Mūsdienās straujā attīstība medicīnā ir ļāvusi ievērojami pagarināt dzīves ilgumu un uzlabot dzīves kvalitāti. Tomēr vēzis joprojām ir slimība, kas skar lielu skaitu cilvēku. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem tā ir otra slimība ar vislielāko nāves gadījumu skaitu (avots:).
Vēža izplatība Eiropā
Kā liecina Eiropas Komisijas dati, lai gan eiropieši veido tikai desmito daļu pasaules iedzīvotāju, aptuveni 25 % no visiem katru gadu reģistrētajiem vēža gadījumiem ir tieši šajā kontinentā. Vēzis ir galvenais nāves cēlonis eiropiešu vecumā līdz 65 gadiem, un dati liecina, ka tikai pusei Eiropas iedzīvotāju izdosies izvairīties no vēža diagnozes.
Kopējā saslimstība ar vēzi
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem 2020. gadā Eiropā būs aptuveni četri miljoni jaunu vēža gadījumu (avots:), no kuriem 1,9 miljoni tiks diagnosticēti sievietēm un 2,1 miljons vīriešiem (avots).
Visbiežāk sastopamie vēža veidi
Krūts vēzis ir visbiežāk diagnosticētais vēža veids gan Eiropā, gan pasaulē (avots:). Krūts vēža simptomi var būt ļoti atšķirīgi, taču tiek lēsts, ka šis vēža veids veido 13,14 % no visiem Eiropā reģistrētajiem vēža gadījumiem 2020. gadā. Tam seko kolorektālais vēzis (12,86 %), plaušu vēzis (11,81 %), prostatas vēzis (11,71 %) un urīnpūšļa vēzis (5,05 %).
Vēža gadījumu sadalījums pēc vecuma un dzimuma
Visbiežāk vēzi diagnosticē 65 gadus veciem un vecākiem pacientiem. Tiek lēsts, ka 60 % cilvēku šajā vecuma grupā tiek diagnosticēts vēzis (avots:). Savukārt Kopīgā pētniecības centra eksperti, kas pētījuši iedzīvotāju novecošanās ietekmi uz saslimstību ar vēzi, prognozē, ka līdz 2040. gadam, salīdzinot ar 2020. gadu, ar vēzi slimo cilvēku skaits palielināsies par 21 % (avots:).
Visvairāk kolorektālā (15 %), prostatas (14 %), plaušu (12,8 %) un krūts (10 %) vēža gadījumu ir 65+ vecuma grupā. Pārējās vecuma grupās visbiežāk tiek diagnosticēts krūts vēzis: 22,6 % meitenēm/sievietēm vecumā no 0 līdz 44 gadiem un 16,7 % meitenēm/sievietēm vecumā no 45 līdz 64 gadiem.(avots).
Analizējot saslimstību ar vēzi atkarībā no dzimuma, atklājas, ka kolorektālais un plaušu vēzis ir starp pieciem visbiežāk diagnosticētajiem vēža veidiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Tomēr plaušu vēzis sievietēm ir aptuveni 1,7 reizes retāk sastopams nekā vīriešiem.
Sievietēm visbiežāk tiek diagnosticēts krūts vēzis (27,8 %), bet vīriešiem - prostatas vēzis (22,2 %) (avots:).
Vēža gadījumu skaita salīdzinājums dažādās Eiropas valstīs
Kopumā tiek lēsts, ka Īrijā ir vislielākais vēža gadījumu skaits Eiropā (718,3 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, t. i., +33 % salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju). Savukārt Latvijā ir vislielākais vēža gadījumu skaits vīriešu vidū (851,7 uz 100 000, t. i., +28 % salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju) un Dānijā ir vislielākais vēža gadījumu skaits sieviešu vidū (633,9 uz 100 000, t. i., +38 % salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju).
Viszemākie saslimstības ar vēzi rādītāji Eiropā abiem dzimumiem ir reģistrēti Albānijā (351,6 uz 100 000, -47 % salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju vīriešiem; un 213,4 uz 100 000, -53 % sievietēm), Ukrainā (489,3 uz 100 000, -26 %; un 314,7 uz 100 000, -31 %) un Moldovā (542,1 uz 100 000, -19 %; un 310,9 uz 100 000, -32 %) (avots: .).
Bērnu saslimstība ar vēzi Eiropā
Eiropas Bērnu onkoloģijas biedrība ziņo, ka vēzis joprojām ir galvenais ar slimībām saistītais nāves cēlonis bērniem, kas vecāki par vienu gadu, un katru gadu tas prasa vairāk nekā 6000 bērnu un pusaudžu dzīvību. Tomēr tiek lēsts, ka pašlaik Eiropā ir gandrīz 500 000 bērnu, kuri ir izveseļojušies no vēža (avots:), un kopējais bērnu mirstības no vēža rādītājs ES valstīs laikposmā no 1990. līdz 2015. gadam ir samazinājies par 2,8 % (avots:).
