Galvenās atziņas
- MCED (vairāku vēža veidu agrīnas atklāšanas) testi ir asins analīzes, kuru mērķis ir vienā paraugā konstatēt vairāku vēža veidu signālus [1]. Tā ir testu kategorija, nevis viens konkrēts produkts.
- Iespējams, esat dzirdējuši par Galleri, taču tas nav vienīgais šāds tests. CancerSEEK tika aprakstīts 2018. gada zinātniskā publikācijā [2]. Cancerguard Amerikas Savienotajās Valstīs tiek piedāvāts kā laboratorijā izstrādāts tests [3].
- Šie testi ir paredzēti kā papildinājums regulārajam skrīningam, nevis tā aizstājējs [4][5].
- NHS-Galleri pētījumā, kurā Anglijā novēroja 142 250 cilvēkus vecumā no 50 līdz 77 gadiem, tests nesamazināja III un IV stadijas vēža gadījumu kopskaitu 12 iepriekš noteiktiem vēža veidiem [1][6]. Grupā, kurai piedāvāja testu, tika diagnosticēts mazāk IV stadijas vēža gadījumu, taču vajadzīga ilgāka novērošana, lai noskaidrotu, vai tas uzlabo veselības iznākumus [1].
- Pozitīvs rezultāts nav diagnoze [4][5]. Minētajā pētījumā vēzis tika apstiprināts 937 no 1801 pozitīva rezultāta gadījumiem (52%) [6].
- ES šādam testam nepieciešams CE marķējums, ja vien nav piemērojams izņēmums, piemēram, ārstniecības iestādē izgatavotam testam, kas paredzēts lietošanai pašā iestādē [7]. Līdz 2026. gada maijam neviena valsts nebija iekļāvusi vairāku vēža veidu noteikšanas testu organizētā skrīninga programmā [8].
Esat dzirdējuši par "vairāk nekā 50 vēža veidu skrīningu". Lūk, ko tas patiesībā nozīmē.
Iztēlojieties darba devēja e-pastu ar piedāvājumu veikt asins analīzi, kas, kā tajā teikts, ļauj veikt "vairāk nekā 50 vēža veidu skrīningu". Jūsu pirmais jautājums, visticamāk, ir tāds pats kā vairumam cilvēku: vai tas ir īsts piedāvājums vai krāpšana? Šis jautājums ir pamatā gandrīz katrai sarunai par MCED testiem — vairāku vēža veidu agrīnas atklāšanas testiem. Tehnoloģija ir reāla. Taču jautājums, vai tā glābj dzīvības, joprojām ir atklāts [1][6].
Tāpēc nesteigsimies un aplūkosim kopainu: ko nozīmē vairāku vēža veidu agrīna atklāšana, ar ko atšķiras vadošie testi, kā tie papildina skrīningu, ko jau veicat, un kas vēl nevienam nav zināms. Mans mērķis nav jums pārdot testu vai jūs no tā atturēt. Šī ir informācija, ko jūs vēlētos dzirdēt no zinoša drauga, pirms tērējat naudu.
Ko nozīmē MCED?
MCED ir saīsinājums no angļu valodas apzīmējuma vairāku vēža veidu agrīnai atklāšanai. Ideju ir viegli izteikt, bet grūti īstenot: viens asins paraugs, kurā meklē vairāku vēža veidu signālus cilvēkiem bez simptomiem [4].
Šie testi asinīs meklē vēža pēdas. Atkarībā no testa tās var būt DNS izmaiņas, metilācijas raksturiezīmes (ķīmiskas DNS izmaiņas), DNS fragmentācijas raksturiezīmes, olbaltumvielu līmenis vai antivielas [4]. Ja laboratorija konstatē vēzim raksturīgu pazīmju kopumu, tā ziņo par "vēža signālu" [1][9].
Tests neizmeklē visu ķermeni tā, kā to dara attēldiagnostika. Tas meklē norādes jūsu asinīs.
Vecumam ir nozīme. Lielajā Anglijā veiktajā NHS-Galleri pētījumā iesaistīja cilvēkus vecumā no 50 līdz 77 gadiem [1]. Tieši uz šo grupu attiecas iegūtie pierādījumi.
