Skip to main content
Beat Cancer EU Website Logo
Vēža veidiMedicīnisks termins

Ekstranodālā limfoma

Definīcija

Ekstranodāla limfoma ir vēža veids, kas veidojas limfocītos, kas ir balto asinsķermenīšu veids, bet rodas ārpus limfmezgliem. Tas var skart tādus orgānus kā kuņģis, āda un smadzenes.

Kas ir ekstranodālā limfoma? Kā to atpazīt un ārstēt?

Pārskats

Ekstranodālā limfoma ir limfomas veids, kas rodas ķermeņa zonās ārpus limfātiskās sistēmas. Atšķirībā no tradicionālajām limfomām, kas parasti attīstās limfmezglos, ekstranodālās limfomas var rasties dažādos orgānos, piemēram, kuņģī, ādā, plaušās vai smadzenēs. Šī slimība ir daļa no plašākas ne-Hodžkinalimfomukategorijas, kam raksturīga nekontrolēta limfocītu augšana.

Galvenā informācija

Ekstranodālā limfoma veido aptuveni 30-40 % no visiem ne-Hodžkina limfomas gadījumiem. Atkarībā no iesaistītā orgāna tās izpausmes var ievērojami atšķirties. Piemēram, kuņģa ekstranodālā limfoma var izraisīt sāpes vēderā un gremošanas traucējumus, savukārt ādas bojājums var izpausties kā neparasti izsitumi vai bojājumi. Precīzs ekstranodālās limfomas cēlonis nav precīzi noskaidrots, taču tiek uzskatīts, ka tās attīstību veicina tādi faktori kā vīrusu infekcijas, imūnsistēmas nepietiekamība un noteiktas ģenētiskas mutācijas.

Klīniskā nozīme

Ekstranodālās limfomas medicīniskā nozīme ir saistīta ar tās daudzveidīgajām izpausmēm un problēmām, ko tā rada diagnostikā un ārstēšanā. Tā kā tā var skart dažādus orgānus, simptomi var imitēt citas slimības, kas var novilcināt diagnozes noteikšanu. Lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanu un ārstēšanu, ļoti svarīga ir agrīna atklāšana un precīza diagnoze.

Ārstēšana un pārvaldība

Ekstranodālās limfomas ārstēšanā parasti tiek kombinēta ķīmijterapija, staru terapija un dažos gadījumos arī imūnterapija. Konkrētais ārstēšanas plāns ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā limfomas veids, tās atrašanās vieta, stadija un pacienta vispārējais veselības stāvoklis. Lokalizētu ekstranodālu limfomu gadījumā īpaši efektīva var būt staru terapija. Turpretī plašāk izplatītas slimības gadījumā bieži izmanto sistēmisku ārstēšanu, piemēram, ķīmijterapiju. Jaunas iespējas pacientiem sniedz arī mērķterapijas un imūnterapijas sasniegumi.

Pacientu resursi

Pacienti, kuriem diagnosticēta ekstranodāla limfoma, var piekļūt dažādiem atbalsta un izglītojošiem resursiem. Tādas organizācijas kā Leikēmijas un limfomas biedrība un Amerikas Vēža biedrība piedāvā informāciju par ārstēšanas iespējām, klīniskiem pētījumiem un atbalsta grupām. Turklāt tiešsaistes forumos un vietējos atbalsta tīklos pacienti var atrast izglītojošus materiālus un sazināties ar citiem, kas saskaras ar līdzīgām problēmām.

Biežāk uzdotie jautājumi

  • Kādi ir ekstranodālās limfomas simptomi?

Simptomi atšķiras atkarībā no skartā orgāna, bet var būt sāpes vēderā, ādas izsitumi vai neiroloģiski simptomi.

  • Kā tiek diagnosticēta ekstranodālā limfoma?

Diagnoze parasti ietver attēlveidošanas pētījumus, biopsijas un laboratorijas testus, lai noteiktu limfomas klātbūtni un veidu.

  • Vai ekstranodālo limfomu var izārstēt?

Ārstēšana var būt ļoti efektīva, īpaši, ja tā tiek atklāta agrīni, taču prognoze ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp limfomas veida un stadijas.

Diskusija un jautājumi

Piezīme: Komentāri ir paredzēti tikai diskusijai un precizēšanai. Medicīniskiem padomiem, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

Atstājiet komentāru

Minimums 10 rakstzīmes, maksimums 2000 rakstzīmes

Vēl nav komentāru

Esi pirmais, kas dalās ar savām domām!

Saistītie termini

Aizkuņģa dziedzera vēzis ir ļaundabīga audzēja veids, kas sākas aiz kuņģa apakšdaļā esošā aizkuņģa dziedzera audos. Šis orgāns izdala fermentus, kas veicina gremošanu, un hormonus, kas regulē cukura līmeni asinīs. Šim vēža veidam bieži vien nav gandrīz nekādu agrīnu simptomu, tas strauji izplatās un lielākoties tiek atklāts progresējošā stadijā, tādējādi tas ir viens no nāvējošākajiem vēža veidiem.

Lasīt vairāk

Akūta limfoblastiskā leikēmija (ALL) ir reta veida vēzis, kam raksturīga strauja nenormālu balto asins šūnu veidošanās kaulu smadzenēs. Šīs šūnas kavē normālu asins šūnu veidošanos, izraisot tādus simptomus kā nogurums, drudzis un asiņošana. ALL visbiežāk sastopams bērniem, bet var rasties arī pieaugušajiem. Ārstēšana bieži ietver ķīmijterapiju, apstarošanu, mērķterapiju vai cilmes šūnu transplantāciju.

Lasīt vairāk

Anal vēzis ir reta veida ļaundabīgs audzējs, kas rodas anālajā kanālā vai taisnajā zarnā. Tas sākas, kad veselas šūnas anālajā atverē vai ap to mainās un nekontrolēti aug, veidojot veidojumu. Riska faktori ir pieaugošs vecums, ŽPV infekcijas anamnēzē un smēķēšana. Simptomi var būt asiņošana no taisnās zarnas, sāpes vai izmaiņas zarnu kustībās. Ārstēšana bieži ietver ķīmijterapiju, apstarošanu vai operāciju.

Lasīt vairāk