Vēža vārdnīca

Pašreizējie olnīcu rezervju testi ietver hormonālos marķierus un ultrasonogrāfiskos marķierus. **Hormonālie marķieri:** nosaka asinīs pēc asins parauga ņemšanas. Piemēroti marķieri ir FSH (folikulus stimulējošais hormons), estradiols, inhibīns-B un antimulleriskais hormons (AMH). FSH līmeņa mērījumi 2 vai 3 dienas pēc pilnīgas menstruāciju plūsmas sākšanās tiek izmantoti kā olnīcu rezervju marķieris kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, pamatojoties uz tā saistību ar reproduktīvajiem rezultātiem. Paaugstinātas FSH vērtības ir saistītas ar vāju olnīcu reakciju un nespēju ieņemt bērnu, bet ne vienmēr liecina par to. Estradiols ir sievietes dabiskais estrogēns, kas ir atbildīgs par sievietes sekundāro dzimumzīmju izpausmi. To ražo olnīcu folikulu granulozas šūnas. Estradiola līmeni parasti nosaka agrīnās folikulu fāzes laikā, un augsts līmenis liecina par normālu darbību. Inhibīns ir peptīds hormons ar 2 apakšvienībām (alfa un beta). Inhibīnu-B ražo olnīcu folikulu granulozas šūnas, un tā līmenis mainās menstruālā cikla laikā. Inhibīna-B koncentrācija samazinās ar vecumu un priekšlaicīgas olnīcu mazspējas laikā. AMH ir proteohormons, un to ražo folikulu granulozas šūnas. AMH uzrāda nelielas cikla svārstības un negatīvi korelē ar folikulu zuduma progresēšanu un ar sievietes vecumu: jo augstāks AMH, jo lielāks folikulu skaits. **Ultrasonogrāfiskie marķieri:** ietver antrālo folikulu skaita (AFC) un olnīcu tilpuma mērījumus, kas tiek novērtēti ar olnīcu ultrasonogrāfijas palīdzību. AFC raksturo antrālo folikulu skaitu olnīcās, kuru izmērs ir no 2 līdz 10 mm. Lielākā olnīcu rezerves ultrasonogrāfisko marķieru priekšrocība ir to neinvazivitāte. Abiem marķieriem ir ar vecumu saistīta samazināšanās.

Orhiektomija ir ķirurģiska procedūra, ko veic, lai vīriešiem izņemtu vienu vai abus sēkliniekus. Šo operāciju parasti izmanto kā sēklinieku vēža vai prostatas vēža ārstēšanas metodi. Procedūru var izmantot arī smagu sēklinieku traumu gadījumos vai kā dzimuma apstiprināšanas operācijas daļu.