MCED un MCD: kāpēc sastopami abi termini
Lasot vairāk, sastapsiet vēl vienu saīsinājumu: MCD, kas apzīmē vairāku vēža veidu atklāšanu. ASV Nacionālais vēža institūts (NCI) lieto šo terminu, savukārt daži pētnieki un uzņēmumi dod priekšroku MCED [4]. Abi apzīmē vienu un to pašu testu veidu, kas paredzēts vēža atklāšanai cilvēkiem bez simptomiem [4].
Viena piebilde par NCI: tā ir ASV iestāde, tāpēc vietās, kur atsaucos uz to, norādes ir balstītas ASV pieejā, un Eiropas ieteikumi detaļās var atšķirties. Ja meklējāt vienu terminu, bet nonācāt lapā, kurā lietots otrs, esat īstajā vietā.
Kā MCED testi atšķiras no tradicionālā vēža skrīninga
Padomājiet par skrīningu, ko, iespējams, jau pazīstat. Lūk, kas ES ieteikumā par vēža skrīningu teikts par trim vēža veidiem:
- Krūts vēzis: mamogrāfija sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, ierosinot aptvert vecumu no 45 līdz 74 gadiem [10].
- Dzemdes kakla vēzis: CPV tests sievietēm vecumā no 30 līdz 65 gadiem [10].
- Zarnu (kolorektālais) vēzis: fēču tests, ko sauc par FIT, cilvēkiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem, pozitīva rezultāta gadījumā veicot kolonoskopiju [10].
Katrs no šiem izmeklējumiem ir paredzēts viena vēža veida atklāšanai. Attiecībā uz plaušu, prostatas un kuņģa vēzi ieteikums ir piesardzīgāks. Balstoties uz turpmākiem pētījumiem, tas aicina dalībvalstis apsvērt mazas devas datortomogrāfiju cilvēkiem ar augstu plaušu vēža risku, organizētu PSA skrīningu ar sekojošu magnētiskās rezonanses izmeklēšanu prostatas vēža noteikšanai un Helicobacter pylori skrīninga un testēšanas stratēģijas valstīs un reģionos ar augstu saslimstību un mirstību no kuņģa vēža [10].
MCED pieeja ir pretēja. Tā vietā, lai padziļināti meklētu vienu vēža veidu, tas aptver plašu loku: viens paraugs, daudzi vēža veidi [1]. Tieši šis plašais aptvērums ir galvenā priekšrocība.
Kāpēc plašam aptvērumam ir nozīme? NCI norāda, ka vairāk nekā pusi nāves gadījumu no vēža izraisa vēža veidi, kuriem nav ieteikta skrīninga testa, tostarp tādi ar īpaši augstu mirstību kā olnīcu un aizkuņģa dziedzera vēzis [4]. Tā ir ASV iestādes sniegta informācija, tāpēc tā jāuztver kā Amerikas situācijas raksturojums, taču šis trūkums ir redzams arī Eiropā: aizkuņģa dziedzera un olnīcu vēzis nav minēts starp vēža veidiem Komisijas skrīninga ieteikuma kopsavilkumā [10]. Tests, kas spētu agrāk konstatēt kaut daļu šo vēža gadījumu, aizpildītu būtisku robu.
Kompromisu ir viegli izskaidrot. Testam, kas paredzēts vienam vēža veidam, ir labi jānosaka tikai šī viena slimība. Testam, kas meklē daudzus vēža veidus, no viena parauga jāiegūst plašāka informācija, un neviens no tiem neveic visu vēža veidu skrīningu [4].
Ko MCED testi var un ko nevar jums pateikt
MCED tests veic skrīningu. Tas nenosaka diagnozi. Šī atšķirība ir vissvarīgākais, kas jāizprot pirms testa veikšanas.
Pozitīvs rezultāts nozīmē, ka tests ir konstatējis signālu, kas varētu liecināt par vēzi, un ir nepieciešami papildu izmeklējumi [4]. Tas nav spriedums. Negatīvs rezultāts nomierina, taču tas nav apliecinājums pilnīgai veselībai, jo šie testi arī neatklāj daļu vēža gadījumu: NHS-Galleri pētījumā pozitīvs rezultāts bija aptuveni trešdaļai cilvēku, kuriem bija vēzis [9]. Ja pamanāt jaunu veidojumu vai simptomu, kas nepāriet, negatīvs MCED rezultāts nav iemesls nogaidīt.
