![]()
Šīs publikācijas tapšanu iedvesmoja pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu, kas liecina, ka daudzi bērni, kas izdzīvojuši vēzi, cieš no psiholoģiskām ciešanām vēl ilgi pēc ārstēšanas beigām. Tomēr turpmākajā aprūpē psihosociālie jautājumi bieži tiek atstāti novārtā. Psiholoģiskā distresa skrīninga iekļaušana pirms turpmākās novērošanas vizītēm varētu palīdzēt risināt šo jautājumu izdzīvojušajiem, kuriem nepieciešams atbalsts. Šīs publikācijas mērķis bija sistemātiski pārskatīt pieejamos pierādījumus par psiholoģiskā distresa skrīningu bērniem, kas izdzīvojuši vēzi.
Autori atrada astoņus pētījumus, kuros tika pētīti dažādi skrīninga rīki, lai noteiktu to lietderību psiholoģiskā stresa noteikšanā bērniem, kas izdzīvojuši vēzi. Tika pierādīts, ka gan īsais simptomu uzskaitījums (Brief Symptom Inventory-18) ar pielāgotu robežvērtību bērniem, kas izdzīvojuši vēzi, gan nesen izstrādātā Bekas depresijas indeksa īsā forma ir potenciāli noderīgi kā īsi skrīninga instrumenti turpmākajā aprūpē.
Noslēgumā autori norādīja uz daudzsološiem skrīninga rīkiem, kurus varētu izmantot, lai atklātu psiholoģisko distresu bērniem, kas izdzīvojuši vēzi. Tomēr joprojām trūkst pētījumu, kuros būtu aplūkota skrīninga pielietojamība un efektivitāte, ja skrīnings tiek regulāri ieviests turpmākajā aprūpē. Lai uzlabotu turpmākās aprūpes kvalitāti un identificētu un ārstētu izdzīvojušos pacientus ar psiholoģisku distresu, tagad būtu jāievieš skrīninga rīki un turpmāk jāpārbauda to piemērotība ikdienas klīnikas dzīvē.



