Pāreja no uz bērnu orientētas pediatriskās aprūpes uz pieaugušo veselības aprūpes pakalpojumiem neaprobežojas tikai ar pāreju no pazīstamām struktūrām uz kaut ko nezināmu, bet ietver visu pieaugšanas procesu, kad cilvēki kļūst neatkarīgi no vecākiem un paši uzņemas atbildību par savu slimību pārvaldību.
Šajā posmā jaunieši ir īpaši pakļauti riskam zaudēt saikni ar medicīnisko aprūpi, un jauniešu ar hroniskām saslimšanām pāreja ir saistīta ar augstu risku, ka samazinās piesardzība un pasliktinās veselības stāvoklis.
Pētījumi liecina, ka pārejas programmas varētu būt noderīgas, tomēr nav pierādījumu par to, vai riskus var samazināt un kuras intervences sastāvdaļas īpaši veicina labākus rezultātus.
Tāpēc šajā pētījumā tika veikta sistemātiska literatūras meklēšana, kuras rezultātā tika iegūti 40 pētījumi. Pārejas intervencēs tika izmantoti vairāki programmas komponenti, piemēram, pārejas koordinatori, pacientu izglītošanas programmas vai tīmekļa intervences.
Rezultāti ietvēra dzīves kvalitāti, ar pāreju saistītās zināšanas, ievērošanu un novērošanas pārtraukšanu. Trīsdesmit astoņos pētījumos tika konstatēta labvēlīga ietekme intervences grupā, attiecīgi pēc intervences. Kopumā pētījumu kvalitāte bija zema. Tika iekļauts liels skaits pētījumu, kuros tika vērtētas ar pāreju saistītas intervences.
Šķiet, ka ar pāreju saistītām intervencēm ir labvēlīga ietekme uz psihosociālajiem iznākumiem un atkarības līmeni. Šķiet, ka pārejas procesā īpaši noderīgi ir veselības pratības veicināšana, tikšanās organizēšanas pakalpojums un tehnisko elementu (tīmekļa vietnes, SMS) izmantošana. Tā kā pacientu populācija bija daudzveidīga, rezultātus var pārnest uz citām slimībām. Lai gan kopējā pētījuma kvalitāte bija zema, ir iespējams izdarīt dažus secinājumus.
Turpmākajos pētījumos būtu jācenšas iekļaut lielu skaitu pacientu ilgākā laika periodā, lai novērtētu ilgtermiņa rezultātus.
