Pateicoties efektīvākām terapijām un labākai atbalstošai aprūpei, izdzīvošanas rādītāji pēc vēža saslimšanas bērnībā attīstītajās Eiropas valstīs šobrīd sasniedz gandrīz 80 %, un to rezultātā izdzīvojušo skaits populācijā pastāvīgi pieaug. Tomēr ārstēšana, kas ir uzlabojusi izdzīvošanas rādītājus, ir smaga un izraisa nopietnas blakusparādības, kas ilgtermiņā var ievērojami ietekmēt izdzīvojušo cilvēku dzīves kvalitāti. ES finansētā projekta PanCareLIFE (dotācijas līgums 602030) mērķis bija panākt, lai izdzīvojušie vēža slimnieki, kuriem vēzis diagnosticēts līdz 25 gadu vecumam, varētu baudīt tādu pašu dzīves kvalitāti un iespējas kā viņu vienaudži, kuri nav slimojuši ar vēzi. Izmantojot novērojumu pētījumus un molekulārģenētiskos pētījumus, PanCareLIFE pētīja vēlīnās sekas, kas ietekmē auglību un dzirdes traucējumus (ototoksicitāte), un novērtēs ar veselību saistīto dzīves kvalitāti.
Tā kā izdzīvojušo ar vēlīnām sekām skaits katrā valstī ir neliels, precīzai riska novērtēšanai ir nepieciešamas lielas kohortas. PanCareLIFE pulcēja ievērojamu pētnieku grupu no visas Eiropas, kas iesaistīja vairāk nekā 14 000 labi raksturotu pētāmo personu, lai noteiktu gan ģenētiskos, gan ģenētiskos riska faktorus, kas saistīti ar auglības un ototoksicitātes samazināšanos. Dzīves kvalitātes pētījumos tika novērtēta auglības un ototoksicitātes ietekme. PanCareLIFE attīstīja jaunākos sasniegumus izdzīvošanas pētījumos, novērtējot lielas kohortas ar novērošanas un ģenētiskiem instrumentiem, kas sniegs labākas zināšanas par individuālajiem riska faktoriem. Šāda veida informācija nākotnē ļaus stratificēt izdzīvojušos cilvēkus grupās individualizētai, uz pierādījumiem balstītai aprūpei, un būs iespējams plānot netraucētu pāreju uz ilgtermiņa turpmāko aprūpi. Šīs pieejas nodrošinās labāku dzīves kvalitāti tiem, kas izdzīvojuši vēzi, kurš diagnosticēts agrīnā vecumā.
