Efektīva saziņa var palielināt diagnostikas precizitāti, uzlabot pacientu izpratni par ārstēšanu un tās ievērošanu, kā arī uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas pieredzi un veselības aprūpes rezultātus.
Ārsta un pacienta konsultācija ir veselības aprūpes pasākumu pamats neatkarīgi no pacienta vecuma. Uzticēšanās attiecību veidošana ar bērnu un pusaudzi uzlabo informācijas nodošanu un veicina labāku socializēšanos aktīvas, autonomas pacienta lomas veidošanai ar veselības pratību. Tas uzlabo bērna veselības stāvokli, izmantojot pašnoteikšanos un pašefektivitāti, kas savukārt pozitīvi ietekmē veselību. Intervēšanas prasmes, kas sniedz atbalstu un palīdz atpazīt problēmas, ir saistītas ar lielāku apmierinātību un mazāku distresu visām iesaistītajām personām.
Bet cik lielā mērā izcila komunikācija spēj saīsināt ārstēšanas ilgumu un samazināt ievadīto zāļu skaitu? Vai ir iespējams stiprināt veselības pratību, saīsināt uzturēšanās ilgumu slimnīcā un samazināt aprūpes komplikācijas? Kā dažādās Eiropas valstīs var attīstīt un saskaņot izglītību un apmācību par labāku komunikāciju ar bērniem un pusaudžiem?
Bērnus var apmācīt, lai efektīvi attīstītu viņu kā veselības partnera lomu, turklāt pediatrijas apmācībā būtu skaidri jāiekļauj komunikācijas prasmes. Efektīvas saziņas prasmes var iemācīt un apgūt ar minimāliem papildu resursiem. Pat īsi apmācības periodi var būt efektīvi, izmantojot tādas pieejas kā motivējoša intervēšana un specializētas apmācības psihosociālos jautājumos.
Šajā rakstā ir sniegti lēmumu pieņemšanas palīglīdzekļi, lai novērtētu bērna vai pusaudža komunikācijas kompetenci, kā arī lēmumu pieņemšanas kompetenci un palīdzētu izprast veselības un slimības jēdzienus atkarībā no viņa kognitīvās, emocionālās, sociālās, psiholoģiskās un fiziskās attīstības. Turklāt ir pieejami resursi pediatra kompetences novērtēšanai.
