Vēzis parasti izraisa dažādas veselības problēmas, un skartie cilvēki cieš no sliktākas dzīves kvalitātes un sliktākas pašsajūtas fiziskā, psiholoģiskā vai sociālā ziņā. Tomēr pacienti izjūt arī pozitīvus aspektus, piemēram, lielu atbalstu, ko viņi saņem no citiem. Bet vai pacienti šīs sekas izjūt tāpat, kā veselības aprūpes speciālisti uzskata, ka šīs problēmas ir būtiskas?
Lai noskaidrotu šo jautājumu, Nīderlandē veiktā pētījumā jauniem pacientiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuriem diagnosticēts vēzis, tika uzdoti jautājumi par viņu dzīves kvalitāti, kas saistīta ar veselību. Turklāt tika aptaujāti arī veselības aprūpes speciālisti, piemēram, onkologi, psihologi un sociālie darbinieki. Viņi visi aizpildīja aptaujas anketu "Dzīves kvalitāte vēzi pārdzīvojušiem pacientiem" (Quality of Life for Cancer Survivors), kurā cita starpā tika aplūkotas dažādas tēmas, sākot no noguruma un miega līdz apetītei, sāpēm un slikta dūša, psiholoģiskajai labsajūtai, stresam ģimenē un finansiālām grūtībām un daudzām citām.
Jāziņo par interesantiem rezultātiem: Abas aptaujātās grupas - gan pacienti, gan veselības aprūpes speciālisti - kā lielākās (novērtētās) problēmas negatīvo faktoru jomā min šādas: distress sākotnējā vēža diagnoze, distress ģimene un distress vēža ārstēšana. Tomēr pastāv būtiska neatbilstība starp veselības aprūpes speciālistu aplēsēm par vēža ietekmi uz slimniekiem un jauno pacientu faktisko pieredzi. Būtībā pacienti ir mazāk ietekmēti, nekā veselības aprūpes speciālisti uzskata, un - gluži pretēji - viņi pat uzsver pozitīvo ietekmi, piemēram, sociālo atbalstu un cerību.
Šis pētījums skaidri norāda, cik svarīga ir tieša sadarbība ar pacientiem. Organizējot vai uzlabojot fizisko un psihosociālo aprūpi, ir ļoti svarīgi ieklausīties pacientu viedoklī un iekļaut viņu pieredzi.