Lūk, kā to ievērot praksē.
| ✓ Dariet | ✗ Nedariet |
|---|---|
| Laikus veiciet jums ieteiktos standarta skrīninga izmeklējumus | Neuztveriet MCED testu kā mamogrāfijas, zarnu vai dzemdes kakla vēža skrīninga aizstājēju |
| Pirms rīkojaties, pārrunājiet jebkuru rezultātu ar ārstu | Nepieņemiet, ka pozitīvs rezultāts nozīmē, ka jums ir vēzis |
| Pirms testa pasūtīšanas izvērtējiet tā un turpmāko izmeklējumu izmaksas | Neignorējiet satraucošu simptomu tikai tāpēc, ka testa rezultāts ir negatīvs |
| Pajautājiet, kādus konkrētus vēža veidus tests meklē | Negaidiet, ka tas atklās visu |
Vadošo MCED testu salīdzinājums
Testu salīdzināšana palīdz, jo, ieraugot, ka vairāki no tiem izmanto atšķirīgas metodes, visa šī joma kļūst saprotamāka.
Šie testi nedarbojas vienādi, un tie nemeklē vienus un tos pašus vēža veidus [4]. Atšķirību izpratne palīdz uzdot precīzākus jautājumus, ja apsverat iespēju veikt kādu no tiem.
Galleri (GRAIL)
Galleri testu ražo GRAIL, tāpēc to mēdz dēvēt arī par GRAIL testu [11]. Visticamāk, tieši par šo testu esat dzirdējuši. Tas meklē raksturīgas iezīmes asinīs cirkulējošā DNS un, konstatējot vēža signālu, prognozē ķermeņa daļu, kurā šis signāls, visticamāk, radies [1].
GRAIL norāda, ka tests ļauj veikt skrīningu 50 vai vairāk vēža veidiem [11]. 2021. gada validācijas pētījumā, kura autoru vidū ir ar GRAIL saistīti pētnieki, vēža signāli tika konstatēti vairāk nekā 50 vēža veidiem [12]. Tajā pašā pētījumā konstatēja, ka tests atklāja 16,8% I stadijas vēža gadījumu un 90,1% IV stadijas vēža gadījumu (tā jutība katrā stadijā), tātad tas daudz labāk atklāja vēlīnas stadijas vēzi nekā agrīnu [12].
Paša GRAIL pacientiem paredzētajā vietnē norādīts, ka informācija ir domāta tikai auditorijai Amerikas Savienotajās Valstīs [11]. Anglijā Galleri ir pārbaudīts NHS-Galleri pētījumā [1]. Ja jūsu dzīvesvietā kāds piedāvā Galleri, pajautājiet, uz kāda regulatīvā pamata tas tiek piedāvāts (vairāk par to tālāk). Plašāk par šo testu lasiet mūsu ceļvedī Galleri tests: kam tas paredzēts, kā tas darbojas un ko nozīmē rezultāti, kurā skaidrots, kam tas domāts un kā interpretēt rezultātu.
CancerSEEK un Cancerguard
Galleri nav vienīgā pieeja. 2018. gada publikācijā žurnālā Science aprakstīts CancerSEEK — tests, kas apvieno divu veidu signālus: cirkulējošo olbaltumvielu līmeni un mutācijas ārpusšūnu DNS [2]. Pētnieki to pārbaudīja 1 005 cilvēkiem ar nemetastātisku, klīniski atklātu olnīcu, aknu, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, barības vada, kolorektālo, plaušu vai krūts vēzi, un tikai 7 no 812 veselajiem kontroles grupas dalībniekiem rezultāts bija pozitīvs [2]. Šie vēža gadījumi jau bija klīniski atklāti, tāpēc tas bija pētījums cilvēkiem ar zināmu vēža diagnozi, nevis skrīninga pētījums [2].
Cancerguard izstrādātājs ir Exact Sciences. Uzņēmums to ieviesa Amerikas Savienotajās Valstīs kā laboratorijā izstrādātu testu [3]. Tas norāda, ka tests spēj atklāt vairāk nekā 50 vēža veidus un apakštipus [3].
Galvenais secinājums nav tas, ka viena metode ir labāka par otru. Katrs tests meklē noteiktu vēža veidu kopumu, un neviens nenodrošina visu veidu vēža skrīningu [4]. "Vairāki vēža veidi" nenozīmē "visi vēža veidi".