Saslimstība ar bērnu vēzi un tā gadījumu izplatība
Katru gadu Eiropā bērniem un pusaudžiem tiek diagnosticēti 35 000 jaunu vēža gadījumu. Tiek ziņots, ka mirstība no vēža Austrumeiropas valstīs bērnu vidū ir par 20 % augstāka nekā pārējā Eiropā (avots:).
Biežāk sastopamie bērnu vēža veidi
Saskaņā ar Eiropas Bērnu onkoloģijas biedrības datiem visbiežāk sastopamie vēža veidi bērniem ir leikēmija, neiroblastomas, Vilmsa audzēji, smadzeņu vēzis, rabdomiosarkomas, limfomas, retinoblastomas, osteosarkomas un Jvinga sarkomas.
Leikēmija veido aptuveni 35 % no visiem vēža gadījumiem. Otrajā vietā ir smadzeņu vēzis. Šā vēža veida saslimstība ir 15 %. Vilmsa audzējs sastopams 6-7 % gadījumu; dažiem bērniem ir ģenētiska nosliece uz tā attīstību. Mīksto audu sarkoma, kas visbiežāk attīstās muskuļos, bet var attīstīties arī galvā, kaklā, urīnceļos vai sēkliniekos, veido 5-8 % no visiem vēža veidiem.
Neiroblastoma ir retāk sastopama - tā ir 5-7% no diagnosticētajiem vēža gadījumiem bērnībā. Šī tipa vēža šūnas veidojas virsnieru, kakla, krūšu vai muguras smadzeņu nervu audos. Osteosarkoma un Evinga sarkoma ir visbiežāk sastopamie ļaundabīgie kaulu audu audzēji bērniem, kas sastopami 6 % bērnu, kuriem attīstās vēzis.
Retinoblastoma sastopama 3-4% no visiem gadījumiem. Visbiežāk sastopamie vēža veidi ir arī limfomas, kas iedalās Hodžkina un ne-Hodžkina limfomās. (avots:).
Bērnu vēža gadījumu sadalījums pēc vecuma un dzimuma
Leikēmija, kas ir visizplatītākais vēža veids bērniem, visbiežāk tiek diagnosticēta bērniem līdz 10 gadu vecumam. Divi galvenie bērnu smadzeņu audzēju veidi ir gliomas un meduloblastomas. Pirmā tipa audzēji tiek diagnosticēti bērniem, kuru vidējais vecums ir 6 gadi, savukārt lielākā daļa medulloblastomu rodas bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem. Vilmsa audzējs visbiežāk tiek diagnosticēts bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem, tomēr aptuveni 8 no miljona bērnu vecumā līdz 14 gadiem tiek diagnosticēts arī šis vēža veids.
Neiroblastomu un retinoblastomu visbiežāk diagnosticē bērniem līdz 5 gadu vecumam, savukārt osteosarkomu un Jvinga sarkomu visbiežāk diagnosticē bērniem un jauniešiem vecumā no 10 līdz 20 gadiem.
Rabdomiosarkoma visbiežāk sastopama bērniem un jauniešiem vecumā no 2 līdz 6 gadiem un no 15 līdz 19 gadiem, bet Hodžkina slimība visbiežāk sastopama cilvēkiem vecumā no 15 līdz 40 gadiem (avots:).
2016.-2018. gadā Apvienotajā Karalistē jaunākiem par 14 gadiem zēniem visbiežāk tika diagnosticēta leikēmija (32%), galvas un muguras smadzeņu audzēji (25%), limfoma (13%), mīksto audu sarkoma (7%) un neiroblastoma (6%). Starp 15-24 gadus veciem zēniem un vīriešiem visbiežāk sastopamie audzēji ir dzimumšūnu audzēji (25 %), limfoma (21 %), karcinoma un melanoma (18 %), galvas un muguras smadzeņu audzēji (12 %) un leikēmija (10 %).
Meitenēm vecumā līdz 14 gadiem, līdzīgi kā tā paša vecuma zēniem, visbiežāk diagnosticēja leikēmiju (31%), galvas un muguras smadzeņu audzējus (26%), limfomu (7%), neiroblastomu (6%) un nieru audzējus (6%). Gandrīz puse gadījumu meitenēm un sievietēm vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija karcinoma un melanoma (43 %), limfoma (20 %), galvas un mugurkaula audzēji (13 %) un leikēmija (8 %). Tomēr, salīdzinot ar zēniem un vīriešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, tās pašas vecuma grupas meitenēm tika reģistrēts piecas reizes mazāk dzimumšūnu audzēju gadījumu (5 %) (avots:).
