsargātās pazīmes

Kultūra nav tikai likums

Diskusija: Kā dažādas pazīmes varētu ietekmēt to, kā cilvēki iesaistās vēža aprūpē?

Kā šie identitāti raksturojošie faktori var ietekmēt vēža aprūpes kvalitāti?

Video: Pasaules Veselības organizācijas filma par veselības vienlīdzību, tostarp par cilvēkiem ar psihiskās veselības traucējumiem un psihosociālu invaliditāti (Avots: World Health Organisation)

Jautājumi?

Nākamie soļi

2. sesija: Valodas un komunikācijas izmantošana aprūpes kvalitātes uzlabošanai

Organizatoriskie jautājumi

Sesijas mērķi

Ko mēs saprotam ar iekļaujošu komunikāciju?

Kādi varētu būt daži no sliktas komunikācijas iespējamajiem cēloņiem un sekām?

Komunikācijas stilu aktivitāte – 5 minūtes

Komunikācijas stilu aktivitāte – vērtēšana

Diskusija: Ar kādiem izaicinājumiem mēs varētu saskarties, komunicējot Eiropas veselības aprūpes vidē?

Komunikācijas izaicinājumi

Pašreizējā labākā prakse: invaliditāte

Handicap / Handikap / Handikep

Pašreizējā labākā prakse: dzimums un sociālais dzimums

Valodas bez dzimtes, dabiskā dzimuma valodas un gramatiski dzimtiskās valodas

Dzimumneitrāla valoda

Pašreizējā labākā prakse: rase un etniskā piederība

Jūtieties drošāk, lietojot iekļaujošu valodu

Video: Komunikācijas nozīme vēža aprūpē (Avots: Youth Cancer Europe)

Jautājumi?

Nākamie soļi

3. sesija: Veselības aprūpes sniedzēja loma iekļaujošā vēža aprūpē

Organizatoriskie jautājumi

Sesijas mērķi

Diskusija: Kā cilvēka identitāte ietekmē viņa vēža aprūpi?