Šo testu salīdzinājums
| Tests | Ko tas analizē | Kādus vēža veidus tas meklē | Pašreizējais statuss |
|---|---|---|---|
| Galleri (GRAIL) | Raksturīgas iezīmes asinīs cirkulējošā DNS [1] | Vairāk nekā 50 vēža veidus 2021. gada validācijas pētījumā [12] | Pārbaudīts NHS-Galleri pētījumā Anglijā [1]; ražotāja pacientiem paredzētā vietne domāta ASV auditorijai [11] |
| CancerSEEK | Cirkulējošās olbaltumvielas un mutācijas ārpusšūnu DNS [2] | Astoņus izplatītus vēža veidus 2018. gada pētījumā [2] | Aprakstīts 2018. gada zinātniskā publikācijā [2] |
| Cancerguard (Exact Sciences) | Vairākas biomarķieru klases, saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju [3] | Vairāk nekā 50 vēža veidus un apakštipus, saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju [3] | Ieviests Amerikas Savienotajās Valstīs kā laboratorijā izstrādāts tests [3] |
Viena piebilde par šo tabulu. Šī informācija mainās, parādoties jauniem pētījumu datiem un uzņēmumiem atjauninot savus produktus. Uztveriet to kā pašreizējās situācijas atspoguļojumu un, pirms uz to paļaujaties, pārbaudiet aktuālo informāciju pie testa ražotāja vai sava ārsta.

Asins testi konkrētiem vēža veidiem (krūts un aizkuņģa dziedzera vēzim)
Ir vēl viena kategorija, ko vērts nošķirt no MCED: asins testi, kas paredzēti viena, nevis vairāku vēža veidu meklēšanai.
To pamatā ir cita loģika. Testam, kas vērsts uz vienu slimību, ir labi jāatklāj tikai šī viena slimība.
Asins testi krūts vēža skrīningam
Asins tests krūts vēža skrīningam izklausās tā, it kā tas varētu aizstāt mamogrāfiju, kas nevienai nešķiet patīkama. Tomēr ES ieteikumā skrīningam norādīta mamogrāfija sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, iesakot vecuma diapazonu paplašināt no 45 līdz 74 gadiem [10]. Ja saņemat uzaicinājumu uz mamogrāfiju, dodieties uz to. Ja klīnika vai vietne tā vietā piedāvā asins testu, pajautājiet, kādi pierādījumi to pamato un vai to iesaka kādas skrīninga vadlīnijas.
Asins testi aizkuņģa dziedzera vēža skrīningam
Aizkuņģa dziedzera vēzis parāda, kāpēc cilvēki vēlas šādus testus. NCI to min starp vēža veidiem ar ļoti augstu mirstību, kuriem nav ieteikta skrīninga testa [4]. Uzticamam asins testam aizkuņģa dziedzera vēža skrīningam būtu ļoti liela nozīme. Taču, ja kāds jums tādu piedāvā šodien, pajautājiet, uz kādiem pierādījumiem tas balstās un kas notiks pēc pozitīva rezultāta.
MCED testi un standarta skrīnings: kam dot priekšroku?
Ja no šī raksta paturat prātā vienu atziņu, lai tā ir šī: vēža veidiem, kuriem jau ir ieteikts skrīninga tests, tas joprojām ir pirmajā vietā. NCI norāda, ka standarta skrīnings ir ieteicams neatkarīgi no tā, vai veicat MCED testu [4]. Cancer Research UK lapā par šo testu cilvēki tiek aicināti apsvērt dalību skrīningā, saņemot uzaicinājumu, neatkarīgi no tā, vai viņi piedalās pētījumā [5].
ES šie izmeklējumi ir mamogrāfija, cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tests un fēču imūnķīmiskais tests (FIT), savukārt plaušu, prostatas un kuņģa vēža skrīninga iespējas vēl tiek pētītas [10]. Tātad standarta skrīnings joprojām ir jūsu galvenais rīks, un MCED tests, ja to izvēlaties, būtu papildinājums, nevis aizstājējs. Ja neesat pārliecināti, kādi skrīninga izmeklējumi jums pienākas, mūsu ceļvedī Kādi vēža skrīninga izmeklējumi jums jāveic? Praktisks ceļvedis pēc vecuma, dzimuma un riska tie izskaidroti sīkāk.