Bērnu saslimstības ar vēzi dažādās Eiropas valstīs salīdzinājums
Salīdzinot saslimstības ar vēzi rādītājus no 2010. līdz 2012. gadam dažādās Eiropas valstīs, visās valstīs, izņemot Latviju, Norvēģiju un Rumāniju, ir visaugstākā leikēmiju, mieloproliferatīvo slimību un mielodisplastisko slimību izplatība bērniem līdz 14 gadu vecumam. Visaugstākā saslimstība ar šiem vēža veidiem reģistrēta Grieķijā (56,53 %), Kiprā (47,83 %) un Lietuvā (38,87 %), bet viszemākā - Čehijā (23,75 %), Latvijā (23,83 %) un Beļģijā (25 %).
Arī CNS un dažādi intrakraniāli un intraspināli audzēji ir vieni no visbiežāk sastopamajiem vēža veidiem. Visaugstākā saslimstība ar šo vēža veidu bija vērojama Grieķijā (30,41 %), Islandē (29,63 %) un Norvēģijā (29,46 %), bet viszemākā - Bosnijā un Hercegovinā (5,26 %), Kiprā (8,70 %) un Ukrainā (15,68 %).
Limfomas un retikuloendoteliālie jaunveidojumi) ir arī viens no visbiežāk sastopamajiem vēža veidiem. Šis vēža veids visbiežāk sastopams Bosnijā un Hercegovinā (18,42 %), Rumānijā (16,67 %) un Latvijā (15,42 %), savukārt vismazākā saslimstība ar šo vēzi bija novērota Kiprā (8,70 %), Islandē (9,26 %) un Lietuvā (9,40 %) (avots:).
Bērnu vēža riska faktori un cēloņi
Saskaņā ar PVO datiem joprojām nav skaidrojams, kāpēc bērni saslimst ar vēzi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka aptuveni 10 % bērnu ar vēzi ir ģenētiska nosliece uz šo slimību. Tomēr dažas hroniskas infekcijas, piemēram, HIV, Epšteina-Barr vīruss un malārija, var tikt uzskatītas par riska faktoriem. Savukārt citas infekcijas var palielināt bērna risku saslimt ar vēzi pieaugušā vecumā, tāpēc ir svarīgi vakcinēties pret B hepatītu, jo šī vakcinācija palīdz novērst aknu vēzi, un pret cilvēka papilomas vīrusu, kas var palīdzēt novērst dzemdes kakla vēzi (avots:).
Secinājums
Noslēgumā jāsecina, ka šie dati liecina par vēža ievērojamo ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem. Lai gan medicīnas sasniegumi ir uzlabojuši paredzamo dzīves ilgumu un dzīves kvalitāti, vēzis joprojām ir nopietna veselības problēma. Tas ir otrs galvenais nāves cēlonis Eiropā, kas katru gadu skar ceturto daļu kontinenta iedzīvotāju. Statistikas dati atklāj visbiežāk sastopamos vēža veidus, no kuriem pirmajā vietā ir krūts vēzis, kam seko kolorektālais, plaušu, prostatas un urīnpūšļa vēzis. Izšķiroša nozīme vēža izplatībā ir vecumam un dzimumam, jo vecāka gadagājuma cilvēki ir pakļauti lielākam riskam. Prognozes liecina, ka līdz 2040. gadam iedzīvotāju novecošanās dēļ vēža gadījumu skaits palielināsies par 21 %. Bažas rada arī bērnu vēzis, jo visbiežāk tiek diagnosticēta leikēmija, smadzeņu vēzis un Vilmsa audzēji. Neraugoties uz problēmām, Eiropas Savienības valstīs ir panākts progress bērnu mirstības no vēža samazināšanā. Dati liecina par vēža izplatības atšķirībām Eiropas valstīs, jo dažās valstīs saslimstība ar vēzi ir ievērojami augstāka nekā citās. Šīs atšķirības var skaidrot ar vairākiem faktoriem, tostarp ģenētisko noslieci un vides ietekmi. Kopumā šie dati uzsver, cik svarīgi ir turpināt pētniecību, īstenot profilakses stratēģijas un nodrošināt piekļuvi modernai medicīniskajai aprūpei, lai risinātu sarežģītās problēmas, ko Eiropā rada vēzis gan pieaugušajiem, gan bērniem. Cīņā pret šo izplatīto slimību ļoti svarīgi ir mazināt riska faktorus un veicināt agrīnu diagnosticēšanu.
