Skip to main content
Beat Cancer EU Website Logo
Vēža veidiMedicīnisks termins

Marginālās zonas limfoma

Definīcija

Marginālās zonas limfoma ir lēni augoša ne-Hodžkina limfomas veids, kas veidojas limfoīdo audu marginālajā zonā, kas ir daļa no imūnsistēmas. Tā bieži skar liesu, limfmezglus vai gļotādas limfoīdos audus (MALT), un tai raksturīga patoloģiska B šūnu proliferācija.

Kas ir Marginālās zonas limfoma un kā atpazīt tās simptomus?

Pārskats

Marginālās zonas limfoma (MZL) ir ne-Hodžkina limfomas veids, kas rodas no B šūnām limfoīdo audu marginālajā zonā. Šie audi ir daļa no organisma imūnsistēmas, un MZL var izpausties dažādos veidos, tostarp ekstranodālā, mezglu un liesas tipos. Parasti to uzskata par indolento jeb lēni augošu vēzi, kas nozīmē, ka tā simptomi var neparādīties uzreiz un to var būt grūti diagnosticēt agrīnā stadijā.

Galvenā informācija

Marginālās zonas limfomas veido aptuveni 5-10 % no visām ne-Hodžkina limfomām. Tā biežāk tiek diagnosticēta pieaugušajiem, kas vecāki par 50 gadiem, un nedaudz biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem. Šis limfomas veids var būt saistīts ar hroniskām infekcijām vai autoimūniem traucējumiem, kad imūnsistēma kļūdaini uzbrūk paša organisma audiem.

Klīniskā nozīme

Marginālās zonas limfomas klīniskā nozīme ir tās daudzveidīgajā izpausmē un iespējamajā asimptomātiskajā izpausmē ilgāku laiku. Ja simptomi parādās, tie var būt limfmezglu palielināšanās, nogurums, svīšana naktīs, neizskaidrojams svara zudums un diskomforts vēderā, ja ir iesaistīta liesa. Precīzas diagnozes noteikšanai bieži vien ir nepieciešams kombinēt attēlveidošanas izmeklējumus, asins analīzes un biopsijas procedūras.

Ārstēšana un pārvaldība

Marginālās zonas limfomas ārstēšana ir atkarīga no slimības stadijas un atrašanās vietas, kā arī no pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Bieži izmantotās metodes ietver novērošanu bez simptomiem, staru terapiju, ķīmijterapiju, imūnterapiju vai šo ārstēšanas metožu kombināciju. MZL ārstēšanā bieži izmanto pret antivielu terapiju - rituksimabu, jo tā efektīvi iedarbojas uz B šūnām.

Pacientu resursi

Pacienti, kuriem diagnosticēta marginālās zonas limfoma, var piekļūt dažādiem atbalsta un izglītojošiem resursiem. Tādas organizācijas kā Limfomas pētniecības fonds un Leikēmijas un limfomas biedrība piedāvā informāciju par ārstēšanas iespējām, klīniskajiem pētījumiem un atbalsta grupām. Pacientiem ieteicams apspriest savu stāvokli ar veselības aprūpes sniedzējiem, lai izprastu savu konkrēto situāciju un pieejamos resursus.

Biežāk uzdotie jautājumi

  • Kādi ir marginālās zonas limfomas riska faktori?

Riska faktori var būt vecums, dzimums, hroniskas infekcijas un autoimūnie traucējumi. Tomēr precīzs MZL cēlonis nav pilnībā noskaidrots.

  • Vai marginālās zonas limfoma ir ārstējama?

Lai gan MZL parasti netiek uzskatīta par izārstējamu, ar atbilstošu ārstēšanu tā bieži vien ir kontrolējama, un daudzi pacienti ar šo slimību var dzīvot gadiem ilgi.

  • Kā tiek diagnosticēta marginālās zonas limfoma?

Diagnoze parasti ietver fizisku eksāmenu, attēlveidošanas testu, piemēram, datortomogrāfijas, asins analīžu un skarto audu biopsiju kombināciju.

Diskusija un jautājumi

Piezīme: Komentāri ir paredzēti tikai diskusijai un precizēšanai. Medicīniskiem padomiem, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

Atstājiet komentāru

Minimums 10 rakstzīmes, maksimums 2000 rakstzīmes

Vēl nav komentāru

Esi pirmais, kas dalās ar savām domām!

Saistītie termini

Aizkuņģa dziedzera vēzis ir ļaundabīga audzēja veids, kas sākas aiz kuņģa apakšdaļā esošā aizkuņģa dziedzera audos. Šis orgāns izdala fermentus, kas veicina gremošanu, un hormonus, kas regulē cukura līmeni asinīs. Šim vēža veidam bieži vien nav gandrīz nekādu agrīnu simptomu, tas strauji izplatās un lielākoties tiek atklāts progresējošā stadijā, tādējādi tas ir viens no nāvējošākajiem vēža veidiem.

Lasīt vairāk

Akūta limfoblastiskā leikēmija (ALL) ir reta veida vēzis, kam raksturīga strauja nenormālu balto asins šūnu veidošanās kaulu smadzenēs. Šīs šūnas kavē normālu asins šūnu veidošanos, izraisot tādus simptomus kā nogurums, drudzis un asiņošana. ALL visbiežāk sastopams bērniem, bet var rasties arī pieaugušajiem. Ārstēšana bieži ietver ķīmijterapiju, apstarošanu, mērķterapiju vai cilmes šūnu transplantāciju.

Lasīt vairāk

Anal vēzis ir reta veida ļaundabīgs audzējs, kas rodas anālajā kanālā vai taisnajā zarnā. Tas sākas, kad veselas šūnas anālajā atverē vai ap to mainās un nekontrolēti aug, veidojot veidojumu. Riska faktori ir pieaugošs vecums, ŽPV infekcijas anamnēzē un smēķēšana. Simptomi var būt asiņošana no taisnās zarnas, sāpes vai izmaiņas zarnu kustībās. Ārstēšana bieži ietver ķīmijterapiju, apstarošanu vai operāciju.

Lasīt vairāk