Uztveriet to kā plašāku tīklu zem tiem mērķētajiem tīkliem, ko jau izmantojat. Jūs joprojām veicat mamogrāfiju un zarnu vēža skrīningu noteiktajos termiņos. MCED tests varētu palīdzēt atklāt kādu no tiem vēža veidiem, kuriem skrīninga vispār nav.
Tāds ir arguments par labu MCED testiem: nevis aizstāt to, kas darbojas, bet aptvert vēža veidus, kuriem pašlaik mums nekā nav. Tieši to, vai šie testi attaisno šīs cerības, pārbauda tādos pētījumos kā NHS-Galleri.
Kas notiek, ja jūsu MCED testa rezultāts ir pozitīvs?
Par šādu situāciju cilvēki parasti nedomā, līdz paši tajā nonāk, un tieši šo daļu es visvairāk vēlētos, lai kāds draugs man iepriekš izskaidro. Pozitīvs rezultāts ir procesa sākums, nevis beigas.
Turpmākie soļi soli pa solim
- Saņemtais rezultāts liecina par vēža signālu. Galleri gadījumā tas arī prognozē ķermeņa daļu, no kuras signāls, visticamāk, nācis [1].
- Ārsts organizē papildu izmeklējumus, piemēram, attēldiagnostiku, audu biopsiju vai dažos gadījumos operāciju [4].
- Šie izmeklējumi parāda, vai vēzis ir klātesošs. Atbildes iegūšana var prasīt laiku un vairāk nekā vienu izmeklējumu [4].
Pozitīvs rezultāts nebūt nenozīmē drošu diagnozi. NHS-Galleri pētījumā no 1 801 pozitīva rezultāta trijās pārbaudes kārtās vēzis tika apstiprināts 937 gadījumos (52%) [6]. Mazāk nekā 1 no 200 testiem deva viltus trauksmi [1]. Tomēr aptuveni puse pozitīvo rezultātu nebija saistīti ar vēža diagnozi [6]. Arī viltus trauksme nav bez sekām: NCI starp kaitējumiem min trauksmi, laika un naudas patēriņu, kā arī turpmāko procedūru riskus [4].
Tas viss nenozīmē, ka testi ir bezjēdzīgi. Pozitīvs rezultāts ir sākums jautājuma noskaidrošanai, nevis atbilde, un ir labi to zināt, pirms tas nonāk jūsu e-pasta iesūtnē.
Regulējums un apdrošināšana
Parunāsim par noteikumiem un to, kurš maksā, jo tieši šajos jautājumos valda liela neskaidrība.
ES testus, ar kuriem izmeklē no cilvēka ķermeņa iegūtus paraugus, piemēram, asinis, regulē kā in vitro diagnostikas ierīces saskaņā ar Regulu (ES) 2017/746, kas pazīstama kā IVDR [13]. Šādai ierīcei jābūt ar CE marķējumu vai izgatavotai veselības iestādē atbilstoši 5. panta 5. punktam, vai izmantotai veiktspējas pētījumā, vai arī kompetentajai iestādei izņēmuma kārtā jābūt piešķīrušai atkāpi no CE marķējuma prasības [7]. Dalībvalstis var arī ierobežot veselības iestādēs izgatavotu ierīču ražošanu un izmantošanu, tāpēc atļautais dažādās valstīs var atšķirties [7].
Ko tas nozīmē jums? Jebkurai klīnikai vai uzņēmumam, kas piedāvā vairāku vēža veidu noteikšanas asins testu, pajautājiet, kuram no šiem regulējuma ceļiem tests atbilst, un lūdziet rakstisku apliecinājumu.
Tad vēl ir izmaksas. Līdz 2026. gada maijam neviena valsts nebija iekļāvusi MCED testu organizētā skrīninga programmā [8]. Ja klīnika jums piedāvā šādu jaunu vēža skrīninga testu, lūdziet rakstiski norādīt kopējo cenu, ieskaitot papildu izmeklējumus pēc pozitīva rezultāta, un jautājiet savam apdrošinātājam, vai tas segs kādu izmaksu daļu.
