COVID-19 pandēmija ir palielinājusi garīgās veselības, galvenokārt depresijas, problēmu izplatību iedzīvotāju vidū, un tāda pati tendence ir novērota arī vēža pacientiem (Wang al, 2020).
Paaugstināts fizisko aktivitāšu līmenis palīdz novērst depresiju jauniešiem, pieaugušajiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem (attiecīgi par 10 %, 22 % un 21 % mazāks risks, Schuch et al. 2018).
Turklāt vingrošanai ir labvēlīga ietekme uz depresiju vēzi pārdzīvojušo cilvēku vidū, un Chekroud et al (2011-2015) veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 1,2 miljoni dalībnieku, tika konstatēts, ka vingrošana ir saistīta ar mazāku pašnovērtēto garīgās veselības slogu.
Aktīvai darbībai, pat ja tā ilgst tikai 30 minūtes dienā, ir aizsargājošs efekts gan uz iedzīvotājiem kopumā, gan uz cilvēkiem, kas pārcietuši vēzi. Vingrošana var būt noderīga stratēģija, lai pārvaldītu garīgo veselību cilvēkiem, kuri saņem vēža ārstēšanu un atveseļojas no blakusparādībām (Fuller et al., 2018).
Tātad 30 minūšu fiziskās aktivitātes var būt noderīga stratēģija, lai uzlabotu garīgo veselību cilvēkiem, kas pārcietuši vēzi.
Avots: Sagatavots Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Outdoor Against Cancer Connects Us (OACCUs) ietvaros.
