Pētījumā tika pētīts, kā vecāki novērtē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQoL) bērniem, kas izdzīvojuši vēzi, aptuveni 2,5 gadus pēc diagnozes noteikšanas, un tika mēģināts noteikt riska faktorus, kas vecākiem rada sliktāku HRQoL. Pētījumā piedalījās 305 bērni un pusaudži, kas izdzīvojuši leikēmiju vai centrālās nervu sistēmas audzējus. Tēviem bija tendence savu bērnu HRQoL vērtēt pozitīvāk nekā mātēm, jo īpaši jomās, kas saistītas ar ģimeni, draugiem un pašu slimību.
Pētījums atklāja nozīmīgas saiknes starp izdzīvojušo personu slikto HRQoL un konkrētiem faktoriem, tostarp centrālās nervu sistēmas audzēju diagnozi, vecāku vecumu diagnozes noteikšanas brīdī un nepiedalīšanos rehabilitācijā. Šie secinājumi uzsver, cik svarīgi ir veselības aprūpes speciālistiem apzināties atšķirības vecāku priekšstatos par pēcaprūpi bērniem, kuri izdzīvojuši vēzi. Lai saglabātu izdzīvojušo pacientu HRQoL pēcārstēšanas aprūpes laikā, ļoti svarīgi ir agrīni identificēt pacientus ar augstu HRQoL riska pakāpi un sniegt atbalstu ģimenēm pēc diagnozes noteikšanas. Turpmākajos pētījumos būtu jāiedziļinās to bērnu vēzi pārdzīvojušo personu un ģimeņu raksturojumā, kuras ierobežoti piedalās rehabilitācijas programmās.