Ko tikko uzzinājām no NHS-Galleri pētījuma
Anglijā tagad ir publicēti liela randomizēta MCED testa pētījuma rezultāti [1]. Londonas Karalienes Marijas Universitātes vēža epidemioloģijas profesors Pīters Sasieni to dēvē par pasaulē pirmo randomizēto kontrolēto pētījumu, kurā MCED asins tests vērtēts šādā mērogā [1]. NHS-Galleri pētījumā iesaistīja 142 250 cilvēkus vecumā no 50 līdz 77 gadiem un nejaušināti iedalīja viņus vai nu intervences grupā, kuras dalībnieku asinis pārbaudīja ar Galleri testu, vai kontroles grupā, kas saņēma ierasto NHS aprūpi [1]. Dalībniekus aicināja nodot asins paraugus trijās ikgadējās skrīninga kārtās [1]. Rezultāti tika publicēti 2026. gada septembrī žurnālos New England Journal of Medicine un Nature Medicine [1].
Galvenais rezultāts — mērķis netika sasniegts. Pētījumā neizdevās sasniegt galveno mērķi: samazināt kopējo III un IV stadijas vēža gadījumu skaitu 12 iepriekš noteiktiem vēža veidiem [1]. Taču detalizētāki rezultāti rāda neviennozīmīgāku ainu. Cilvēkiem, kuriem piedāvāja testu, retāk diagnosticēja IV stadijas vēzi, bet biežāk — III stadijas vēzi, un šīs atšķirības savstarpēji izlīdzinājās [6]. Vairāk vēža gadījumu atklāja I un II stadijā, un mazāk gadījumu diagnosticēja pēc neatliekamās palīdzības nodaļas (A&E) apmeklējuma [1].
Pētnieki norāda, ka vajadzīga ilgāka novērošana, lai saprastu, kā šīs atšķirības attīstās un vai tās uzlabo veselības iznākumus [1]. Pētījuma statistiskā jauda arī nebija pietiekama, lai noteiktu, vai tests samazina mirstību no vēža [6].
Runājot par precizitāti, katrā kārtā pozitīvu rezultātu saņēma aptuveni viens no 100 pārbaudītajiem cilvēkiem [1]. Testa specifiskums — tas, cik uzticami rezultāts ir negatīvs, ja vēža nav, — bija aptuveni 99,5–99,6 % [1]. Un, kā minēts iepriekš, pozitīvu rezultātu saņēma aptuveni trešdaļa cilvēku, kuriem bija vēzis [9].
Vēl ir vērts zināt: pētījumu finansēja Galleri izstrādātājs GRAIL [1][6]. NHS un citas veselības aprūpes organizācijas izvērtēs šos pierādījumus, lemjot par vairāku vēža veidu agrīnas atklāšanas testu iespējamo lomu nākotnē [1].
Kam sekot līdzi tuvākajos gados
Par neatbildētajiem jautājumiem teikšu atklāti. Zinātniskā izpēte šajā jomā vēl turpinās, un pārliecinoša atbilde vienā vai otrā virzienā apsteigtu pieejamos pierādījumus.
Lielākā nezināmā ir tas, vai agrāka vēža atklāšana ar šiem testiem nozīmē mazāku nāves gadījumu skaitu. Apvienotās Karalistes Nacionālās skrīninga komitejas nostājas dokumentos, kā aprakstīts Vorikas Universitātes paziņojumā, teikts, ka agrīnas ieguvuma pazīmes, piemēram, mazāks vēlīnā stadijā diagnosticētu gadījumu skaits, nevar aizstāt nāves gadījumu skaitu kā mērauklu skrīninga programmas efektivitātei [8]. Paziņojumā arī paustas bažas, ka šie testi varētu biežāk atklāt agresīvākus vēžus, tādējādi mazāks vēlīnā stadijā diagnosticētu gadījumu skaits varētu radīt iespaidu par programmas ieguvumu bez atbilstoša nāves gadījumu skaita samazinājuma [8].
Tam seko vēl citi jautājumi. Cik bieži tests būtu jāveic? Kurš iegūst visvairāk, un kurš tikai lieki satraucas? Kā pareizi rīkoties, ja rezultāts ir neskaidrs? Pats NHS-Galleri pētījums nebija izstrādāts, lai izvērtētu dažādus skrīninga intervālus [6]. Ir plānotas turpmākas analīzes, tostarp ilgtermiņa novērošana [1].
Sekojiet šiem rezultātiem. Tie jums pateiks daudz vairāk nekā jebkura reklāma.

Saruna ar ārstu par MCED testēšanu
Lēmums veikt MCED testu patiesībā nav vienkārši «jā» vai «nē». Jautājums ir par piemērotību. Tas ir atkarīgs no jūsu vecuma, riska, budžeta un tā, kā jūs justos, saskaroties ar neskaidru rezultātu.
Šis lēmums jāpieņem kopā ar ārstu. Jūs izstāstāt par savām vērtībām un situāciju, ārsts izvērtē medicīniskos apstākļus, un kopā jūs noskaidrojat, vai testēšanai jūsu gadījumā ir jēga. Ja doma par iespējamu viltus trauksmi un virkni papildu attēldiagnostikas izmeklējumu jūs emocionāli satriektu, pasakiet to pirms testa, nevis pēc tā.
Jautājumi, ko uzdot pirms testa
- Vai, ņemot vērā manu vecumu un riska faktorus, šis tests man vispār būtu piemērots?
- Kādus konkrētus vēža veidus šis tests meklē, un cik precīzi tas tos nosaka?
- Vai testam ir CE marķējums, vai tas izgatavots veselības iestādē, vai arī to piedāvā pētījuma ietvaros?
- Kāda ir kopējā cena, ieskaitot papildu izmeklējumus, un vai kādu izmaksu daļu segs apdrošināšana?
- Ja rezultāts ir pozitīvs, kas notiek tālāk, un cik tas man izmaksās?
- Kā tas sader ar skrīninga izmeklējumiem, kas man jau ir ieteikti?
Paņemiet šo sarakstu līdzi uz vizīti. Labs ārsts to novērtēs.
Viens tests plašākā kopainā
Tātad atgriezīsimies pie darba devēja e-pasta: īsts piedāvājums vai krāpšana? Īsts. Vairāku vēža veidu agrīna atklāšana ir pamatota pētniecības joma, un kādu dienu tā varētu palīdzēt atklāt vēžus, kuriem pašlaik nav ieteikta skrīninga [4]. Tomēr lielais NHS-Galleri pētījums neuzrādīja mazāku III un IV stadijas vēža gadījumu skaitu kopumā [6]. Vai tests glābj dzīvības, vēl nav zināms [1][6]. Un tas neaizstāj jau esošo skrīningu [4].
Mans padoms: turpiniet veikt ieteiktos skrīninga izmeklējumus neatkarīgi no sava lēmuma. Ja jūs interesē MCED testēšana, nepasūtiet testu tīmekļvietnē mirkļa iegribas dēļ. Paņemiet iepriekš minētos jautājumus līdzi pie ārsta un pārrunājiet tos.
Ja tieši jūs esat saņēmis šo e-pastu, visdrīzāk pareizais pirmais solis ir pavisam ikdienišķs: piesakieties skrīningam, kuru esat atlicis. Kādu dienu MCED tests var kļūt par lietderīgu papildinājumu. Pagaidām prioritāte ir ieteiktie izmeklējumi.
Atsauces
[1] Londonas Karalienes Marijas Universitāte. (2026. gada 23. septembris). Plašs NHS pētījums sniedz jaunus pierādījumus par vairāku vēža veidu noteikšanas asins testu [Ziņu paziņojums]. https://www.qmul.ac.uk/news/latest-news/2026/medicine-and-dentistry/fmd/major-nhs-trial-provides-new-evidence-on-multi-cancer-blood-test.html
[2] Cohen, J. D., Li, L., Wang, Y., Thoburn, C., Afsari, B., Danilova, L., Douville, C., Javed, A. A., Wong, F., Mattox, A., Hruban, R. H., Wolfgang, C. L., Goggins, M. G., Dal Molin, M., Wang, T. L., Roden, R., Klein, A. P., Ptak, J., Dobbyn, L., . . . Papadopoulos, N. (2018). Ķirurģiski izņemamu ļaundabīgu audzēju atklāšana un lokalizācija ar vairāku analītu asins testu. Science, 359(6378), 926-930. https://doi.org/10.1126/science.aar3247
[3] Exact Sciences Corp. (bez datuma). Exact Sciences laiž klajā Cancerguard™ — pirmo šāda veida asins testu vairāku vēža veidu agrīnai atklāšanai [Paziņojums presei]. Business Wire. https://www.businesswire.com/news/home/20250910938880/en/Exact-Sciences-Launches-Cancerguard-First-of-Its-Kind-Multi-Cancer-Early-Detection-Blood-Test
[4] Nacionālā vēža institūta Vēža profilakses nodaļa. (bez datuma). Jautājumi un atbildes par vairāku vēža veidu noteikšanas testiem. Skatīts 2026. gada 15. novembrī: https://prevention.cancer.gov/research-areas/networks-consortia-programs/csrn/q-a-about-mcd-tests
[5] Cancer Research UK. (2025. gada 29. maijs). Galleri asins tests. Skatīts 2026. gada 15. novembrī: https://www.cancerresearchuk.org/about-cancer/tests-and-scans/blood-tests/galleri-blood-test
[6] Sasieni, P., Johnson, P., Round, T., Warwick, J., Jones, H., Dolly, S., Lee, L., Lee, Y., Kumar, H., Liang, W., Smittenaar, R., Neal, R. D., & Swanton, C. (2026). Skrīninga ar vairāku vēža veidu agrīnas atklāšanas testu ietekme uz vēža diagnosticēšanu vēlīnā stadijā. New England Journal of Medicine, 395(14), 1374-1386. https://doi.org/10.1056/NEJMoa2505723
[7] Medicīnisko ierīču koordinācijas grupa. (2023. gada janvāris). Vadlīnijas par veselības iestāžu atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2017/745 un Regulas (ES) 2017/746 5. panta 5. punktu (MDCG 2023-1). https://health.ec.europa.eu/system/files/2023-01/mdcg_2023-1_en.pdf
[8] Vorikas Universitāte. (2026. gada 26. maijs). Vorikas pētnieki palīdz izstrādāt jaunas valsts vadlīnijas vēža skrīningam [Paziņojums presei]. https://warwick.ac.uk/news/pressreleases/warwick-researchers-help-shape-national-guidance-for-cancer-screening/
[9] NHS-Galleri pētījums. (2026. gada 23. septembris). Pirmie pilnie NHS-Galleri pētījuma rezultāti publicēti vadošajos žurnālos [Pētījuma jaunumi]. https://www.nhs-galleri.org/trial-updates/first-full-nhs-galleri-results-published-in-leading-journals
[10] Eiropas Komisija. (2022. gada 9. decembris). Eiropas veselības savienība: Komisija atzinīgi vērtē jauno ES vēža skrīninga ieteikumu pieņemšanu (Paziņojums presei IP/22/7548). https://ec.europa.eu/commission/presscorner/api/files/document/print/en/ip22_7548/IP_22_7548_EN.pdf
[11] GRAIL, Inc. (bez datuma). Kāds asins tests uzrāda vēža signālu? | Galleri® [Informācija pacientiem]. Skatīts 2026. gada 15. novembrī: https://www.galleri.com/patient
[12] Klein, E. A., Richards, D., Cohn, A., Tummala, M., Lapham, R., Cosgrove, D., Chung, G., Clement, J., Gao, J., Hunkapiller, N., Jamshidi, A., Kurtzman, K. N., Seiden, M. V., Swanton, C., & Liu, M. C. (2021). Uz mērķētu metilācijas analīzi balstīta vairāku vēža veidu agrīnas atklāšanas testa klīniskā validācija, izmantojot neatkarīgu validācijas datu kopu. Annals of Oncology, 32(9), 1167-1177. https://doi.org/10.1016/j.annonc.2021.05.806
[13] Medicīnisko ierīču koordinācijas grupa. (2024. gada oktobris). Vadlīnijas par in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču kvalificēšanu (MDCG 2024-11). https://health.ec.europa.eu/document/download/12b92152-371f-404d-a865-93800cd5cdcaen?filename=mdcg_2024-11_en.pdf
Šis raksts ir paredzēts tikai izglītojošiem nolūkiem un nav medicīnisks padoms. Vienmēr konsultējieties ar savu ārstu vai citu kvalificētu veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu jūsu situācijai atbilstošus norādījumus.

Šis saturs tika izveidots projektā YARN, ko 2025-2028 līdzfinansēja programma EU4Health (dotācijas nolīgums Nr. 101219053).




